RECENZIJA: "Laika Suns” - "Gaismas lādiņš”

Šogad pirmoreiz „Positivus Festival” laikā notika kādas grupas jaunā albuma pirmizrāde – vēsturē šādā veidā iekļuva Arņa Račinska „Laika Suns”. Lai arī „suņi” uz „I Love You” skatuves kāpa piektdienas naktī, pēc „Placebo” blieziena uz lielās skatuves, ļaudis labprāt piestāja pie šīs skatuvītes un paklausījās grupas jaunāko veikumu.

Albumā iekļautas 11 dziesmas, tostarp radiostacijās un koncertos jau skanējušās „Ir jau vēls”, „Cilvēka nemaz nav” un „Negaiss nāk”. Visu dziesmu autors ir Arnis (vokāls, ģitāra), vēl grupā spēlē Kārlis Josts (basģitāra), Elvijs Pārpucis (ģitāra) un Pēteris Lunde (bungas). 2013. gadā grupa izdeva minialbumu „Nakts karalis”, bet „Gaismas lādiņš” ir „suņu” pirmais pilnmetrāžas ieraksts. "Ar „Gaismas lādiņu” ierakstu studijā dzīvojām diendienā veselu rudeni, ziemu un pavasari, un apmēram tāds arī ir ieraksts – slāņains un kārtains, ar vienu elpu nepietiks, lai to aptvertu,” stāsta Arnis Račinskis. Tā, mūsuprāt, vēl arvien ir popmūzika, kas neprasa analizēt ar grumbās sarauktu pieri, tomēr tukšas frāzes un „tralalā” ir atstātas citiem. Mērķis bija svinēt dzīvi un piedzīvot īstas lietas, un liekas, ka to izdevies ierakstīt albumā!".

PAR. Niansēts un līdz perfektumam noslīpēts darbs – te ir gan pops, gan roks, gan elektronika, gan eksperimenti. Apskatnieka vērtējumā absolūts šedevrs ir „oāziskā” dziesma „Deju grīdas”, kas „pielipa” jau ar pirmo tās noklausīšanās reizi, turpat nakts koncertā. Protams, teicams ir arī singls „Ir jau vēls”, aizrauj vēl dažas dziesmas. Nez, kur Račinskis te saskata popmūziku, par laimi, tas ir roks, bet nu – varbūt viņam labāk zināms... Dziesmas liek ieklausīties, tā nav fona grabēšana. Meistarīgi sagatavots albums.

PRET. Lai gan tukšu frāžu un „tralalā” te tik tiešām nav, tematikas izvēle tomēr rada Arņa minēto grumbu pierē – dominējoši te ir par attiecībām un mīlas lietām, dažkārt tomēr gribētos mazliet padomāt par lielākām lietām. Lauztie ritmi un kompozīciju uzbūves sarežģījumi brīžiem ir pārspīlēti, piemēram, kā dziesmā „Gaismas lādiņš”, kad pat gandrīz šķiet, ka Lunde vienkārši aizbliezis garām bungām vai sācis spēlēt citu dziesmu. Kaut kā pietrūkst īstas uguntiņas, materiāls it kā „spriežas” kaklā.