«Ar gadiem svinēšana kļūst otršķirīga. Jo vairāk pašam gadu, jo mazāk gribas svinēt. Man ir aizdomas, ka vienkārši iekāpsim mašīnā un aizbrauksim prom no Rīgas, pabaudīsim dienu trijatā kopā ar sievu un meitu,» saka mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis jeb Goran Gora, kam šodien 32. dzimšanas diena.
«Dzimšanas diena man ir parasta diena. Jo galvenie procesi jau notiek cilvēkā – pārdomas par pagājušo gadu, kas labs padarīts, ko jauku varētu pasākt nākamgad. Vēl viens gadiņš noskriets, ir pašam jāpārdomā, kā īstenotas apņemšanās, ko varētu darīt, ko nedarīt. Man jaunais gads sākas ar dzimšanas dienu,» atzīst Jānis Holšteins-Upmanis. Tieši šodien viņš atļausies mūsdienās tik ekskluzīvās lietas – būšanu klusumā, svaigā gaisā un kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem. «Brauksim uz Mori, uz safari parku,» atklāj Jānis Holšteins-Upmanis. Tur abi ar sievu bijuši pirms gadiem trim, abiem paticis, un nu izlēmuši šajā dienā turp doties vēlreiz, bet nu jau kopā ar savu meitiņu Ronju, kurai pēc mēneša apritēs divi gadiņi. «Meita jau ir tādā vecumā, ka spēj saprast, kas ir dzīvnieks. Gribam vienkārši pastaigāties brīvā dabā, jo bieži vien neiznāk izskriet no pilsētas, ievilkt svaigu gaisu. Tur ir liela briežu audzētava ar skaistu maršrutu, kuru izstaigājot var redzēt briežus, ziemeļbriežus, staltbriežus, mežacūkas. Saimnieki iedod arī spainīti ar graudiem, lai var dzīvniekus pabarot. Tur ir forši, var labi izvēdināt galvu,» atzīst mūziķis. Lai gan dzimtas lielākās balles parasti notiek pie viņa vecākiem Baldonē, kur dzīvo arī viņa bērnības draugi, šoreiz dzimšanas dienas svinēšana lielākā lokā notiks sestdienā, bet pats jubilārs nav informēts par to, kur un kā. «Jau otro gadu man dzimšanas dienas pārsteigumu gatavo dzīvesbiedre Māra Upmane-Holšteine un viņas grupa Astro’n’out. Man jāatzīstas – man pavaicāja, vai sestdien esmu brīvs, un es pats esmu sprukās – nav tiesību atteikties, pats neko nezinu, kas notiks. Protams, ir patīkami, ka cilvēki atceras manu dzimšanas dienu, grib kaut ko īpašu sagatavot. Starp citu, tā notiek jau otro gadu pēc kārtas – pats neko neorganizēju, nevienu ciemos neaicinu, dzimšanas diena man pašam vairs nešķiet īpašs datums, kurš obligāti jāatzīmē.»
Šobrīd mūziķis ķēries klāt savas studijas remontam un iekārtošanai. Tā jau varot šķist, ka katram latviešu mūziķim ir sava studija, bet vajag savu vietu, kur strādāt. Pats plēsa nost vecās tapetes, pats mūrēja sienu... «Es nebaidos no šādiem darbiem, pieļauju, tas ir lauku rūdījums no bērnības, kad ar draugiem taisījām štābiņus kokos. Vienīgais, ko es gribētu sev novēlēt dzimšanas dienā, ir atrast laiku, lai varētu vienu nedēļu atslēgties no ikdienas, kurā nebūtu mazo sīko darbiņu, kas parasti iztraucē plānus, un kurā varētu tikai un vienīgi radoši strādāt. Jo ikdiena tik veļ un veļ uz priekšu, un, ja neieplāno pats sev brīvu nedēļu, tad tā nedēļa tā arī nekad neatnāk.».