MŪZIKA: Kauperu otrais vilnis

Kad par pagājušā gada sasniegumiem tika prātots par Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas Zelta mikrofons piešķiršanu debitantu nominācijā, jautājumu praktiski nebija – Carnival Youth. Dvīņubrāļu Edgara un Emīla Kauperu stūrētā grupa pērn atzīmējās ar albumu un koncerttūri, kurai pašlaik ris turpinājums.

Carnival Youth ir brāļi Kauperi – Edgars un Emīls, kā arī Aleksis Luriņš un Roberts Vanags. Saprotamu iemeslu dēļ lielāko uzmanību parasti izpelnās pirmie divi, kuru tēvs ir Prāta vētras vokālists Renārs Kaupers.

Ātri un ar vērienu

Pērn karnivāļi, būtībā pēc tikai divu gadu pastāvēšanas, jau varēja mierīgi piepulcēt pilnu Palladium zāli un koncertēt arī citās latvju pilsētās. Šiem koncertiem bija tik labi panākumi, ka šopavasar tika nolemts albuma No Clouds Allowed tūri turpināt – tuvākie pasākumi būs Madonā (17. aprīlī), Alūksnē (18. aprīlī) un Ventspilī (24. aprīlī).

Carnival Youth šogad jau ir spēlējuši Groningenā (Nīderlande), Ļubļanā (Slovēnija) un Budapeštā (Ungārija), pabijuši tūrē pa Vāciju, Šveici un Austriju, arī pērn uzstājušies vairākos pasākumos Eiropā. «Interesantākie koncerti laikam ir tie, kuros ir interesants uzņēmējs, kurš mūs tur sagaida, pie kura mēs paliekam,» domā Emīls Kaupers. «Piemēram, Hannoverē mēs palikām pie kāda vīra, kuram ir 56 gadi, viņš ir matemātikas skolotājs, pie sevis uzņem grupas jau 15 gadus. Pie viņa palikušas 2600 grupas, kopskaitā ap 50 000 cilvēku! Mēs parēķinājām, ka visu šo 15 gadu laikā gandrīz katru otro dienu pie viņa kāds ir palicis!» sajūsminās Emīls. «Protams, liela nozīme ir publikai un arī vietai, piemēram, Hamburgā spēlējām bijušajā nacistu bunkurā, kas pārveidots par mūzikas veikalu ar koncertzāli.»

Cik tad trīs mēnešu laikā viņš vispār bijis Latvijā? «Es pat nezinu, man jau ir sajucis laiks un telpa,» smejas Emīls. «Vācija, Austrija un Šveice – 13 koncerti 16 dienās. Tas ir baigais piedzīvojums un arī pārbaudījums grupai. Taču mēs esam jauni un kopā ar draugiem braukāt apkārt pa pasauli un darīt to, kas tev patīk, – labākais, ko var iedomāties! Protams, ir pāris zemo punktu, kad, šķiet, vairs nav spēka un enerģijas un sāk nedaudz kaitināt tas, ka esi kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem 24 stundas septiņas dienas nedēļā, tāpēc ir svarīgi, lai būtu dienas, kad vari pabūt viens un atpūsties, izvēdināt galvu. Tiesa, mums tādu dienu tā īsti nebija... Bet nekas, noturējāmies!»

Pēc Prāta vētras modeļa

Noturēties bez strīdiem karnivāļiem gan ir nedaudz vieglāk nekā citām grupām, jo viņi veidojušies pēc Prāta vētras modeļa, – visi ir gājuši vienā skolā, trīs pat vienā klasē. «Pazīstam cits citu jau ilgi, zinām katra kaprīzes. Taču Aleksis katru gadu mums atklāj kādas jaunas personības šķautnes, piemēram, to, ka bērnībā modelējis kuģīšus vai piedalījies orientēšanās sacensībās, spēlējis stabuli un kokli, – nekad nav garlaicīgi!» smejas Emīls. «Grupā sinerģija starp tajā esošajiem ir ārkārtīgi svarīga, lai katrs varētu pienest kopējam devumam kaut ko no sevis.»

Kad brāļi Kauperi skolojās Rīgas Hanzas vidusskolā, viņi izveidoja grupu Žirafes, – dziesmiņa Vecīt, tas ir tā ar panākumiem pat izskanēja Radio SWH. «Kādam klasesbiedram bija mapīte ar žirafi, tai apkārt bija lencīte kā stīga, kuru viņš raustīja un tēloja, ka spēlē ģitāru un dzied. Iesākumā viss bija joku līmenī, viņš pats vēlāk izkrita, bet mēs sākām spēlēt un piedalījāmies skolas konkursā Ko tu proti? Bet tas viss tiešām bija just fun – tikai priekam,» tā Emīls. «Ar Edgaru astotajā klasē pārcēlāmies uz 2. ģimnāziju, bet Roberts pirmajās dienās nebija skolā – pat nezinājām, ka viņš ir mūsu klasē. Kaut kā sākām runāties – viņš teica, ka ejot mūzikas skolā un spēlējot klavieres, sarunājām, ka varētu kaut ko kopā paspēlēt. Reiz mums zvanīja no Mūzikas akadēmijas Studentu kluba – vai vēl spēlējot ar Žirafēm? Nē, bet mums ir jaunas dziesmas. Vai gribat uzspēlēt? OK. Un tad divas dienas pirms koncerta sapratām, ka mums nav basa... Zinājām, ka Aleksis spēlē basģitāru, un prasījām, vai viņam ir kāds brīvs brīdis, mums pēc divām dienām koncerts, varbūt var piespēlēt. Jā, viņam tāpat neesot ko darīt...» Lūk, cik vienkārši izveidojās Carnival Youth!

Sācis uz bļodām

Emīls par Edgaru ir tikai minūti jaunāks, taču dvīņi nav diez ko līdzīgi – ne pēc izskata, ne komunikācijas veida. «Mēs neesam vienšūnas dvīņi, neesam identiskie, tātad esam mazliet atšķirīgi,» zina teikt Emīls. Ierasto stāstu par mānīšanos, mēģinot otra vietā nokārtot pārbaudes darbus, brāļiem Kauperiem nav. «Mēs laikam kādreiz kaut ko tādu mēģinājām gan, taču abiem sekmes bija visai līdzīgas, tāpēc nebija jēgas un nebija jau arī tādas nepieciešamības.»

Tēvs Renārs Kaupers dēlu muzikālajās lietās nejaucas («Ne viņš mūsu, ne mēs viņa!»), taču «mazie padomiņi» esot prasīti – par tehniskām lietām. Kā nokļuvis pie bungām, Emīls precīzi neatceras. «Kad biju pavisam maziņš, vasarās dzīvojām Jūrmalā un sāku spēlēt uz lielām bleķa mazgājamām bļodām. Ziemassvētkos mazajam Edgaram uzdāvināja ģitāru, bet man – bungas,» pirmsākumus atminas Emīls. «Es pats precīzi to neatceros, bet brālis stāsta, ka mēs abi esot aizgājuši uz mūzikas skolu un vaicāts, ko gribam spēlēt. Edgars teicis, ka bungas, bet es –, ka arī bungas. Tad Edgars teicis – labi, spēlēšot ģitāru! Un tā mūs abus ielika... vijoles klasē,» smejas Emīls. «Bet mēs tur noturējāmies vienu dienu – paši neizturējām, un mūs arī neizturēja. Tad aizgājām uz kora klasi, tur nomācījos sešus vai septiņus gadus. Edgaram pēdējos divos gados balss saitēs parādījās mezgli, viņš pārgāja uz trompetes klasi, citādi būtu izmetuši no mūzikas skolas. Beigās mēs abi sapratām, ka gribas padarīt kaut ko aktīvāku, un... aizgājām uz snovborda skolu.» Starp citu, snovborda dēli Emīls pārvalda ļoti labā līmenī un pat guvis panākumus dažās sacensībās.

Ar izzināšanas kāri

Interesanti, ka grupā nav konkrēta vokālista – nedzied tikai Aleksis (pārējie teic, ka tas tikai pagaidām...), vadošo lomu uzņemas tas, kurš atnes tekstu vai galveno mūzikas motīvu un piesakās būt par frontmenu. Protams, bundziniekam tas ir grūtāk. «Tas nav nereāli, ir nedaudz vairāk jāpiepūlas. Jā, it kā uzmanība jāvelta divām lietām, taču kaut kā var to domāšanu sadalīt. Es parasti koncertā cenšos iedziļināties tajā, par ko ir dziesma, un kaut kā iegājies, ka rokas jau automātiski dara savu darbu, arī galvā ir kaut kāds skaitītājs. Protams, dažkārt kaut kas nobrūk, un tad ir jautri.»

Jau šobrīd grupai ir saplānota teju vai visa vasara – plānots veltīt laiku darbam pie jauna albuma. Brīvā laika ir maz, arī radošajām lietām to grūti atlicināt. «Piestājot viesnīcā, cenšamies padomāt par jauniem tekstiem. Ja vēl gribam apskatīt pilsētu, kurā esam ieradušies, daudz laika neatliek. Mēs cenšamies izstaigāt arī muzejus, piemēram, Vīnē bijām uz Leopolda muzeju, kur ir [Gustavs] Klimts un [Egons] Šīle, tāpat Štutgartē bijām uz Mercedes muzeju – tas viss ir ļoti interesanti! Kamēr iekšā ir spars un ir kāre kaut ko redzēt, tikmēr laiku gan jau visam atradīsim.»

Starp citu, dižo mākslinieku pieminēšana nav nejauša – Emīlam brīvajos brīžos patīk gleznot un zīmēt, viņš prāto par studijām Latvijas Mākslas akadēmijā. «Kā es redzu tālāko nākotni? Tas ir labs jautājums. Pirms diviem gadiem es pat iedomāties nevarēju, kur šobrīd būšu. Kad gāju skolā, domāju – OK, pabeigšu, iestāšos augstskolā, kaut kur mācīšos, kaut ko darīšu. Bet, redz, visas lietas tik labi salikās... Viss kaut kā pats atrod savu ceļu.»

Emīls Kaupers

• Dzimis 1995. gada 8. septembrī

• Muzikālā darbība: grupas Carnival Youth bundzinieks, vokālists

• Diskogrāfija (ar Carnival Youth): Never Have Enough (EP, 2014), No Clouds Allowed (2014)

• Lielākās uzstāšanās: Positivus Festival un SummerSound (Latvija), Great Escape un Guilfest (Lielbritānija), Open’er (Polija), Sziget (Ungārija), Waves Vienna (Austrija), Waves Bratislava (Slovākija), Lots In Music (Somija), Galapagai (Lietuva) u.c.

• Izglītība: pabeidzis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju

• Vaļasprieks: snovbords – Latvijas komandas sastāvā ieguvis pirmo vietu junioru sacensībās Burton Rookie Challenge un trešo vietu Burton Games Francijā

• Kino: latviešu valodā ierunājis trīs lomas animācijas filmā Ledus laikmets 2 (bruņrupuci, bebru un Billiju), kā arī nelielu lomiņu animācijas filmā Aizskalotais