RECENZIJA: Lordi, "Scare Force One"

Somu hard & heavy apvienībai Lordi uz mūžiem būs zīmogs «tie, kas 2006. gadā uzvarēja Eirovīzijā». Šie tiešām ir tie paši maskotie šokrokeri, kas toreiz Atēnās ar dziesmu Hard Rock Hallelujah atstāja jaņos visus cietējus, vaimanātājus, mīlētājus un tamlīdzīgus «Eirovīzijas formāta» dalībniekus.

Nevarētu teikt, ka uzvara Eirovīzijā lordiem būtu devusi pasaules slavu un pilnu maku, taču – kuram gan šis konkurss kaut ko tādu ir devis?! Scare Force One ir grupas septītais studijas albums, par kaut kādiem milzu komerciālajiem panākumiem, protams, spriedelēt ir lieki, taču lordiem ir savs noturīgs fanu pulks, kas koncertos dodas uz viņiem palūkoties, nevis paklausīties. Janvāra beigās Lordi dodas koncerttūrē pa Eiropu, taču Baltijas reģions tās grafikā nav iezīmēts. Nekas, pie mums viņi reiz jau uzstājušies (Sapņu fabrikā), varbūt arī pietiks. Ja par albumu, tad – kad sāk skanēt pirmā dziesma, nākas pārsteigumā ņemt CD kastīti, vai tiešām nekas nav sajaukts, ir paņemts pareizais disks, tie tiešām ir Lordi?! Tiesa, tikai tituldziesmā somi iemēģina spēlēt stilā, kam ir pat simfometāla piesitiens, taču arī turpmākajā albuma gaitā Lordi patīkami pārsteidz – tas vairs nav komēdijroks, tas nudien ir kaut kas attāli šokroka karali Elisu Kūperu atgādinošs, turklāt ar vairākām teicamām dziesmām. Smagā roka cienītājiem noteikti jāiesaka noklausīties Monster Is My Name, gana labas ir Sir, Mr.Presideath, Sir!, How To Slice A Whore un Nailed By The Hammer Of Frankenstein. Protams, tekstos ir par elli, spokiem, dēmoniem un citām tikpat jaukām lietām, taču jaunajā ripulī tas šķiet gaumīgi, nevis truli kā iepriekš. Patīkams pārsteigums.