Šajā otrdienā mūzikas veikalā Randoms valdīja visai neierasta atmosfēra: skanēja smaga mūzika un pulcējās mataini ļaudis, taču tajā pašā laikā klāt bija gan padsmitnieces, gan latvju mūzikas industrijā daudzus pudus sāls apēduši ļaudis – pat koncerna Mikrofona ieraksti virsvadība.
Šādi tika prezentēts pašmāju metālgrupas Relicseedotrais albums. Jāsaka, ka šādā līmenī šo mūzikas žanru vēl nevienam nav izdevies pacelt, šķiet, kopš Huskvarnas zelta laikiem.
Relicseed– tie ir Edgars Rakovskis (balss, ģitāra), Kārlis Šteinmanis (ģitāra), Jānis Narbuts (bass) un Andrejs Upmacis (bungas). Grupa pirms pāris gadiem jau izdevusi albumu 60 minūtes sapņa, uzstājusies Anglijā, Vācijā, Čehijā, Horvātijā, ASV, Krievijā un citās valstīs, bet pēdējos pāris gadus mērķtiecīgi lauž ceļu uz Ameriku. Arī tagad – lai gan albuma prezentācijas pasākumā viskijs plūda straumēm, daudz laika svinībām Relicseed vīriem nebija, jo jau šopirmdien viņi brauc koncertēt uz ASV. «Šobrīd tūres grafikā ir 21 koncerts. Oi, pilsētas gan es tev nenosaukšu, tās es neatceros, es drīzāk varētu nosaukt štatus: Kalifornija, Teksasa, Arizona, Ņujorka, Ohaio,» smejas grupas līderis Edgars Rakovskis. «Šo visu maršrutu kopā mēs braucam divas grupas (otra – amerikāņu Aghori), bet katrā vakarā būs vēl vismaz divas vai trīs citas komandas. Tam visam pa vidu vēl ir arī divi festivāli.»
Ieskatoties Relicseed mājaslapā, jāatzīst, ka tūres grafiks nudien ir iespaidīgs: tā sākas 19. jūnijā Ņujorkā, bet pēc tam skar arī tādas pilsētas kā Baltimora, Tampa, Maiami, Atlanta, Memfisa, Našvila, Hjūstona, Fīniksa u. c., bet noslēdzas (pagaidām, jo rudenī būšot turpinājums...) šī tūre ar uzstāšanos 12. jūlijā Losandželosā. Protams, šie koncerti nenotiek milzu stadionos, bet tomēr... «Mūsu uzdevums ir spēlēt pēc iespējas vairāk, pēc iespējas labāk un pēc iespējas plašākā mērogā, viss pārējais ir otršķirīgi. Jo mēs esam jau panākuši to, ka mūs tur šobrīd klausās, un tas savukārt mums nodrošina šo iespēju, ka varam uz turieni braukt un spēlēt. Tas ir ļoti daudz! Šis ceļš ir grauzts kādus trīs gadus.»