Pašiem negribot, par visvairāk aprunāto šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases dziesmu ir kļuvusi komponista Raimonda Tigula sacerētā un Kristīnes Kārklas-Puriņas izpildītā Rišti rašti – bijusī Rīgas domes deputāte Helmī Stalte to nosaukusi par plaģiātismu.
Šis "plaģiātisma skandāls" nav ietekmējis ne Eirodziesmas 2010 organizatorus, ne lībiešu valodā dziedātās Rišti rašti komandu – dziesma no nacionālās atlases dalībnieku rindām svītrota netiks, arī autors un izpildītāja nav izsisti no sliedēm. "Nepatīkama situācija: it kā lībiešiem vajadzētu priecāties, ka viņu valoda tiek popularizēta, bet viņi vēl mums liek sprunguļus riteņos. Neesmu lībietis, tikai lībiešu draugs," sarunā ar Neatkarīgo izbrīnu pauda R. Tiguls. "Grūti pateikt, vai šis skandāls dziesmai nāks par labu vai sliktu."
Kristīnei Kārklai-Puriņai ir 25 gadi, viņa studē etnomuzikoloģiju. Lai gan popmūzikas aprindās šīs dziedātājas vārds, iespējams, neko neizsaka, folkmūzikā viņai ir iespaidīgs CV – Kristīne jau vairākus gadus ir folkgrupu Ceiruleits, Vilkači un Laimas muzykanti dalībniece. Tāpat viņa iedalījusies arī dažādos projektos kopā ar grupām Skandinieki un Iļģi, kā arī dažādās teātra izrādēs. "Es noteikti nekad nepiedalītos šādā konkursā ar dziesmu, par kuru nebūtu pārliecināta vai tā būtu citā stilā, bet šis nav tas gadījums," Neatkarīgajai norādīja Kristīne. "Šī ir laba iespēja pareklamēt gan sevi, gan mūzikas stilu, ko pārstāvu. Ir svarīgi pierādīt, ka arī tautas mūzika var sevi labi apliecināt Eirovīzijas kontekstā."
Ambientās un elektroakustiskās mūzikas speciālists R. Tiguls šo dziedātāju iepazinis 2005. gadā Portugālē, Lisabonā, kur kāda kompānija par Eiropas Savienības naudu organizējusi jauno dalībvalstu atrādīšanas pasākumu muzikālā jomā: Raimonds pārstāvējis latvju elektronisko, bet Kristīne – tautas mūziku. "Man patika viņas sadarbība kopā ar Valtu Pūci un gruzīnu grupu The Shin, redzēju divus koncertus Dailes teātrī ar šo projektu Es arī. Es domāju, ka šobrīd viņa ir viena no labākajām tautas mūzikas izpildītājām un arī šā mūzikas stila pazinējām Latvijā," uzskata R. Tiguls.
Starp citu, Kristīne nav pirmo reizi ar pīpi uz Eirovīzijas jumta – pirms pāris gadiem viņa piedziedāja Igetai Gaiķei pēc būtības pirmajā mūsu Eirovīzijas atlasē folka manierē izpildītajā kompozīcijā Dindari dandari. "Jo Eirovīzija ir daudzveidīgāka, jo labāk. Man patīk dažādība!" uzsvēra Kristīne. Arī viņai bija labā atmiņā beļģu komandas Urban Trade pirms vairākiem gadiem gūtie panākumi Eirovīzijā. "Tas tikai pierādīja, ka ne vienmēr ir jādzied angļu valodā."
Pēc Kristīnes domām, Rišti rašti būtu nesliktas izredzes arī Eirovīzijas finālā, kas risināsies Oslo. "Norvēģijā katrs otrais cilvēks spēlē vijoli – tur tautas mūzika ir augstā līmenī," uz pieaugošo tautas mūzikas popularitāti Eirovīzijas kontekstā norādīja K. Kārkla-Puriņa. Te viņai taisnība – kā zināms, serbi šogad savu eirodziesmu komponēt uzdevuši slavenajam Goranam Bregovičam.
Pēc piedalīšanās Eirodziesmā 2010 Kristīnes karjera turpināsies. "Ar [projektu] The Shin ir noslogots viss aprīlis un maijs, būs braucieni uz Vāciju, Gruziju un citām zemēm. Eirovīzija ir viens no soļiem, kam sekos nākamie," apgalvoja Kristīne.