RECENZIJA: Inokentijs Mārpls - "Tup’n turies”"

Grupas „Inokentijs Mārpls” ceturtajā pilna garuma albumā apkopotas četrpadsmit kompozīcijas, kas radušās visai ilgā laika periodā – daļa dziesmu sacerētas jau 90. gados.

Līdzās grupas oriģinālkompozīcijām albumā iekļauta arī Andra Černova dziesma „Senču kauli” un Māra Šverna dziesma „Nebija vēja”, kas dzirdama arī pagājušogad iznākušajā izlasē „Brāļi un māsas”. Ir arī nu jau slavenā „Atp****s Krievija!”, kas bāzēta uz „Fuck Off America” motīviem – šo gabalu šovasar „Positivus” festivāla apmeklētāji pieprasīja vēl un vēlreiz. Pazīstamas un daudzreiz koncertos dzirdētas ir arī „Demokrātiskā dziesma” (1991. gads, tā tolaik bija iekļauta arī kādā „underground” kasetītē), „Jums vienalga, kuru šaut” (2005), „Strādnieki” (2007), „Čekisti” (2008) un „Klucītis” (2012., tās teksts esot bāzēts uz rokžurnālista Ulda Rudaka bērnības dienu atmiņām), no kaut kurienes izrakta leģendārā „Atkal absistence” (1997) utt. „Ja iepriekšējais albums bija veltīts mīlestības tematikai, „Tup’n turies” vairāk atrodamas politiskas un sociālas tēmas. Protams, netrūkst arī mīlestības dziesmu. Šis albums ir dabisks turpinājums iepriekšējiem, saglabājot „Inokentijam Mārplam” raksturīgo noskaņu un vienlaikus klausītājiem ļaujot izdzirdēt ko pavisam jaunu,” vēsta grupa. Jāpiebilst, ka „mārplos” aizvien sacer tekstus, dzied un ģitāru spēlē Raimonds Lagimovs jeb Dambis, ar basa lietām nodarbojas Ivo Stankēvičs jeb Skrips, bet pie bungām ir Ēriks Lizbovskis, turklāt šajos ierakstos piedalījusies arī virkne viesmūziķu, tostarp Kaspars Bindemanis (šoreiz taustiņi), Kaspars Bārbals (dūdas) un citi.

PAR. Krāšņi un spēcīgi – no visām albumā iekļautajām 14 dziesmām tikai kādas trīs gribētos likvidēt. Taču praktiski visas iepriekš pieminētās – tie ir „underground” hiti, turklāt pirmoreiz tik precīzi sirdī trāpīja „mārplu” teksti – varbūt pienācis (ne)pareizais vecums? CD pievienots buklets ar visu dziesmu tekstiem, tā kā klausītāji ar tiem var iepazīties paši. Dziesmu „Atkal absistence” vajadzētu pasludināt par paģiru oficiālo himnu. Latvju „underground” klasiķi turpina spridzināt, perfekts albums.

PRET. Dambim vienmēr bijis savs „piedūriens” albumu izveidē, tāds tas ir arī šoreiz. Taču laikam tikai viņš pats spētu paskaidrot, kāpēc šajā CD beigās vajadzēja iebāzt tādus gabalus kā kakofonisko „Mēs esam viens” un nejēdzīgo „Āmen!”, kas varbūt varētu iederēties „Amorālās psihozes” repertuārā. Iespējams, ka Dambim bijusi kāda „speciāldoma”, taču – vai klausītājs to sapratīs?