«Mēs katrs esam par kaut ko atbildīgs, un tie, kas jūt atbildību ne tikai par sevi un saviem tuvajiem, bet arī par vidi, tie arī sanāk kopā. Ar varu nevienu nevar piespiest, turklāt tad nav arī jēgas,» uzskata dziesminieks Haralds Sīmanis.
Sestdienas vakarā Vakarbuļļu pludmalē viņš būs kopā ar tiem, kas kopā nāks uz Seno ugunskuru nakti jeb pasākumusarunu par to, kā cilvēkam sadzīvot ar jūru, tai nekaitējot.
Sestdien, 30. augustā, Baltijas jūras krastā notiks Seno ugunskuru nakts. Saulrieta laikā pulksten 21.30 Baltijas jūras krastā ikviens aicināts iedegt ugunskuru, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un vienlaikus atvadīšanos no vasaras. Tāpat cilvēki aicināti pie ugunskuriem izteikt savus solījumus jūrai, lasīt dzeju, dziedāt, iet rotaļās vai vienkārši vērot ugunskuru un jūru. Seno ugunskuru nakts pasākumi norisināsies visā Latvijas piekrastē, bet Rīgā Seno ugunskuru nakts pasākums norisināsies Vakarbuļļu pludmalē, tur darbosies radošās darbnīcas un notiks akustiskie koncerti. Pasākumā pirmo reizi uzstāsies arī dziesminieks Haralds Sīmanis, lai gan viņš pats atzīst, ka nekas jauns tas viņam nav, jo savulaik kopā ar Vides aizsardzības klubu vairākkārt ir piedalījies tā organizētajos pasākumos Lūgšana pie jūras, kas jau ceturtdaļgadsimtu tradicionāli notiek septembra pirmajā svētdienā.
Mūziķis ir pārliecināts, ka saruna par dabu, atrodoties dabā, cilvēkiem ir īpaša. «Par sevi saku – mežs ir manas mājas, pļava – istaba. Būt dabā nozīmē apzināties, ka ne jau cilvēks valda pār dabu, bet ir tās sastāvdaļa, un ar to ir jāsadzīvo, nevis jāpavēl tai. Diemžēl cilvēks bieži vien to nesaprot un uzskata, ka viss ir domāts tikai viņam vienam,» uzskata Haralds Sīmanis. Mūziķis ir pārliecināts, ka baudas, patikšana un personisks izdevīgums, kas tik izplatīti mūsdienu sabiedrībā, diemžēl izpaužas ik uz soļa, tāpēc neesot jābrīnās par tik egoistisku attieksmi arī pret dabu. «Arī koncertos es taču neaicinu cilvēkus izklaidēties, bet gan lai pateiktu savas domas par tiem mūžīgajiem jautājumiem – no kurienes mēs nākam, kur mēs esam, ko mēs darām un kāpēc mēs vispār šeit esam. Un lūgšanai vienmēr ir jēga. Tomēr – lai kaut kas rastos, vispirms jābūt klusumam, cilvēkam vispirms jāapjēdz. Pie jūras es aicinātu doties pārdomāt. Ne izklaidēties, bet iegremdēties sevī un padomāt par mūžīgo. Mans kā mūziķa uzdevums arī nav pateikt atbildes, bet uzvedināt uz domām,» saka Haralds Sīmanis un aicina ikvienu, kas dosies uz Seno ugunskuru nakti, vispirms padomāt par to, kas notiek ar Baltijas jūru, kāpēc tā ir un ko ikviens var darīt, lai situācija mainītos.
Diezgan strādīga – tā mūziķis raksturo šo vasaru. Diskā ieskaņota Arvīda Ulmes rakstīta pasaciņa – 60 četrrindes, ko viņš savulaik rakstījis savai meitiņai, savukārt kopā ar mūziķiem Ilzi un Andri Gruntēm ierakstījis jaunu disku, vēl atlikuši darbi studijā. Koncertu mūziķim esot gana, jo – kas lemts, tas atnāks. «Ko parasti saka bērni, kad viņiem prasa, ko viņi atnākuši uz planētu Zeme, tad ierastās atbildes ir – lai mācītos, lai klausītu vecākiem un tā tālāk, bet mēs esam šeit, lai darītu labus darbus un attīstītu savu dvēseli.»