RECENZIJA: Willow Farm, Filma ar laimīgām beigām
Liepājnieku rokgrupa „Willow Farm” pastāv jau 20 gadus „ar astīti”, taču savu debijas albumu „Tev par to nekas nav jāzin” izdeva tikai 2011. gadā.
Ar jauno ripuli gūta atzinība arī mūzikas speciālistu vidū – „Filma ar laimīgām beigām” ir tikusi Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons” labāko poproka albumu Top 5. Šajā diskā ir iekļautas 15 kompozīcijas, kas tapušas pēdējo divu gadu laikā. "Iepriekšējo ierakstu izdevām 2011. gada nogalē, bet jau nākamajā pavasarī sāku domāt par jaunām dziesmām. Ātri izkristalizējās stāsts, kuru vēlamies izstāstīt, un "Filma ar laimīgām beigām" piedzima pati no sevis", tā grupas līderis un dziesmu autors Emīls Dreiblats. "Tas ir ļoti personisks stāsts, vienlaikus jebkurš var identificēties ar šī stāsta varoņiem." Daļai dziesmu pamatmateriāls iespēlēts Emīla mājās, lielākā daļa ieskaņota "Fontaine Enterprises" studijā, savukārt skaņas gala apstrādi veicis Emīla skolasbiedrs Jānis Irbe. „Vēl viens posms “Willow Farm” dzīvē ir noslēdzies. Pērn mēs atzīmējam grupas 20. dzimšanas dienu, un albuma iznākšana bija loģisks svētku gada noslēgums. Pagaidām ļoti priecājamies, ka ir izdevies šo visu paveikt, bet kas notiks tālāk - pagaidām nevaru pateikt. Mēs atgriežamies pie saknēm. Es šādi arī gribētu palikt. Mums vēl ir, ko teikt, bet, vai tas būs "Willow Farm", nezinu. Man nekad nav bijuši labāki mūziķi, ar kuriem kopā spēlēt. Bet bez "Willow Farm" vēl ir citi stāsti. Un arī ar laimīgām beigām."
PAR. Ik pa laikam „vītolfermai” padodas kāds satriecošs gabals. Piemēram, šī gadsimta sākumā tas bija hits „Roku rokā”, iepriekšējā albumā - dziesma „Gaismas pielieta telpa”, bet šajā superīga ir „Tevis tur nav”. Viena teicama dziesma no 15 – daudz vai maz? Citiem nesanāk pat viena...
PRET. Ja neskaita minēto „bliezēju”, pārējās dziesmas tādi fona gabali vien ir – netraucē, bet arī neuzrunā. Taču tas ir nieks, daudz trakāk ir ar dziesmu tekstiem, kas izpaudās jau „Willow Farm” iepriekšējā albumā: gluži tāpat kā bieži tas gadījās nelaiķim Mārtiņam Freimanim, kopā tiek virknētas skaistas frāzes un vārdi, teksts izklausās skaisti un apgaroti, bet līdzko mēģini izprast tā būtību, tā atklājas pilnīgs „bezsakars”.
