Amerikā kantri mūzika ir ļoti iecienīts mūzikas stils, bet pie mums tā lielākoties saistās ar Bauskā notiekošo festivālu. Šajā nišā strādājošās mūziķes ir vēl lielāks retums, taču vismaz vienu pilnīgi noteikti varēs nosaukt visi šī žanra piekritēji – Linita Mediņa. Un ne tikai īpatnējā vārda dēļ.
Šodien kantri mūziķei Linitai Mediņai (46) ir dzimšanas diena, kura garām netiks laista. «Mums ir tradīcija dzimšanas dienās tikties ar draudzenēm – Jelgavā ir tāds tējas namiņš, jaukā vietiņā, tur pasēžam un pasvinam. Uz kādu stundiņu izraujamies no savām ģimenēm, vienkārši pasēžam un kā jau meitenes papļāpājam par dzīvi. Izklausās skarbi? Nē, tas ir kolosāli!» smejas Linita. Gadu no gada šāda četrotne tiekas, un, kā smejas Linita, galvenais jau nav kvantumā, bet noturīgumā. «Tās ir divas vai trīs stundiņas, ko mēs pavadām ar meitenēm kopā, jo ikdienā jau tā nemaz nesanāk satikties – ir pat tā, ka viena otru satiekam tikai šādās dzimšanas dienās. Pārējās svinības – ar radiem, ar draugiem, ar ģimeni, kā jau parasti.» Jāpiebilst, ka Linita ir dzimusi liepājniece, pēc tam desmit gadus padzīvojusi Rīgā, bet tagad nu jau desmit gadus par savu pieraksta un dzīves vietu sauc Jelgavu. «Man te ļoti patīk, tā ir ļoti mīļa un kolosāla pilsēta!»
Lielas svinības gan viņa savās dzimšanas dienās nekad neesot rīkojusi, taču reiz gan sanācis tā nopietnāk pasvinēt. «Es gan neesmu ballīšu karaliene, bet viena dzimšanas diena man tiešām bija varena – tas bija koncertbārā Laternu stundā, kad nosvinējām ar koncertu, viesiem un kliņģeriem. Taču tā arī bija vienīgā vērienīgā ballīte manā dzīvē. Pat neatceros, cik man toreiz apritēja – ja nemaldos, tad toreiz bija runa par to, ka citi, lūk, svin apaļas jubilejas, bet es – 44,» aizdomājas mūziķe. Vai toreiz saņemta arī kāda vērienīga dāvana? «Kā tad, kad Raimondam Paulam uzdāvināja sivēnu?» smejas Linita. «Nē, tik traki neviens nav izpaudies. Man patīk tie sievišķīgie pārsteigumi: relaksi, SPA, sevis lutināšanas kūres. Protams, arī puķes, bet es esmu tāda netipiska – man nepatīk grieztās puķes, mani labāk var iepriecināt ar mazu krokusiņu. Šāds mazulītis, kas zied istabā – tas taču ir baigi forši! Starp citu, nupat atcerējos – viena no jaukākajām manām bērnības dienu dāvanām tieši arī bija krokusiņi, ko mammīte varēja atļauties. Pēc tam bija kāds periods, kad šos krokusiņus nevarēja atrast ne ar uguni, to nebija nekur. Taču tolaik man bija draugs, kas sagādāja patīkamu pārsteigumu – nopirka veselu kasti, paplāti ar šiem krokusiņiem. Pēc ilgiem gadiem man bija pilna kaste ar krokusiņiem, tas bija kaut kas kolosāls!»
Ja par muzikālajām gaitām, tad no Linitas drīz varēsim gaidīt jaunumus – viņai gan esot iepaticies nedaudz modernāks kantri, taču tas vienalga būs kantri – briest jauns muzikālais materiāls, skiču stadijā ir 15 jaunas dziesmas. «Tagad tās tiek nostādinātas kā labs vīns, jo man joprojām liekas, ka kaut kas tur nav labi, kaut ko ir nepieciešams pamainīt. Taču neviens uz lauriem neguļ – es rūpīgi strādāju un tuvākajā laikā kāda jauna dziesma noteikti ir jāieraksta. Līdz festivālu laikam kāda jauna dziesma noteikti būs, un arī albums ir padomā,» tā Linita. Starp citu, viņa arī gluži neviļus pavēstīja interesantus jaunumus – izrādās, ka šogad iecerēti divi kantri mūzikas festivāli, jau ierastais Bauskā un pavisam jauns Ogrē, turklāt tajos pašos datumos. «Cerams, ka mēs visi no tā būsim tikai ieguvēji, ka viena festivāla vietā būs divi,» prāto Linita.