RECENZIJA: Jennifer Lopez; "A. K. A.”

Lūk, mūsu uzmanībai Dženifera Lopesa - amerikāņu dziedātāja, aktrise, dziesmu autore, dejotāja, horeogrāfe, modele un uzņēmēja, kura, pēc autoritatīvu izdevumu ekspertu aprēķiniem, ir šā brīža bagātākā Holivudas zvaigzne, kurai ir latīņamerikāņu izcelsme (viņas vecāki ir no Puertoriko). 24. jūlijā Lopesai apritēs 45 gadi, taču viņa izskatās tikpat efektīgi kā agrāk, un ir tikpat darbīga kā savas karjeras sākumposmā.

Piemēram, pagājušajā gadā apritē nonāca filma „Pārkers” ar Dženiferu Lopesu un Džeisonu Stethemu galvenajās lomās (pirms nedēļas to varēja vērot arī TV6 skatītāji), dziedātāja paguva doties iespaidīgā koncerttūrē, kurai pa starpu atlicināja labi apmaksātu brītiņu, lai uzstātos Turkmenistānas prezidenta Gurbangulī Berdimuhamedova dzimšanas dienas svinībās, tāpat atgriezās šova „American Idol” žūrijas sastāvā, turpināja uzstāties un vēl ķērās arī pie jaunā albuma skaņu materiāla sagatavošanas un ierakstīšanas. Dženifera paguvusi atzīmēties arī šā gada lielākajā sporta notikumā, proti, pasaules čempionātā futbolā – tā atklāšanas ceremonijā seksīgā dupša īpašniece kopā ar hiphoperi Pitbull un brazīliešu dziedātāju Klaudiju Leiti izpildīja oficiālo šī čempionāta himnu „We Are One”. „A. K. A.” ir Lopesas astotais studijas albums, savukārt viņas filmogrāfijā (pavisam tajā ir 27 kinolentes) jau ierakstīts „The Boy Next Door”- jauna filma ar viņas piedalīšanos, kas uz ekrāniem parādīsies nākamgad. Nez, pa kuru laiku Lopesa to visu pagūst, ja kaut kādas novitātes no viņas ienākas katru gadu?! Lai ka arī tur būtu vai nebūtu, Lopesas muzikālajai daiļradei pasaule seko jau no visā pasaulē astoņu miljonu kopiju apmērā pārdotā viņas debijas albuma „On The 6” (1999) ar hitu „If You Had My Love” priekšplānā. Vēl komerciāli veiksmīgāks bija Džei Lo nākamais ripulis „J. Lo” (2001) ar hitu „I’m Real” – 12 miljoni kopiju. Pēc tam gan vairs tik labi negāja, kas daļēji saistāms ar albumu pārdošanas apjomu visā pasaulē dramatisku kritumu (savu uzvaras gājienu uzsāka internets), bet daļēji ar jaunās paaudzes (Rianna u.c.) ienākšanu šajā nišā. Taču Džei Lo turpina art tajā pat virzienā, kas ir latino pops, „r&b”, „hip hop” un deju mūzika. Sanāk labi.

PAR. Šoreiz latino cienītāji tiek atstāti pie ratiem – te vairāk dominē „dance”, „r&b” un „hip hop” ar enerģisku popmūziku kā visa minētā vienojošo elementu. Labi sanākuši kopdarbi ar T.I. (albuma tituldziesmā) un Pitbull („Booty”), iespaidīga ir lēnā „Never Satisfied”, taču vēl labāka – smeldzīgā „Let It Be Me”, kurai īpašu noskaņu piedod akustiskā ģitāra un vijoļu skaņas. Interesantas klubu mūzikas cienītājiem droši vien patiks it kā kaut kur jau dzirdētā „So Good”. Rezumējot – te ir, ko paklausīties.

PRET. Nav saprotama pirmo singlu izvēle – „I Luh Ya Papi” un „First Love” subjektīvi šķiet albuma teju vājākās dziesmas. Nešaubīgi, ka producentiem viss redzams, zināms un saprotams daudz labāk, taču – arī „Billboard” topā šie gabali sasniedza tikai attiecīgi 77. un 87. vietas, tātad šo izvēli par gluži veiksmīgu nenosauksi. Dženiferu Lopesu „pop & dance” pasaulē jau sen ir noķērušas (un dažas arī apsteigušas) jaunās censones, kurām, kā trāpīgi rakstīts kādā krievu interneta portālā, „krūtis ir lielākas, bet grumbu – mazāk”, tātad Džei Lo nāksies mainīties vai pielikt vēl lielākas pūles, lai joprojām paliktu virsotnē. Ja viņa, protams, to vēlas - reiz kā intervijā Lopesa bija izteikusies, ka šobrīd sacenšas tikai pati ar sevi, tas ir, lai izdotu labākas dziesmas, nekā tas sanācis iepriekš. Ja tā, tad īpaši iespringt tiešām nav vērts.