MŪZIKA: Aijai Andrejevai palicis Palladium
Aijai Andrejevai atlicis vēl viens koncerts – 24. aprīlī koncertzālē Palladium dziedātāja svinēs savas radošās jubilejas desmit gadus, kopā ar mākslinieci uz skatuves būs redzami viņas draugi un kolēģi – Alex, Harijs Zariņš, Kaža, Goran Gora, Normunds Pauniņš, Olga Rajecka, Lauris Reiniks, Amber, Kārlis Lācis, Uldis Marhilevičs un citi.
Koncerta programma un dziesma Soļi tapa aizvadītā gada nogalē. Dziesmas producents, mūzikas un vārdu autors ir Kaspars Ansons, ar kuru dziedātāja iepriekš sadarbojusies, strādājot pie albumiem Grāmatzīme un Dvēselīte. Savukārt programmā Soļi dziedātāja iekļāvusi savas iemīļotākās dziesmas no aizvadīto desmit gadu laikā izdotajiem albumiem un singliem. Kopā ar radošo komandu Kaspara Ansona un Kristapa Krievkalna vadībā Aijas Andrejevas izpildījumā izskanēs Kafijas krūze, Tu un es, Kā neviens, Dvēselīte, kā arī Kārļa Lāča komponētie skaņdarbi no albumiem Ziedonis. Lācis. Sievietes un Mežā. Koris Gaudeamus koncertā Palladium izpildīs dziesmas kopā ar viesiem, tam speciāli Edgars Linde veidojis kora aranžijas, Aija uzstāsies ar savu tēvu, saviem komponistiem un dueta partneriem, būs ļoti bagātīgi, stāsta koncerta producents Sandis Mohovikovs.
Ko par šiem koncertiem saka pati Aija? «Nenormāli foršas izjūtas, esmu pilnīgā sajūsmā par to visu, kas notiek! Pēc kāda koncerta [Kristaps] Krievkalns atstāstīja man manas emocijas – es pati tās pat nepiefiksēju. Es esot teikusi: jūs nevarat iedomāties, jūs nevarat iedomāties, šie koncerti – tie taču ir vienkārši... Un te viņš bija gaidījis, ka es teikšu kādu smagu vārdu, bet es esot pabeigusi teikumu ar sev neraksturīgo brīnums! Taču tiešām, viss ir kaut kā pareizi saslēdzies, publika ir fantastiska, emocijas lieliskas, arī programma ļoti veiksmīgi salikusies,» stāstīja Aija. «Iepriekšējās tūres bijušas kā nupat iznākušā albuma reklamēšanas koncerti, skaņu materiāls ir bijis pilnīgi jauns. Nākot uz koncertiem, cilvēki ir zinājuši, ka skanēs arī kaut kas no vecā repertuāra, bet jauno nav īpaši pārzinājuši. Šoreiz ir citādi, klausītāji jau zina, uz ko nāk, kas skanēs koncertā, – tā ir kā hitu programma.»
Šoreiz tiešām citādi – dziesmām aranžijas pat nav mainītas, šī programma pati ir kaut kā salikusies. «Tā nav pat likta hronoloģiskā secībā, tā ir pilnībā izmētāta – kaut kas no Grāmatzīmēm, kaut kas no Meža, kaut kas no Kārļa Lāča, kaut kas no Opus Pro laikiem utt., bet viss tik organiski salicies, ka nekas no tā nekrīt ārā! Man arī pašai iesākumā par to bija bažas, taču viss sanācis ļoti labi!» priecājas Aija. Šo programmu viņa pati likusi kopā, sanācis ideāli! «Cēsīs man kā viesmākslinieki līdzi bija tēvs ar Hariju Zariņu, tur uz dziesmām Tu un es un Kā neviens vispār rāva jumtu nost, zāle emocijās vienkārši uzsprāga! Kā pēc tam basģitārists stāstīja: iznāk tavs tēvs, jūs abi sākat dziedāt piedziedājumu, bet es paskatos uz Krievkalnu – viņam asaras acīs un uz rokām spalva gaisā!» smejas Aija. «Lūk, kādas bija emocijas. Taču katrā koncertā publika uz viesmāksliniekiem reaģē līdzīgi, ne jau tikai uz Alex vai Zaru. Turklāt cilvēki pavelkas arī uz citām dziesmām, piemēram, uz Flomāsteriem zāle arī ir kājās. Labi, es viņus arī pieceļu kājās, mēs sarīkojam kārtīgu disenīti, bet pat astoņdesmitgadīgas omītes ceļas kājās!»