Pagājušajā nedēļā beidzot taustāmā formātā pie klausītājiem nonāca ilgi gaidītais grupas The Sound Poets jaunais studijas albums Pulsē. Pagaidām pāragri spriest, kādi tam būs panākumi, taču atsauksmes ir gana labas.
Nolēmuši nesasteigt
Iepriekšējais The Sound Poets albums Tavs stāsts nāca klajā pirms diviem gadiem un guva satriecošus panākumus, piemēram, hits Kalniem pāri vēl šogad Skolēnu dziesmu svētkos bija teju vai himnas statusā, bet festivālā Positivus tam līdzi dziedāja praktiski visi sanākušie. Jaunajā diskā ir ducis dziesmu, protams, ka visas latviski. «Iesākumā bija plānots to prezentēt vasaras sākumā, taču bija vēl palikuši kādi 5% darbu, ko nebijām paguvuši izdarīt tā, kā mēs to vēlētos, tāpēc bija dilemma, vai mesties pa galvu pa kaklu un visu pabeigt, vai arī mierīgi visu izdarīt tā, kā gribētos – izdarīt atlikušos 5%, paskatīties uz visu paveikto no malas un ļaut tam nogulsnēties. Izvēlējāmies otro variantu,» stāsta grupas vokālists Jānis Aišpurs. «Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā darba? Tas ir nobriedušāks, ir visiem [mūziķiem] nākusi klāt arī muzikālā pieredzīte, arī nosvērtība, turklāt arī no albuma vienotības viedokļa tas ir monolītāks, jo jau no paša ieraksta sākuma bija doma, ka tā nebūs kāda the best kompilācija no dažādām dziesmām, kura katra dzīvo savu dzīvi. Iepriekšējā albumā tika liktas kopā dziesmas, kas tapušas vairāku gadu griezumā, tiesa, panākot vienota diska izjūtu, bet te dziesmas tika sacerētas daudzmaz vienotā laikā. Arī muzikāli esam atļāvušies mazus, labā nozīmē, huligānismus. Tās laikam arī ir galvenās atšķirības.»
Stilistiski The Sound Poets jaunais veikums ir interesants, taču dažās jomās viņiem neraksturīgs. Piemēram, dziesmas Tas biji tu un Ezers, salas, putni piestāvētu Pienvedēja piedzīvojumiem, ja vien tām drusku piebērtu smagnējāku ģitāru ogles. Varbūt tās sacerējis The Sound Poets bundzinieks Pēteris Lunde, kurš darbojas arī pienvedējos? «Šis albums ir tapis kopīgi – no manis kādā dziesmā varbūt arī ir tikai pliks meldiņš pantam vai piedziedājumam, bet pēc tam visi kopā to esam apstrādājuši, papildinot viens otru. Drīzāk tā ir citu grupas biedru ietekme, ka dziesma Ezers, salas, putni tāda sanākusi, savukārt Tas biji tu impulss radies no ģitārista Normunda Lukšas, bungu rifs nāk no manis, bet no Pētera – vokālā ideja, lūk, kā šajā dziesmā veidojās ķīmija!» skaidro Jānis. «Savā ziņā varbūt tas arī ir likumsakarīgi, jo pienvedēji ne tikai manā, bet arī citu grupas locekļu muzikālajā spektrā ir spēlējuši diezgan lielu lomu, līdz ar to tas varbūt kādā dziesmā beidzot izlauzies ārā. Mēs nekaunamies no tā, ka mūsu mūzikā var saklausīt kādas ietekmes – tas ir tikai loģisks atspoguļojums tam, no kā esam reflektējušies.»
Radīts Jumurdā
Grupas otrais studijas albums rakstīts nevis studijā, bet gan mājā Jumurdas ezera krastā. Kāpēc tieši tur? «Mēs jau sākotnēji noformulējām, ka gribam rakstīt [albumu] kaut kur ārpus studijas, ar visu tehniku prom no Rīgas, vietā, kas mūs iedvesmotu. O, mūsu draugu vecākiem Jumurdā ir māja, varbūt tur varētu?! Piezvanījām, aprunājāmies, un viņi saka – kāpēc ne, bet vai jums šī vieta derēs? Apskatījāmies, viss bija brīnišķīgi, un tā arī mēs tur nobāzējāmies. Tā bija liktenīga sagadīšanās: kad esi noformulējis, ko īsti vēlies, tad kosmoss to visu arī realizē. Mēs gribējām [rakstīt dziesmas] prom no pilsētas, dabā un mierā, tā arī pie mums tā Jumurda atnāca,» skaidro vokālists. «Kaut kādu nepieciešamo tehniku nopirkām, kaut kādu – īrējām, tad braucām uz šo Jumurdas māju ar domu, ka tur mēs reāli arī rakstām albumu. Braucām ar lielāko mikriņu, kāds vien iespējams tā vadīšanai ar universālajām tiesībām, kā arī divām pilnībā piekrāmētām vieglajām automašīnām,» smejas Jānis.
Pirms pašiem rakstudarbiem vēl bijušas arī divas dziesmu sacerēšanas radošās nometnes – katra pa nedēļai. «Viena notika pie Cēsīm, Priekuļos, bet otra – Amatciemā. Līdz ar to skaņu materiāls jau bija radīts, noslīpēts, idejas atlasītas. Pēc tam, protams, mēs vēl paralēli studijā veicām ideju atlasi un uz Jumurdu aizbraucām jau ar sešpadsmit salīdzinoši labām un gatavām dziesmu skicēm, taču beigu stadijā sapratām, ka četras albumā vēl tā īsti nelīmējas iekšā, tāpēc paturējām tās citiem brīžiem.»
Šogad būs turpinājums
Grupas sastāvā notikušas arī izmaiņas – basģitārista Ginta Bīmaņa vietā tagad spēlē Kārlis Josts. «Dzīve mēdz izdarīt savas korekcijas: kādā brīdī katram no mums ir jādara savas izvēles, jāsaprot, vai mūsu vēlmes sakrīt ar mūsu iespējām, tā nu sanāca, ka Gints pieņēma jaunus izaicinājumus profesionālajā lauciņā, bet orbītā parādījās Kārlis, un sākām strādāt kopā. Izrādījās, ka tas ir ļoti labs turpinājums Ginta iesāktajam.» Interesanti, ka viena dziesma (Paliec) iedziedāta kopā ar talantīgo dziesminieci Alisi Josti – Kārļa sievu. «Patiesībā es duetu ar Alisi gribēju iedziedāt jau sen, pirms Kārlis vēl pievienojās kolektīvam, pirms mēs vispār zinājām, ka Kārlis ar Alisi ir kopā – arī dziesma tapa krietni pirms tam, kad Kārlis iesaistījās grupā. Tā ir laimīga sagadīšanās, tā bija vēl viena zīme, ka [šis projekts] ir jāīsteno un ar Alisi duets jāiedzied, jo, redz, kā sanāca – tagad mēs spēlējam kopā ar viņas vīru!»
Daudzi grupas fani saka, ka jaunais albums ir izdevies – arī tam piemīt tas pats himniskums, taču pagaidām pāragri spriest, vai kāds gabals varētu gūt tikpat paliekošus panākumus kā Kalniem pāri. «Kad pirmoreiz atnesu Kalniem pāri uz mēģinājumu, tad grupas biedri teica – nu jā, dziesma ir OK, bet nekā īpaša tur nav. Vārdi – tā, melodija – tā, bet skaties, kā tas viss izvērsās!» atceras Jānis Aišpurs. «Kopš tā laika es sapratu, ka pašam mūziķim ir baigi grūti izdarīt secinājumu, kas būs vai nebūs ar konkrēto dziesmu, jo mēs jau nekad nevaram precīzi zināt, kas saslēgsies ar klausītāju apziņu, kas viņiem patiks vai nepatiks, līdz ar to ir ļoti grūti prognozēt, vai [jaunajā albumā] būs kāds Kalniem pāri turpinājums. Tā ir klausītāju izvēle. Par himniskumu – tas ir mūsu rokraksts, jā.»
Jāpiebilst, ka The Sound Poets šogad vēl savu pēdējo vārdu nav teikuši. «25., 26. un 27. novembrī koncertzālē Palladium tiek rīkoti jaunā albuma prezentācijas koncerti, kuros pirmoreiz atrādīsim jauno skaņu materiālu publikai no A līdz Z un attiecīgi veidosim savu koncertprogrammu – tas ir nākamais solis, kam mēs gatavojamies. Taču gada beigās varētu sekot arī citi jaunumi,» sola Jānis. Gaidīsim.