Pēdējā laikā latvju mūziķi kaut kā aizrāvušies ar dažādu svinību organizēšanu, turklāt lielākoties tās ir pamatotās jubilejas, nevis tā saucamās no pirksta izzīstās. Lūk, arī rokgrupa Exit – šodien, 9. aprīlī, Latvijas 1. rokkafejnīcā viņi atzīmēs savas pastāvēšanas 20 gadu jubileju, kas pie reizes būs arī kā atgriešanās koncerts.
Ar oriģinālo ģitāristu
Pēdējos gados Exit no aktīvās aprites bija nozuduši, lai gan ik pa laikam kaut kur epizodiski atrādījās. Jāatgādina, ka 90. gadu beigās šī alternatīvā roka grupa bija visai aktīva, it īpaši pēc debijas diska Flight To Nowhere (2000) izdošanas – dziesma 6 AM divas nedēļas pat sabija Radio SWH Top 40 pirmajā ailītē. Pēc tam klajā nāca arī Romantic And Unromantic Pleasures (2002) un digitāli izdotais Ticket To Paradise (2008), bet ar to arī aktivitātes beidzās. Nu no Exit nometnes pienākušas labas ziņas – pamatkodolam Jānim Frišfeldam (vokāls, ģitāra), Raimondam Bērziņam (bass) un Pāvilam Bobrovskim (bungas) pēc pārtraukuma piepulcējies oriģinālā sastāva ģitārists Uldis Blaževičs. Pērn oktobrī grupa šādā sastāvā uzstājusies Vinilbārā – ar to arī viss atsācies. «Pusi koncerta nospēlēja Melnais – Edgars Ķauķis, otru pusi es. Tā arī atsākām spēlēt kopā vecajā sastāvā. Pašlaik plāni ir tādi, ka nopietnākā līmenī gribam atzīmēt grupas pastāvēšanas 20 gadu jubileju. Pirmais koncerts būs 9. aprīlī Latvijas 1. rokkafejnīcā Reiterna namā. Pēc tam droši vien būs arī koncerts Liepājā, skatīsimies, kur vēl var uzspēlēt. Pagaidām gan plāns ir tikai par diviem koncertiem,» stāsta Uldis.
Kur tad viņi bija nozuduši? «Visiem kaut kas notiek ar darbiem, protams, ir bērni, ģimenes – tas arī prasa laiku. Arī vecums jau ir tāds, ka nav vairs iekšā tā trakulība, nav arī brīvā laika, lai katru vakaru sēdētu mēģinājumu telpās un muzicētu. Un pie viena dzertu aliņu – to var, bet mazāk,» joko Jānis. «Šobrīd ir konkrēti un nopietni plāni, arī vecā sastāva atjaunošana dod grūdienu darboties. Esam sasparojušies – diezgan bieži mēģinām, prātojam arī par jaunu dziesmu ierakstīšanu. Domāju, ka šogad pavisam noteikti kaut ko ierakstīsim – ja ne gluži albumu, tad vismaz kādas divas vai trīs dziesmas. Stilistiski neesam mainījušies – hiphopu pēkšņi neviens spēlēt nav sācis,» piebalso Uldis.
Grupai nopietns vecums
Divdesmit gadi – grupai tas ir nopietns vecums. «Protams, joprojām neticas, ka tik daudz laika jau pagājis,» atzīst Jānis. «Taču mūsu laikabiedri arī svin – re, nupat Mary Jane atzīmēja divdesmitgadi! Esam paaudze, kas sāka spēlēt 90. gadu vidū, un tie, ar kuriem tolaik dalījām skatuvi, piemēram, Gelousy un Mary Jane, joprojām ir dzīvi. Šajos gados ir notikusi paaudžu maiņa, un gados jaunākiem cilvēkiem droši vien pilnīgi viss [Exit repertuārs] ir kaut kas jauns. Taču pozitīvākais ir tas, ka jaunieši – manai meitai tūlīt būs 16 gadi, tāpēc es zinu – klausās grupas Pearl Jam un Alice In Chains, kā arī grunge kā tādu, tas ir, visu to, kas bija populārs arī mūsu laikos, plus vēl arī šo laiku moderno roku. Tās vērtības, kas bija mūsu laikos, pamazām atgriežas.»
Plānots, ka jubilejas koncertā Exit lielākoties balstīsies uz Flight To Nowhere repertuāru. «Uz šo koncertu droši vien nāks vecie draugi un fani, viņus vairāk interesē pats pirmais albums ar mūsu tā laika hitu 6 AM un citiem gabaliem. Mēs arī koncertos to esam baigi maz spēlējuši – pēdējā laikā vispār tikai kādu vienu gabalu no šī diska. Taču pēc uzstāšanās Vinilbārā man daudzi nāca klāt un teica, ka tieši otrā daļa, kurā spēlējam pirmo plati, esot bijusi superīga – tas viņiem bijis kaut kas pavisam jauns,» uzsver Jānis. «Protams, pēc tik ilga laika arī pats uz vecajām dziesmām skaties pavisam citādāk, ir sajūta, it kā spēlētu kaut ko pavisam jaunu. Ir pagājuši piecpadsmit gadi, un sajūtas, spēlējot šos gabalus, kurus sarakstīji, būdams pavisam zaļš muzikants, ir interesantas. Bet patīkamas!» pievienojas Uldis.
Jāpiebilst, ka 6 AM ir populārākā dziesma no minētā albuma, taču arī netipiskākā un diez vai labākā – Neatkarīgās apskatnieks kā daudz spožākas atzīmētu Believe un Away. Cerams, ka arī tās skanēs jubilejas koncertā.
Vai būs jauns albums?
Protams, Exit prāto arī par jaunu programmu. «Pagaidām esam tikai sākuma stadijā – kamēr Uldis kārtīgi pieslēgsies, kamēr viss iekustēsies,» stāsta Jānis. «Lai gan pēdējos gados Exit darbība nebija aktīvajā fāzē, idejas vienalga radās – man tās ir kādas divdesmit, kaut kur pierakstītas. Mēs dažkārt ar Melno divatā sēdējām studijā, un viņš šīs idejas kā melnrakstā ierakstīja. Kamēr ģitāru vari rokā noturēt, tikmēr visu laiku kaut kas notiek. Piemēram, es katru dienu vismaz 20 minūtes tomēr paņemu ģitāru rokās un kaut ko paklabinu – tā reizēm kādi forši akordi uzrodas. Turklāt nav problēmu tos pierakstīt – mobilie telefoni mums tagad advancēti, var tajos sarakstīt visu, ko vien vajag. Tiesa, tas var radīt arī problēmas – manā vecajā telefonā, ko meita pazaudēja ar visu atmiņas karti, bija kādas 40 idejas...» pasmejas Jānis. «Muzikālā materiāla ir daudz, tikai pie tā jāstrādā. Idejas krājas un tiek pierakstītas – kad pienāk laiks, lai būtu, no kā izvēlēties. Ir dziesmas, kuras aktualizējas tikai pēc pieciem vai sešiem gadiem, jo konkrētajā laika periodā konkrētajā programmā tām nav bijusi vieta,» rezumē Uldis.
Līdz šim viss Exit repertuārs bija angliski, taču pašlaik ir skaidrs, ka kāds singls nepieciešams latviešu valodā (pirmajai dziesmai ar tekstu palīdzējis Gatis Zotovs), jo latviešu izpildītāju dziesmas angliski radiostacijas pretī praktiski neņem. Jaunās programmas dziesmas prātots sagatavot latviski un arī angliski, lai tās neskartu valodas barjeras. Uldis Blaževičs ir arī Sound Division Studios šefs, tāpēc viņam vislabāk redzams, vai albuma izdošana šajos laikos vispār ir nepieciešama. «Albumam tomēr ir jēga, jo tā ir taustāma lieta, ko vari koncertos iedot cilvēkiem. No otras puses – lai grupa turpinātu darboties, albums obligāti nav nepieciešams. Mūsdienās pietiek ar pāris singliem, lai grupa liktu par sevi zināt. Pašlaik populārāks variants ir EP ar četrām vai piecām dziesmām. Pašiem mūziķiem disks ir vērtīga lieta, tas kalpo arī par atskaites punktu, bet no patērētāju viedokļa tam vairs nav tādas nozīmes. Pastāvot legālās lejuplādēšanas iespējām, cilvēki aizvien vairāk dziesmas klausās pēc izvēles principa. Albuma jēga nav zudusi, bet tā ir mainījusies,» uzskata Uldis.