RECENZIJA: Indygo - "Stars"
Pirms padsmit gadiem latvju rokgrupa „Indygo” skaitījās jaunā un perspektīvā – tas bija sen. Taču gandrīz nekas nav mainījies, grupa gan vairs nav jauna, tomēr to joprojām gribētos dēvēt par perspektīvu. Tas galvenokārt tāpēc, ka pie „Indygo” šprices joprojām ir abi ambiciozie un harizmātiskie tās līderi Mārtiņš Vaters (balss) un Jānis Volkinšteins (ģitāra) – ar to pietiek.
Vēl grupā ir arī Mārtiņš Leja (basģitāra) un Miks Riekstiņš (bungas). „Indygo” diskogrāfija ir sekojoša: 2005. gadā izdots debijas albums, 2007. gadā – EP „Under Construction”, bet 2013. gadā – „Decoy”. Jaunais ripulis ir pirmais grupas trīspadsmit gadu pastāvēšanas laikā, kurā visas dziesmas ir latviešu valodā. „Taustāmā versija nāca lēni, bet pārliecinoši - pateicoties Germana Ermiča grafikas dizaina darbam. Ar „Indygo” esam izdevuši četrus ierakstus un visa kvarteta dizainu ir kultivējis mūsu sirdsdraugs,” tas no mūziķu teiktā sociālajos tīklos. „Šajās dienās mums taujā - kāpēc nepiedalāmies "Zelta mikrofonā" (tā tagad saucas „Gada balva”- aut.). Atbilde ir trīskārša. Mēs uzskatām, ka vecāku-radītāju acīs skaisto, viegli gļotaino bērnu pēc dzemdībām nevajag sūtīt uz skaistuma konkursiem. Ar iesnieguma iemaksu un pases kopiju pavadvēstulē. Paldies „MicRec” par 2005. gada debijas albuma izdošanu „Raibā Taureņa ierakstu” paspārnē. Bet vienam leiblam organizēt grupu vērtēšanu pasākumu Latvijā - tas ir gluži tas pats, kas vienai grupai organizēt leiblu vērtēšanas konkursu. Žūrija šogad ir lieliska, cik lasīts. Bez ironijas. Bet kategorijas un to atbilstība vienmēr ir bijis izaicinājums. Rokmūzikas grupai nebūtu jāpiesakās "alternative" kategorijā tikai tādēļ, ka kādas popdīvas producents ieraksta laikā iesnaužoties, ar elkoni uzgriezis lielāku draivu klavierēm.” Protams, var būt arī šāds viedoklis, bet... Diez ko taisnība viņiem nav.
PAR. „Indygo” prot sevi pasniegt, šis albums ir labs tam pierādījums. Piemēram, dziesma „Temīda” – ideāli! Teicams latvju „Stone Temple Pilots” vai/un „Alice In Chains” ar Vatera pārliecinošo vokālu un Volkija soloģitāras paraugdemonstrējumiem.
PRET. Pietrūkst vēl kāda spēcīga gabala, ar „Temīdu” vien te neizvilkt. Bet tā jau arī ir lielākā „Indygo” problēma gadu gadiem: it kā viss kārtībā, bet... Kaut kā pietrūkst.