RECENZIJA: "Kapakmens" - "Anarhija"

Relatīvi īsā laikā pašmāju „punk/hardcore” brigāde „Kapakmens” izdevusi jau divus albumus – 2013. gadā klajā nāca disks „Anti-Pozitīvs”, bet nu kārta otrajam ripulim. Par saturisko ievirzi var spriest kaut vai pēc šo 14 dziesmu nosaukumiem: „Mirsim kopā”, „Mēslu zeme”, „Dumpja suns”, „Vienosimies labākai pasaulei”, „Brīvību dzīvniekiem”, „Darbs nav dzīve”, „Smags un neērts kapakmens”, „Idiotizācija” utt. Dziesmas „pārklāj plašu diskriminatīvās telpas spektru – sākot ar reliģijas, valsts un cilvēku savstarpējo attiecību kritiku līdz dzīvnieku tiesību idejām,” tā paši mūziķi.

„Atšķirībā no 2013. gadā izdotā albuma, šajā dziesmu krājumā ir ietverta daudz skarbāka sociāli politiska kritika ikdienas dzīves norisēm gan cilvēciskā, gan valstiskā līmenī. Albuma vāka attēls ir ilustratīvs vēstījums, kā pastāvīgi novērotā publiskā telpā ir iespējams sargāt savu identitāti, ja cilvēks izvēlas dzīvot ārpus neētisku likumu un noteikumu robežām, lai izvairītos no sistēmas atriebības sekām. Neskatoties uz skaudrajām dzejas rindām, galvenā ideja ir tiekšanās pēc vispārējas vienlīdzības, taisnīguma un miera, tāpēc albuma nosaukums ir loģisks,” teikts CD anotācijā. Jāpiebilst, ka šī diska taustāmā versija ir nosodāmi niecīga – tikai simts eksemplāru. Atliek vien painformēt par šīs grupas sastāvu: Ivars Veidelis (vokāls), Māris Muižnieks (ģitāra), Aleksejs Makarovs (bass) un XedzaX (bungas).

PAR. Vēl neviena (neviena!) grupa Latvijā nav piegājusi savu ideju nogādāšanai līdz klausītājiem tik nopietni – pat ierobežotā budžeta apstākļos (disks izdots pašu spēkiem) „kapakmeņi” nav paskopojušies un albumam pievienojuši ne tikai dziesmu tekstus, bet arī to skaidrojumu – vo, tas ir kaut kas! No muzikālā viedokļa viss ir labi – nedaudz metalizēts vecais, labais „hārdkors”, kurā turklāt atrodas pa kādai pērlei, piemēram, ļoti veiksmīgais ģitārskanējums dziesmā „Mirsim kopā”, bungas kompozīcijā „Darbs nav dzīve” vai „Mēslu zeme” visa kopumā. Daudzi teksti trāpījuši desmitniekā jeb ir kā kulaks uz acs – tēmas ir laikā un vietā. Rezumējot – pankroka un „metāla” faniem šis garadarbs patiks, turklāt pelnīti, jo tas nudien ir kvalitatīvi nostrādāts un muzikāli izdevies.

PRET. Daudzviet teksti ir visai primitīvi, taču sliktākais ir tas, ka šī „Kapakmens” pozīcija „viss ir slikti, viss ir slikti” ar laiku sāk pamatīgi nogurdināt. Vokāls vienveidīgs, bet tā jau tam laikam jābūt.