RECENZIJA: Hipstokrātija „Te nav Amerika”

Pēdējā laikā apvienība „Hipstokrātija” vareni aktivizējusies – pērn tika izdoti divi minialbumi (viņi tos sauc par mazalbumiem) “Brīnumzeme” un “XII”, nu klajā nācis arī debijas pilnmetrāžas albums, kurā iekļautas desmit kompozīcijas.

Šī grupa dibināta 2013. gadā, Rīgā, tajā darbojas divas ar mūziku un mākslu pārņemtas personības: Kristaps Zirnis, kurš grupā pārsvarā nodarbojas ar ideju ģenerēšanu, producēšanu, ierakstu un māsterēšanu, kā arī Mārtiņš Strautiņš - multiinstrumentālists, kuram nav sveša dažādu mūzikas instrumentu pārvaldīšana. Koncertos gan manīts, ka abiem pilnasinīgāka skanējuma nodrošināšanai pieslēdzas papildu mūziķi. Vai viņi šādu praksi grasās piekopt arī turpmāk, to varēs redzēt festivālos „PagalmFest” Siguldā (4. jūlijā) un „Laba daba” Līgatnē (1. augustā) – tie ir divi pasākumi, kuros „Hipstokrātijas” dalība ir pilnīgi droši, taču gan jau būs koncerti arī citur.

PAR. Tāds interesants indī-sintī-pops – noteikti noklausīšanās vērts. Lai gan izdevušos kompozīciju te ir pamaz, pa kādai atrast var gan - pirmām kārtām tā ir dziesma „Plastilīns”, varbūt arī kaut kur jau dzirdētā „Starp citiem”.

PRET. Netop skaidrs, ko ar šādu mūziku iesākt, kam to piedāvāt, kas ar to vispār domāts. Iespējams, ka redzot šo brigādi „dzīvajā” šis jautājums kļūtu skaidrāks, bet pagaidām – ripulis bez seguma.

Sandris Vanzovičs