RECENZIJA: 50 Cent, "Animal Ambition”
Iespējams, ka daudzi jau būs piemirsuši par tādu hiphopa mūziķi kā 50 Cent, īstajā vārdā Kērtiss Džeimss Džeksons III, un tas nebūs nekāds brīnums, jo pēdējā laikā viņš vairāk piedalās dažādu citu mūziķu projektos un kinofilmās, bet savu solokarjeru atstājis novārtā – iepriekšējais „pusdolāra” studijas albums „Before I Self Destruct” tika izdots pirms pieciem gadiem, turklāt par īpaši veiksmīgu to nenosauksi.
Nu 50 Cent meties otrā grāvī un jau tagad „piedraudējis” faniem, ka šogad izdos vēl vienu CD, tā nosaukums – „Street King Immortal”. Jāatgādina, ka 50 Cent ieguva megapopularitāti ar savu gangstera pagātni (uz viņu reiz pat izšauta teju visa aptvere, turklāt viena lode trāpījusi galvā) un atbilstoši ieturēto mūziku, ar kuras palīdzību tika sasniegti teicami komerciālie panākumi: debijas albums „Get Rich Or Die Tryin’” (2003) tikai štatos vien tika pārdots 8,2 miljonu (!) kopiju apjomā, savukārt tā pēctecis „The Massacre” (2005) – 5,2 miljonu. Taču tālāk vairs tik labi negāja un nav brīnums, ka „Animal Ambition” ir tikai piektais viņa studijas albumu sarakstā. „Man vajadzēja daudz laika, lai tiktu skaidrībā ar mūzikas biznesa aspektu – izgāju cauri noklausīšanās procesam, jo šis bija pēdējais albums, ko izdevu „Interscope Records”. Albums ir ierakstīts ar patiesu iedvesmu, un, manuprāt, tā šobrīd ir pati „karstākā” manta,” skaidrojis 50 Cent. Šobrīd izdošanas process notiek pēc diezgan sarežģītas shēmas, kurā iesaistīta gan viņa paša „G-Unit Records”, gan lielākās izdevniecības „Caroline Records” un „Capitol Records”, taču gan jau Džeksona kungs zina, ko dara – lai nu ko, bet „piķi” skaitīt šie eksgangsteru kungi prot. Jāpiebilst, ka „Interscope” un tās satelītizdevniecību paspārnē 50 Cent bija darbojies būtībā visu savu karjeru – jau duci gadu.
PAR. Protams, no kvalitātes viedokļa viss ir izdarīts perfekti. Atkal sapulcināts plašs respektablu viesmūziķu sastāvs, piemēram, dziesmā „Chase The Paper” līdzdarbojušies pat vesela trīsvienība - „Prodigy”, Kidd Kidd un Styles P. Labākais darbs tomēr šķiet kopā ar jau minēto Kidd Kidd tapusī dziesma „Everytime I Come Around”.
PRET. Ak, kungs, šis tiešām ir kādreiz kareivīgais 50 Cent?! Labi, 38 gadu vecumā pat cilvēks ar gangstera pagātni droši vien paliek rāmāks un mierīgāks (it īpaši, ja bankas kontos ienācis pietiekami daudz „skanošā”...), taču ne jau līdz tādai robežai! Albuma bukletā ir informācija, cik cilvēku ik dienas Amerikā cieš no vardarbības, tiek sašauti, noslepkavoti utt., bet dziesmas ilustrētas ar dažādām pamācībām, piemēram, ka cigaretes arī ir narkotika. It kā viss pareizi, taču – kurš nu būtu stāstījis... No gangsteru repa 50 Cent aizvirzījies uz r&b un hip hop miksli, turklāt absolūti bezgaršīgu. Amerikā albums gan bija sasniedzis topa ceturto ailīti un pirmajā nedēļā pārdots 46 728 kopiju apmērā (tie gan nav nekādi izcilie rādītāji), bet tas visdrīzāk ir inerces rezultātā. Jādomā, ka par šo dzīves un mūzikas nogurdināto „večuku” drīz radošā ziņā vairs neko nedzirdēsim.
Sandris Vanzovičs
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.