MŪZIKA: Skyforger: seno prūšu piemiņai
 
Albuma ieraksta laikā Skyforger rindās mainījās ģitāristi, taču nu fotogrāfijās grupa jau redzama pilnā sastāvā (no kreisās): Pēteris (vokāls, ģitāra), Edgars Mazais (bungas), Edgars Zirgs (bass, vokāls) un Alvis (ģitāra) ©Publicitātes foto

Jau rīt, 15. maijā, Sapņu fabrika pulcēs smagās un latviskās mūzikas cienītājus – tur savu jauno albumu Senprūsija prezentēs pagan metal grupa Skyforger. Pēc skaita tas ir sestais debesukalēju studijas disks, kas šoreiz veltīts sen izmirušajai baltu tautai – prūšiem.

Bez Ūsiņa neiztikt

Plānots, ka koncertā Sapņu fabrikā skanēs Skyforger jaunā programma plus arī vecie gabali – bez Ūsiņa (dziesmas Kad Ūsiņš jāj) jau droši vien tāpat neiztikt. Uzstāsies arī viesi – latgaliešu Green Novice un igauņu Tharaphita. Pasākums ir izplānots tā, lai beigtos līdz vienpadsmitiem, tātad visi pagūtu uz pēdējiem transportiem – ļoti pareizs un apsveicams gājiens! Starp citu, šogad latvju smagās mūzikas līderiem pašu mājās nav ieplānots daudz koncertu, to listē redzami vien trīs: Alūksnes rokfestivālā (13. jūnijā), festivālā Zobens un lemess Saukas dabas parkā (11. jūlijā) un Cēsu Fono (24. jūlijā).

Albums Senprūsija mūzikas veikalu plauktos ir jau mēnesi, taču tā skanējuma prezentāciju nācās atlikt, jo Skyforger bija vairākos koncertos Eiropā, bet maija sākumā atgriezās no pāris koncertiem Dublinā (kopā ar īru folkmetāla brigādi Celtachor) un Londonā. «Protams, uz koncertiem bija atnākuši arī letiņi – nāca sasveicināties, parunāties,» stāsta grupas līderis, vokālists un ģitārists Pēteris. Šā pavasara lielākais notikums gan bija dalība aprīļa beigās Portugālē notikušajā metālmūzikas festivālā. «Mēs tur piedalījāmies jau otro reizi. Visu laiku gāza baigais lietus – un tas Portugālē, kur bija gaidāms, ka būs karsts un saulains! Skatuve gan bija zem telts, tā ka mūs tas īpaši neietekmēja, bet faniem gan vajadzēja dzīvot slapjos džungļos.» Iespaidīgākais šā gada brauciens gan Skyforger vēl priekšā – jūnija vidū Hellfest Open Air Klīsonā Francijā. «Baigi masīvais pasākums, mēs tur reiz jau pabijām. Spēlē visi bosi, milzu lērums! Šis pasākums jau tuvojas Wacken līmenim – nu, varbūt kāds otrais pēc šā festivāla,» zina stāstīt Pēteris. Ieskatoties šā festivāla mājaslapā, nākas konstatēt, ka te tiešām spēlēs «visi bosi», sākot no Judas Priest, ZZ Top un Motorhead, līdz pat Slipknot, Limp Bizkit un Godsmack, savukārt mūsējie dalīs vienu skatuvi ar tādiem pazīstamiem vārdiem kā Cradle Of Filth un Satyricon.

Vēstures baltie plankumi

Senprūsijas tematika ir trešā baltu tauta – prūši, un jaunās dziesmas ir veltītas viņu varonīgajām brīvības cīņām pret Teitoņu ordeni (1260–1274), tradīcijām, senajām dievībām, dzīvi un nāvi. Melnajā piektdienā aprīļa sākumā bija sarīkota jaunā skaņu materiāla noklausīšanās, kuras ievadā vēsturnieki Agris Dzenis un Raitis Simsons tika aicināti nolasīt nelielu vēstījumu par prūšu tautu un viņu zemi, kā arī bija gatavi atbildēt uz jautājumiem, ja tādi būtu. Kā jūs domājat, ka alu mīlošie metālisti vēlējās klausīties vēstures lekciju? Un kā vēl vēlējās – vēsturnieki divas stundas (!) netika laisti prom no skatuves, kur atbildēja uz visdažādākajiem tautu interesējošiem jautājumiem! «Mēs sākotnēji bijām domājuši rīkot šo pasākumu folkklubā Ala – tur dziļāk ir neliela istabiņa ar kādiem trim galdiem. Paņemt aliņu, pasēdēt – tur kādi 20 vai 30 cilvēki varētu satilpt. Domāju – vai nu tas kādu interesēs, bet varbūt kāds atnāks. Ja mēs tur būtu sarīkojuši [šo pasākumu], tad apvainoto būtu daudz! Ļoti pozitīvi, ka cilvēkus tas interesē,» priecājas Pēteris.

Prūsijas tēmu viņš bija izdomājis pat jau pirms grupas iepriekšējā albuma Kurbads izdošanas, tātad vairāk nekā pirms pieciem gadiem. «Pamazām vācu materiālus, taču to izrādījās ļoti maz – bija pat grūti uzrakstīt pilnu albumu, lai tēmas tajā neatkārtotos. Nācās pasvīst. Man bija vairākas grāmatas, tāpat varēju pasmelties informāciju internetā, taču materiāla ir baigi maz, nekas jauns arī netiek izdots,» zūdījās Skyforger mūzikas un tekstu autors – vēsturnieki Prūsijas tēmai gandrīz nepievēršoties. «Centrs [senā Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada] pieder Krievijai, bet tur to visu grib pēc iespējas ātrāk aizmirst. Lietuvas pusē vēl ir entuziasti, kas vēlas kaut ko atdzīvināt, bet lasīt materiālus lietuviešu valodā – tas ir diezgan švaki, ja vēlies precīzu informāciju. Turklāt uzmanīgi jāskatās, kas radies uz uzpūsta romantisma viļņa, bet kas bāzēts uz reāliem faktiem. Atceros, ka nesen kanālā Discovery skatījos – vācieši bija saņēmuši atļauju veikt izrakumus šajās senajās teritorijās. Diemžēl viņus interesēja vikingi, kas tur dzīvojuši, par prūšiem viņiem nebija nekādas intereses.»

Viedokli prot aizstāvēt

Arī Skyforger iepriekšējie albumi veltīti vēsturiskām tēmām – zemgaļu cīnītājiem, latviešu strēlniekiem, senajām dievībām un leģendām. «Skolā vēstures stundās sāku interesēties par grieķu un romiešu karavīriem, sāku lasīt grāmatas, un kaut kā viss aizgāja tālāk. Kādam interesē mašīnas vai sports, man – vēsture,» bārdā smej Pēteris. Kāda būs nākamā tēma? «Biju plānojis [rakstīt dziesmas] arī par lietuviešiem, taču tad izdomāju, ka tas viņiem pašiem jādara. Mana pirmā doma bija par senajiem latgaļiem – zemgaļi, kurši un prūši taču ir bijuši. Taču baidos, ka sāksies atkārtošanās – tajos pašos tekstos vienkārši zemgaļi aizstāsies ar latgaļiem. Tā ka – diez vai, kaut kas cits vēl jāpadomā. Re, man te plauktā stāv Valmieras novada teikas – varbūt kaut ko uz šādas bāzes, varbūt palasīties un papētīt Latvijas teikas.»

Dažās dziesmās Pēteris riskē arī pamatīgi aizkaitināt melnsvārčus – viņa tekstos tiek dota artava senajām latvju dievībām, bet reliģija kopumā tiek šaustīta bez žēlastības. «Kā melna čūska pie mums līda kristietība/Pilna ar indi, tā gadsimtiem asinis zīda» (dziesma Lepnums un spīts). «Ir taču vispārzināms fakts par to, kas ir pastrādāts, bet turpina pastāvēt baismīga liekulība. Tas būtu aptuveni tas pats, ka, ja nacisti Otrajā pasaules karā uzvarētu, bet pēc tam mums teiktu, ka visus ļaunos darbus ir sadarījuši tie sliktie, nepareizie, bet tagad palikuši tikai pareizie, viss ir labi un kārtībā. Ja cilvēks sāk interesēties [par reliģijas vēsturi] un rakt dziļāk, ātri nonāk pie atziņas, ka tas viss ir safantazējums no vēstures dzīlēm, cilvēku pašu izdomāts un šīs fantāzijas pieņemtas jau tik nopietnā līmenī, ka kādam jau tiek izteikti dzīvības draudi, ja netici un neatbalsti šīs fantāzijas un centies tās atmaskot. Lielākā daļa tā saukto ticīgo jau nemaz nav interesējušies tālāk par to brīdi, kad sarakstīta Bībele. Bet jau gadsimti pagājuši! Varbūt pēc kādiem pieciem gadsimtiem kāds uzrakstīs, ka Hitlers ir dieva dēls?» savas domas nebaidās paust Pēteris.

Senprūsija, no muzikālā viedokļa, ir niknāks albums, arī tautisko instrumentu izmantošana te minimalizēta. «Tas nav darīts speciāli,» tam oponē Pēteris. «Kad studijā rakstījām jauno materiālu, tur bija ļoti daudz dažādu stabulīšu un dūdu – Mārtiņš Tiltnieks daudzās dziesmās ierakstīja arī tās. Taču, klausoties šos gabalus, šie instrumenti tur neprasījās. Arī šajā albumā gan ir kokles, stabules un ģīgas, tikai pēdējā laikā bieži vien folks asociējas tikai ar dūdām. Mums reiz bija recenzija pēc koncerta Holandē: džeks bija paklausījies – ai, šai bandai dūdu nav, kāds tad tur pagan metal?!» smejas mūziķis.

Pašu spēkiem

Šis ir pirmais albums, kuru Skyforger izdevuši pašu spēkiem – viņu leibls saucas Thunderforge Records. «Nav lielas jēgas kādam atdot materiālu – ja izdevējs to pievāc, tad viss, pašam tas ir zaudēts. Piemēram, Kurbads pieder [kompānijai] Metal Blade, un mēs paši ar to neko darīt nevaram – gribētu to pārizdot vai izlaist papildu tirāžu, tad tikai ar viņu piekrišanu. Piemēram, viņi negribēja ražot plates, jo domāja, ka nebūs izdevīgi, – mēs tur neko nevarējām izdarīt. Esam jau cīnījušies par saviem iepriekšējiem albumiem, bet tie izdevēji ir mazāki, nav tik lielas korporācijas, tur vēl kaut ko varēja panākt,» skaidro Pēteris. «Otrs – koncertēšanas iespējas tāpat jāmeklē pašiem, reklāmas jāveido pašiem utt. Parakstot līgumus ar šiem leibliem, mūsu darbībā būtībā nekas nemainījās – tāpat pats skrien un visu dari. Protams, viņiem ir lielāks izplatīšanas tīkls un žurnālos tiek rezervētas konkrētas vietas intervijām, bet tas arī viss. Taču šajā interneta laikmetā klausītāji vairāk sāk pirkt mūziku tīmeklī nekā reālos CD. Tad kāda jēga, ja mēs paši visu varam izdarīt?! Ārzemju gali mums tāpat ir palikuši, kaut kādus izplatītājus varam atrast. Redzēsim, ar ko mums šis eksperiments beigsies.»

Rietumos mūsu debesukalēji ir diezgan pazīstami. «Liels fanu pulks ir Vācijā, kas saprotams – tur bieži koncertēts. Nupat man bija intervija skaipā ar žurnālistu no Brazīlijas – izrādās, ka arī tur mūs zina. Tāpat arī citās valstīs,» aizdomājas Pēteris. Tas ir interesanti, jo Skyforger taču dzied latviski. «Ar to nekādu problēmu nav bijis. Kad skaties publikā, bieži vien redzi, ka cilvēks pat cenšas kaut ko dziedāt līdzi. Piemēram, vārdus «migla, migla, rasa, rasa» daudzi jau ir iemācījušies, tad nu cenšas tos dziedāt.»

Ne mazāks pārsteigums ir tas, ka pagan metal grupa tik atpazīstama ir kļuvusi šeit pat, Latvijā – jāatgādina, ka pērn rudenī Skyforger (kopā ar igauņu kolēģiem Metsatoll) Rīgas svētku ietvaros uzstājās 11. novembra krastmalā, dimdināja pie pašiem Rīgas pils logiem! «Pat nezinu, kā to izdevās noorganizēt, kas to bija izsitis cauri,» brīnījās Pēteris. «Līdzīgi bija tad, kad 11. novembrī spēlējām krastmalā pie Strēlnieku pieminekļa – metālisti, protams, bija priekšējās rindās, taču klausītāju vidū bija visraibākā publika. Vai kā pirms dažiem gadiem, kad 4. maijā Vērmanes dārzā spēlējām mēs, Metsatoll un Žalvarinis – nesaprotu, kā to atļāva, tur taču visapkārt viesnīcas! Kad ārzemju kolēģiem kaut ko tādu pastāsta, tad viņiem acis ir kvadrātā, ka pilsētas centrā tiek atļauts spēlēt metālu, ieeja par brīvu! Ja mums piedāvā spēlēt šādos pasākumos, tas jau ir pavisam cits pavērsiens, pavisam cita sajūta spēlēt!»