Pagalmā dzimis festivāls

«No dzimšanas dienas ballītes pagalmā piecu gadu laikā ir izaudzis festivāls. Protams, Rīga 2014 finansiālais atbalsts dod iespēju rīkot plašāku festivālu, turklāt mums ir savstarpēja vienošanās, ka mēs to rīkojam ārpus pilsētas centra, var teikt – nomalē,» saka viens no Piens Fest Ziemeļblāzma organizētājiem Mārtiņš Mielavs.

 Šogad Piena svētki notiks divas reizes – šajā svētdienā Ziemeļblāzmā, un vasaras otrajā galā – 3. augustā – Lucavsalā norisināsies Piens Fest Spēle, un abās reizēs rīkotāji sola pilnīgi atšķirīgu programmu. Piena svētki tiek rīkoti jau piekto gadu, un šoreiz tie iekļauti Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā. Sākums bijis pavisam prozaisks – tā kā ap augustu draugu kompānijai, kas tolaik arī bija uzsākuši kopīgu biznesu ar restorānu Piens, sakritušas dzimšanas dienas, nolēmuši rīkot publisku ballīti, un šī tradīcija turpinājusies arī nākamajos gados. «Piena svētki iedeva uzrāvienu mums pašiem un tiem cilvēkiem, kas nāk pie mums. Rīga ir maziņa, visi visu ātri uzzina, un negribas teikt, ka ātri viss nolietojas, tomēr pienāk brīdis, kad kaut kas ir jāmaina,» atzīst Mārtiņš Mielavs. Un šogad, kad ir papildu finansējums un iespējas iziet no sava restorāna pagalma robežām, festivāla organizētāju komandai ir iespējas vairāk izpausties – «var uzaicināt lielākas grupas, uztaisīt lielāku un skaistāku scenogrāfiju, nu daudz ko tādu, ko nevar izdarīt 200 kvadrātmetros». Piens Fest Ziemeļblāzma uzstāsies Raimonds Tiguls kopā ar stīgu kvartetu Sinfonietta Rīga, koklētāju Laimu Jansoni, armēņu tautas pūšaminstrumentālistu Levonu Tevanjanu, solistēm Kristīni KārkliPuriņu un Jolantu Strikaiti; mūziķi no Imanta Ziedoņa fonda Viegli atskaņos savas oriģināldziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem, uz skatuves kāps Jānis HolšteinsUpmanis, Māra UpmaneHolšteine, Renārs Kaupers, Kārlis Kazāks un Jānis Šipkēvics, savukārt pianists Vestards Šimkus spēlēs kultūras pilī. Uzstāsies arī jauniešu koris Kamēr..., grupas Instrumenti mūziķis Shipsi, Latvijas Radio bigbends ar solistiem Kristīni Prauliņu un Intaru Busuli. «Šī festivāla programma ir daudz pieaugušāka, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Kad to veidoju, zināmā veidā es ar to sekoju tam, kas mani pašu interesē,» saka Mārtiņš Mielavs. «Saprotams, ka pēc šī gada uz leju kāpt nevarēsim, un tas ir labi. Ceļš būs viens – festivālam būs jāatrod sponsori vai arī tas būs nonācis līdz ieejas biļetēm, jo šobrīd apmeklētājiem nav jāmaksā par piedalīšanos». Mārtiņš ir pārliecināts, ka uz labiem projektiem publika nāk, lai vai cik tālu no Rīgas centra tas tiek rīkots, turklāt Ziemeļblāzmā dzīvo ap 20 000 cilvēku un parks ir tā vieta, kur svētdienās parasti esot pilns ar vietējiem, kas dodas pastaigāties skaisti sakoptā vidē. Augusta sākumā Piena svētkos Lucavsalā paredzams lielāks jandāliņš un arī kāds neparasts projekts – sociāla spēle, kuras galvenā ideja – mudināt socializēties savstarpēji nepazīstamus cilvēkus. Dzimšanas dienas ballīte šogad netiekot plānota, jo pašam vairs negriboties. «Esmu tik daudz svinējis, ka laikam esmu izsvinējies,» viņš nosaka. Mārtiņš smaidot saka, ka dažādām profesijām ir savas īpatnības un viņa darba īpatnība esot tradicionāls mēneša atvaļinājums gada sākumā, kad vecā gada ballītes beigušās. Un šāds dzīves režīms arī neesot slikts, jo tādējādi jauns gads sākoties ar sauli, siltumu un peldēm, īsumā – ar vasaru. Tomēr vēl pavisam nesen viņš atļāvies ceļojumu, ko raksturo kā «smuku aizskriešanu prom no Latvijas» uz vietu, kurp nokļūšana maksā dārgāk nekā dzīvošana. Tā kā Taizemē un Indijā jau pabūts un šobrīd nav gribējies milzīgu ļaužu burzmu un samērā lielu netīrību visapkārt, tad izvēlējies trīs nedēļas pavadīt Bali. «Vietējie tur ir burvīgi. Arī tūristu tur bija daudz, bet es biju pavisam ārpus ierastā – peldējos, lasīju grāmatas, mazliet pabraucu apkārt ar skūteri... Tur cilvēks ir ielikts citos apstākļos – pārāk daudz ēst ne vajag, ne gribas, par apģērbu nav jādomā, īsi sakot – tur nav ne prasību, ne vajadzību, kas ir Latvijā, kur pati daba cilvēku spiež rīkoties. Bali dzīvošanas temps ir cits. Un trīs nedēļas ir absolūtais minimums, lai būtu vērts braukt tik tālu. Jo pirmajā nedēļā vēl domā par mājām, otrajā – domas sāk jau laist vaļā, trešajā – var baudīt brīvību.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/06/05/pagalma-dzimis-festivals