RECENZIJA: Hozier- "Hozier"
Ja īri ķeras klāt pie dziesminieku būšanām, tad panākumi parasti ir garantēti. Lūk, viens no viņiem – 25 gadus jaunais Endrjū Hozjē-Bairns (Andrew Hozier-Byrne) jeb vienkārši Hozjē, kurš šobrīd braukā pa visas pasaules topiem ar savu pagājušā gada nogalē izdoto albumu.
Iesākums tam bija smeldzīgais hits „Take Me To Church”, kas ieinteresēja arī par visu ripuli kopumā, un „Hozier” ieņēmis augstas vietas no komerciālā viedokļa pašās prestižākajās valstīs, izdošanas tirāžā pārsniedzot miljons kopiju atzīmi. Jāpiebilst gan, ka Hozier nav tipisks dziesminieks – viņa kompozīcijas drīzāk liekamas indīroka plauktiņā. Šis puisis dzimis īru pilsētiņā Brejā, muzikantu ģimenē, un, protams, diezgan agri arī pats pievērsies mūzikas radīšanai. Pirmie panākumi tika gūti mūsu laikiem diezgan tipiskā veidā – kad dziesmas „Take Me To Church” video kļuva populārs Youtube apcirkņos, tas bija jau 2013. gadā. Starp citu, šis hits ir nominēts pat „Grammy” balvai kā Gada dziesma, bet „Billboard Music Awards” ailēs Hozier uz žūrijas lēmuma pieņemšanu gaida pat piecās kategorijās, turklāt visas saistītas ar roku. Īru puisis šobrīd ir uz viļņa, tas ir nenoliedzami.
PAR. Hozier izdevies atrast savu nišu, kas viņu atšķir no daudzskaitlīgā dziesminieku bara – brīžiem viņš iebrien pat minimālistiskā roka lauciņā, brīžiem ieminas kaut ko par folkmūziku utt. Piemēram, tādas dziesmas kā „Angel Of Small Death & The Codeine Scene” vai „To Be Alone” droši vien patiktu pat pašam Džekam Vaitam. Ir interesanti!
PRET. Žēl, ka Hozier visās dziesmās nenotur indīroka latiņu pietiekami augstu – dažādu „džeimsblantveidīgo” pasaules mūzikā tāpat ir gana, nav vērts mēģināt tos izkonkurēt.
