Liene Šomase tiecas uz tālākiem mērķiem

Dziedātāja Liene Šomase ir īsts fenomens: viņas dziesmas nav bijušas topu augstākajās vietās, albumi – pārdotāko topā, tomēr viņa ir viena no pašām populārākajām dziedātājām Latvijā. Iespējams tāpēc, ka viņai ir ko teikt.

Par šlāgeriem var vīpsnāt vai smaidīt, taču tie ir un ieņem būtisku daļu latvju mūzikā. Ir noslēdzies Amigo Dzintara dziesmu aptaujas trešais balsojums, un līdz ar to zināmas visas deviņas otrās sezonas iemīļotākās melodijas, kas 13. jūnijā cīnīsies par aptaujas uzvarētājas godu. Fināls šogad notiks brīvdabas koncertā Jelgavā, Uzvaras parka estrādē. Aptaujas finālā iekļuvušas grupas Galaktika un brāļu Puncuļu izpildītā Tēvam, Aigariņa Fotogrāfija, Edvīna Bauera Vasaras vējš, ansambļa Liepavots izpildītā dziesma Pietura, grupas Baltie lāči dziesma Pacel glāzi priekam un dziesma Paprasiet, ko izpilda Santa Zapacka un Harijs Ozols, grupa Roja ar dziesmu Ja būtu tu, kā arī grupa Klaidonis ar dziesmu Vai tas var būt un Laimas muzykanti ar Vokors īt. Jādomā, ka šie muzikanti daudziem pat būs nezināmi, taču, kā redzams, tos klausās. Lai gan Dzintara dziesmu aptaujas ilggadējākā veidotāja ir Latvijas Radio 2 raidījumu vadītāja Velga Vītola, par atpazīstamāko kļuvusi Liene Šomase – viņa strauji izvirzījusies dažādu raidījumu vadīšanas spicē, nesen kopā ar Ligitu Miezi un Ralfu Eilandu sākot stūrēt arī Radio SWH reanimēto raidījumu Priekšnams.

– Dzintara dziesmu šīs sezonas finišs – kā tev tas izskatās?

– Ir ļoti labi, ka Latvijā vispār ir šāds projekts. Drīzumā kādā citā televīzijā būs līdzīgs projekts, un man liekas, ka tas ir ļoti jauki – grupām un muzikantiem ir iespējas sevi parādīt un pierādīt. Par kvalitāti – tas jau jālemj skatītājiem. Es šajā raidījumā gan esmu tikai vadītāja, līdz ar to ko es varu teikt?! Lai mūziķi konkurē savā starpā un parāda, kurš ir labāk vai sliktāk pastrādājis, kuram lielāks atbalstītāju pulks.

– Vai tev kā dziedātājai nav grūti to veidot? Varbūt ir kāda grupa, kas tev šķiet galīgi garām, bet tā ir topā, taču tev vienalga jābūt objektīvai, nedrīksti kritizēt.

– Mans darbs Dzintara dziesmās ir komunicēt ar tiem cilvēkiem, kas atnāk uz raidījumu – topos veido un [nobalsojušo] balsis skaita citi cilvēki. Man ir prieks par katru grupu vai izpildītāju, kas atnāk uz raidījumu, piemēram, nupat piekrita arī Uldis Marhilēvičs. Vasarā raidījums būs nedaudz citādā formātā pasniegts, būs attīstība. Ir bijuši dažādi mākslinieki, dažādas situācijas, taču es nevienu netaisos kritizēt, jo katrs esam individuāls savās personiskajās izpausmēs. Un tāpēc man liels prieks, ka varu būt viens no šiem cilvēkiem, kas veido komunikāciju starp mūziķiem un skatītājiem.

– Kuri raidījumi vislabāk patikuši pašai?

– Man liekas, ka visforšākie raidījumi bijuši tad, kad tajos piedalās aktieri. Nezinu kāpēc, bet daudzi mūziķi, kad nav bijušas ieslēgtas kameras, sāk stāstīt dažādus jokus, bet pēc tam tas kaut kur pazūd. Uztraukums, stress, maza pieredze? Bet man liekas, ka šā raidījuma uzdevums jau arī ir parādīt konkrētā cilvēka būtību, vienkāršību. Raidījums jau nav tikai par mūziku – tas ir par dzīvi, par hobijiem. Ir taču brīnišķīgi, ja par to vari pastāstīt plašāk!

– Vai Jelgavā nebūs īpaši smagi? Viena no fināldziesmām ir Santas Zapackas duets ar nupat mūžībā aizgājušo Hariju Ozolu...

– Pazīstu Hariju jau sen, man bija tas prieks un gods piedalīties viņa producētā pasākumā pirms kādiem četriem gadiem. Tas noteikti būs sāpīgi, it īpaši jau Santai, jo viņai taču pašai jāuzstājas... Neesmu gan vēl redzējusi pasākuma scenāriju, tāpēc nezinu, kā tas viss tiks atveidots, bet... Taču es esmu tāds cilvēks, kas aizgājušos piemin nevis ar nožēlu un skumjām, bet gaišām domām. Arī Harijs bija ļoti gaišs cilvēks. Tāpat kā Niks [Matvejevs], tāpat kā Aivars Brīze, tāpat kā Mārtiņš [Freimanis] – tādus var minēt vēl un vēl. Ja zvaigznes būs lēmušas un šī dziesma uzvarētu, tad tā būtu Harim brīnišķīga dāvana tur augšā. Bet tur, kur piedalās Latgale, nekad nevar zināt, kāds būs rezultāts (pasmaida).

– Pārsteidzoši, ka tu tagad esi parādījusies arī Radio SWH raidījumā Priekšnams!

– Daudziem šis raidījums asociējas ar kaut ko citādu – savulaik tas bija vairāk tendēts uz līdzīga žanra mūziku, alternatīvo. Šis projekts ir nedaudz atvērtāks, tur ir pops, roks, hiphops. Cepuri nost Radio SWH, kas šo raidījumu renovējuši – šobrīd vien jau iesūtītas vairāk nekā 80 dziesmas. Svētdien novadīju raidījumu – no desmit dziesmām piecas bija labas! Tas ir labs rādītājs. Man pat nelikās, ka tās grupas ir no Latvijas. Ir liels prieks un pagodinājums, ka mani uzaicināja piedalīties šajā projektā. Protams, bija arī stress – ir viena lieta iet uz radio interviju, bet pavisam cita pašai šo raidījumu vadīt.

– Bet kā tu tur nonāci?

– Tā vienkārši – Jānis Šipkēvics piezvanīja un uzaicināja uz darba interviju, jā vai nē, viss (smejas)! Protams, katrs producents skatās uz konkrētajiem kandidātiem, izvērtē, vai tie varētu būt piemēroti. Es jau arī biju gatava tam, ka pēc tam cilvēki spriedīs, ko tā Šomase tur dara šajā radiostacijā, taču no šādiem viedokļiem nebaidos, jo tas ir viens no manas dzīves posmiem, kurā varu sev pierādīt, ka varu izdarīt kaut ko vēl vairāk. Protams, man jāmācās vēl daudz un dikti, jo radio un televīzija ir mediji, kuros nepieciešama ļoti pareiza valoda.

– Izskatās, ka tev jaunumu daudz...

– Tūlīt Latvijas kinoteātros būs pirmizrāde multfilmai Minion. Amerikā tur galveno lomu ierunāja Sandra Buloka, šeit būs galvenā loma man – Skārleta. Es izturēju kastingu, pavadīju Rijas ierakstu studijā kādas septiņas vai astoņas stundas. Producentiem mans balss tembrs patika, esmu par to tikai pagodināta! Esmu atsākusi spēlēt saksofonu, ko nebiju darījusi sešus gadus. 7. jūnijā [Latvijas televīzijā] būs raidījums Lai top!, kurā uzstāšos kopā ar Valmieras pūtēju orķestri. Paldies Zintim Žvartam, kurš man bija viens no skolotājiem arī pirmsākumos, bet tagad neatteica papildnodarbības.

– Bet kā ar jaunām dziesmām, kā ar albumiem?

– Mūzika nav atstāta novārtā – rudenī bija paredzēts izdot savu albumu. Taču ir diezgan daudz darbu, tāpēc esmu to pabīdījusi nedaudz tālāk. Taču nākamgad būs gan albums, gan tūre. Pirms septiņiem gadiem, pateicoties Marijas Naumovas jauniešu vokālajai studijai un tur strādājošajai darbiniecei Jolantai, kura mani ievilka virpulī strādāt ar bērniem, sāku mācīt bērniem dziedāšanu un mīlestību pret mūziku. Protams, līdz ar viņiem arī pati sevi pilnveidoju. Es neesmu vokālais pedagogs, esmu muzikālais draugs (smaida). Četrus gadus esmu veidojusi savu metodisko programmu, kas saucas – tehniskā elpa un dikcija. Un man ir liels lepnums, kad konkursos uzslavē manas piecas meitenes, kurām ir pareizi nostādīta elpa. Mūzika man visu laiku ir apkārt.

– Darba tev daudz, ko tālāk?

– Idejas ir daudzas un dažādas. Gribas man atrādīt kaut ko citādu, nekā līdz šim ir dzirdēta Liene Šomase. Pāris dziesmas studijā es ierakstīju, un man nepatika, noliku tās malā. Es uzskatu, ka cilvēks savā dzīvē dzīvo posmus. Tagad esmu maksimāli daudz atdevusies saviem audzēkņiem, savai meitai un sevis pilnveidošanai. Bet mūzika man visu laiku ir apkārt, šajā ziņā nekas nav mainījies. Par tuvākajiem muzikālajiem plāniem neko detalizētāk negribu stāstīt, jo esmu māņticīga. Bet būs!