Visa dzīve Menuetā
«Kad Menueta četrdesmitajā jubilejā pateicām, ka vairs nespēlēsim, mana iekšējā balss teica, ka noteikti spēlēsim gan, ka nekas nebeigsies,» smaidot atzīst leģendārās grupas Menuets flautiste Baiba Jagere.
Piektdien, 13. jūnijā, ar koncertu Dzintaru koncertzālē grupa sāks Latvijas koncertturneju. Pēc tam grupa sniegs koncertu Liepājā (2. augustā), Valmierā (15. augustā), Ventspilī (24. oktobrī), Jelgavā (30. novembrī), Rēzeknē (14. novembrī) un Cēsīs (12. decembrī). Programmā, kurai dots lakonisks un vienlaikus jaudīgs nosaukums Esam!, ir iekļautas visu laiku labākās Menueta dziesmas. Tā būs grupas dalībnieku dāvana gan saviem faniem visā Latvijā, gan pašiem sev 45. jubilejā. 45 gadu laikā ir izaugušas vairākas paaudzes, un Menueta koncertos joprojām netrūkst arī visjaunākās paaudzes, jo šī grupa dzīvo ārpus jēdzieniem «stilīgi» vai «vecmodīgi». Kaut gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā tā ir tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi garāžā un savu nosaukumu reiz palienējuši no smaržu pudelītes ar poētisku uzrakstu Menuets... Blūma izdresēti «Ja cilvēki grib mūs klausīties un mēs varam viņiem šo priekšnesumu sniegt, tad – kāpēc ne?!» sagaidot Menueta 45. dzimšanas dienu, saka flautiste Baiba Jagere. Viņa ar Menuetu saistīta praktiski kopš grupas pirmsākumiem – tai pievienojusies trīs gadus pēc tās dibināšanas, 1971. gadā. «Man ir ļoti laimējies, ka nokļuvu tieši šajā grupā. Varbūt man laimējās jau tajā brīdī, kad no Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pārgāju uz Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu. Tur es satiku Jāni Sējānu, vienu no četriem brāļiem. Un, kad puiši gāja armijā, mani uzaicināja pamēģināt spēlēt grupā Menuets. Pamēģināju, un tā visa mana jaunība, visa dzīve tur ir pagājusi,» stāsta Baiba Jagere. Viņa secina, ka laikam jau viņai laimējies būt pareizajā laikā pareizajā vietā. Mūziķe ar labu vārdu un lielu cieņu stāsta par grupas kādreizējo vadītāju un garīgo līderi Jāni Blūmu (1936–1986), kurš visiem grupas dalībniekiem ielicis kārtīgu pamatu – ierādījis ne tikai spēlēšanas manieri, bet iemācījis arī darba mīlestību. «Kā viņš mūs dresēja! Visas sestdienas un svētdienas pagāja mēģinājumos. Pretī vecajai televīzijas studijai savulaik bija gumijas apavu rūpnīca Meteors, kur viņš bija sadabūjis mums mēģinājumu zāli. Kādreiz nospēlējām darbiniekiem kādu ballīti un tad augām naktīm varējām tur mēģināt. Reizēm tā arī bija. Un tad viņš ar savu veco moskviču vai motorolleri mūs ar Inesi [Inesi Pabērzu, grupas solisti] izvadāja pa mājām,» Baiba atsauc atmiņā četrdesmit gadus senus notikumus. Spēks aiz muguras Baiba stāsta, ka paralēli Menuetam visi grupas dalībnieki darbojušies arī katrs atsevišķi. Viņa 16 gadu spēlējusi profesionālajā pūtēju orķestrī Rīga, kur ieguvusi milzīgu profesionālo pieredzi. Vēlāk kļuvusi par pedagoģi Juglas bērnu mūzikas skolā, kur strādā joprojām, jau 22. gadu. Bet kopš pērnā gada septembra Baiba paralēli spēlē arī kultūras nama Ziemeļblāzma pūtēju orķestrī Fanfāra, ko vada viņas kolēģis mūzikas skolā, diriģents Mārcis Miķelsons. «Man nepietiek ar to, ka tikai klasē audzēkņiem parādu, kā jāspēlē. Man visu laiku vajag spēlēt arī pašai! Nē, nevis tāpēc, ka uz skatuves, bet tāpēc, ka man vajadzīga tā skaņas masa, kas ir pūtēju orķestrī. Jo tas, ko tu jūti aiz muguras, – tas ir spēks! Jā, Menuetā arī ir spēks. Nu jau mēs tur darbojamies ar muguras smadzenēm, ik mirkli jūtam, ko katrs dara. Tas ir savādāks spēks, un arī bez tā es nevaru,» atzīstas pieredzējusī flautiste. Fitness Spuņciemā Baiba atklāj, ka viņas aizraušanās ir dažādi rokdarbi – adīšana, tamborēšana, arī aušana. Viņa ada un tamborē jau no sešu gadu vecuma, šūt iemācījusies mazliet vēlāk un jau 14 gadu vecumā māsai, kura tolaik dziedājusi estrādes ansamblī Salve, sašuvusi skatuves tērpus. To visu Baibai iemācījusi vecāmāte un mamma. «Pēdējos gados šuju mazāk, daudz izšuvos jaunībā. Tagad jau visu var nopirkt. Bet adu vai tamborēju gan katru dienu, vismaz sešas stundas. Man skola sākas divos, tāpēc no rīta, kad pamostos, uzvāru kafiju un kādas trīs stundas adu vai tamborēju. Un vakarā, kad atnāku mājās, sēžu pie televizora un atkal tamborīts rokā – tas palīdz aizmirst visas skolas lietas,» stāsta flautas spēles pasniedzēja. Viņa atklāj, ka Juglas bērnu mūzikas skolā jau izveidojies savs radošais pulciņš – viņas ir četras, kuras ada un tamborē, apmainās idejām un dalās pieredzē. Savukārt aušanas prasmes Baiba iemācījusies no māsas, kura savulaik izgājusi aušanas kursus. «Ilgus gadus sadarbojos ar tautas tērpu centru Kumode – audu jostas un prievītes deju kolektīviem, arī grāmatzīmes. Manus austos darbus varēja iegādāties kādos piecos salonos,» stāsta talantīgā rokdarbniece. Bet, lai uzturētu sevi skatuviskā formā, Baiba dodas uz «fitnesa klubu» – tā viņa sauc savu iekopto dārziņu Spuņciemā, kur meitai ar ģimeni ir māja. «Apkārt mājai ir daudz puķu dobes, znots man ierādījis vietu arī sakņu dārziņam, un tad nu tur varu izkustēties. Man tiešām ļoti patīk arī pa zemi rušināties.