Šodien, 6. maijā, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiks starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls, pēc kura noskaidrosies, būt vai, kā pēdējos gados ierasts, nebūt Latvijai šā prestižā konkursa finālā. Izredzes uz izdošanos ir ļoti bēdīgas, taču tās ir.
Prognozētāji skeptiski
Brīdī, kad lasīsiet šīs rindas, Latvijas pārstāvju liktenis Eirovīzijā par 50% jau būs izlemts: vakar notika ģenerālmēģinājums, un tieši pēc tajā redzētā savu verdiktu izteiks katras valsts žūrija. Kā zināms, otru pusi veidos TV skatītāju balsojums, tātad vietas finālā tiks sadalītas šovakar. Konkursu varēs vērot tiešraidē LTV pirmajā kanālā un ltv.lv mājaslapā, tā sākums pulksten 22. Par mūsējiem pusfinālā balsot varēs tikai to valstu skatītāji, kuru pārstāvji piedalās šajā pusfinālā, vēl Latvija varēs saņemt balsis arī no Dānijas, Francijas un Spānijas, kas finālam kvalificējās automātiski – pirmā kā rīkotājvalsts, bet abas pārējās kā tā sauktā lielā piecnieka valstis. Jādomā, ka mūsu Aarzemniekiem un viņu dziesmai Cake To Bake lielākās cerības uz žēlsirdības dāvanām balsu izskatā ir no igauņiem un krieviem, arī zviedriem un islandiešiem, varbūt ukraiņiem. Bet vispār, lai gan tikšanai finālā jāapsteidz tikai sešas valstis (pusfinālā piedalās 16, jātiek desmitniekā), Latvijas cerības netiek vērtētas augstu. Tā, piemēram, bukmeikeru kantora Optibet eksperti Aarzemnieku izredzes vērtē vien ar 20% varbūtību, bet izredzes uz uzvaru kopvērtējumā ir mazākas par 1% jeb 1:466,60. Tulkojumā no totalizatoru valodas tas nozīmē, ja uzliksiet uz mūsējo uzvaru Eirovīzijā piecus eiro un Aarzemnieki vinnēs, būsiet bagāts kā trollis – piecītis pāraugs 2330 eiro. Kāds britu mūzikas apskatnieks gan bija rakstījis, ka nebalsotu par Aarzemniekiem pat tad, ja visā Eiropā pēkšņi palaistu smieklu gāzi... Situāciju vēl drūmāku padara fakts, ka mūsējie konkursā uzstāsies ar nepateicīgo otro kārtas numuru, turklāt tieši pirms Jerana&Co uzstāsies Armēnijas pārstāvis, kuram tiek atvēlēta konkursa galvenā favorīta loma.
Vai ir tik traki?
Vai tiešām viss tik slikti? Jā un nē. Jau pirms došanās uz dāņu zemi Eirovīzijas projekta vadītāja Zita Kaminska atzina, ka pusfināls iegadījies ārkārtīgi stiprs, jo tajā ir septiņas valstis, kuras vienmēr tiek finālā, un ir pilnīgi vienalga, ko tās liek priekšā skatītājiem. Tātad tikai trīs vietas uz Eirovīzijas finālbrieža vēl brīvas. Taču Eirovīzijas lietu pārzinātāja bilda, ka konkursā šis ir balāžu gads, tātad Aarzemniekiem ar savu pozitīvismu ir itin labas izredzes starp visām šīm ciešanām un asarām izcelties. Tāpat savu lomu var nospēlēt Jerana vienkāršība, sirsnība un komunikablums, arī vācieša dzīvesstāsts daudziem var iekrist atmiņā. Savas domas Zita Kaminska nebija mainījusi, arī vakar sazvanīta Kopenhāgenā – viņa tikai raustīja plecus par bukmeikeru prognozēm. «Kādas ir mūsējo izredzes, redzēsim rītvakar [šovakar], bet pagaidām viss izskatās labi. Kaut ko vairāk varēs spriest pēc ģenerālmēģinājuma, tad redzēsim kontekstu, kā izskatāmies uz pārējo valstu fona, taču mēģinot atsevišķi izskatījāmies ļoti labi,» viņa prātoja. Starp citu, jau minētajās bukmeikeru prognozēs aiz Latvijas gan ir tikai deviņas valstis, taču to vidū ir arī četras pirmajā pusfinālā startējošās (Albānija, Islande, Sanmarīno un Portugāle), tātad teorētiski atliek apsteigt vēl divas. Noklausoties Eirovīzijas konkursantu dziesmas, var puslīdz droši prognozēt, ka finālā tiks Armēnija, Zviedrija, Ukraina, Krievija, Azerbaidžāna un Ungārija, droši vien arī Melnkalne un Igaunija, šķiet, arī Beļģija. Paliek viena ceļazīme, par kuru kūkotāji varēs konkurēt ar Moldovu un Nīderlandi. Nav nozīmes, cik (ne)kvalitatīva ir Cake To Bake, jo, kā zināms, Eirovīzijā bieži vien gadās tā, ka atzinību gūst dziesmiņa, kura pirmajā acumirklī šķiet pavisam neiederīga un ērmīga. Tiesa, nav zvanīts, ka Eiropa balsos par mūsu ērmiem – vidējam skatītājam var iepatikties Islandes ērmi, kas var iegūt atšķirīgi domājošo un protesta balsotāju balsis.
Favorīti – Armēnija
Eirovīzijas konkurss tradicionāli bijis pļaujas laiks bukmeikeriem, un, piemēram, kompānija William Hill pilnīgi precīzi bija paredzējusi uzvarētājus gan pērn, gan aizpērn, tādēļ nav pamata neieklausīties tās šā gada prognozē. Tā liecina, ka uzvaru izcīnīs Armēniju pārstāvošais Arams Sarkisjans jeb Aram MP3 ar dziesmu Not Alone – tālredzīgākajiem un kaislīgākajiem Eirovīzijas faniem, iespējams, vērts rezervēt numuriņus kādā Erevānas viesnīcā uz nākamā gada maiju.
Tas, ka uzvara tiek prognozēta dziedātājam, kurš izpilda ļoti lirisku dziesmu, pats pat sevi nebūtu nekas neparasts, taču pārsteidzoši ir tas, cik liels pārsvars viņam, pēc William Hill speciālistu domām, ir pār pārējiem. Proti, kompānija uzskata, ka Aram MP3 izredzes uzvarēt sasniedz gandrīz 60%. Līdz šim 30 gadus vecais Arams Sarkisjans (pēc profesijas farmaceits) bija pazīstams tikai dzimtajā Armēnijā, kur darbojās Jautro un asprātīgo klubā (KVN) un dažādos šovos, turklāt komiķa ampluā, – daudziem Armēnijā bijis liels pārsteigums, ka viņš tik veiksmīgi dzied balādi ar dabstepa elementiem. Atšķirībā no izpildītājiem, kuri allaž sūkstās, ka panākumus Eirovīzijā garantē tikai kārtīgs šovs, kurā ieguldīta apaļa summa, Aram MP3 atgādinājis, ka šis tomēr ir dziesmu, nevis šova konkurss. Uz skatuves viņš kāps vienatnē, bez fona dziedātājiem vai dejotājiem, un simpātijas centīsies iekarot ar savu balsi un profesionālu gaismotāju darbību. Šova trūkums teorētiski varētu būt vienīgais iemesls, kādēļ balsotāji varētu apkaunot William Hill prognozētājus.
Tie paši bukmeikeri vietu uz goda pjedestāla paredz Zviedrijas dalībniecei Sannai Nīlsenai un dānim Basimam (pilnajā vārdā Anisam Basimam Mudžahidam). Nebūs pārspīlēts, sakot, ka viņi abi faktiski uzstāsies mājās, – Dānija ir konkursa rīkotāja, bet no Zviedrijas, kur allaž bijuši diezgan fanātiski Eirovīzijas jeb Melodijfestivāla (tā to sauc Zviedrijā) atbalstītāji, uz netālo kaimiņzemi saposies iespaidīgs fanu pūlis. Atskatoties vēsturē, gribētos sacīt, ka tieši zviedriem uzvara šogad visvairāk nepieciešama, – šādā veidā lieliski tiktu atzīmēta 40. gadadiena, kopš Eiropas dziesmu karos uzvarēja grupa ABBA ar dziesmu Waterloo. 29 gadus vecā Sanna Nīlsena, kura konkursā izpildīs dziesmu Undo, dzimtenē ir pazīstama jau kopš 11 gadu vecuma, kad uzvarēja kādā bērnu dziedātāju konkursā, taču tikai ar septīto mēģinājumu beidzot izdevies kļūt par savas valsts pārstāvi lielajā Eirovīzijā. Savukārt dāņu dziedātājs, kurš izpildīs kompozīciju Cliche Love Song, jau ir pazīstams starptautiskā mērogā – daudzās Eiropas valstīs atzinīgi novērtēta viņa dalība TV šovā The X Factor.
Bārdainā sieviete un citi
Eirovīzija pavisam noteikti nebūtu Eirovīzija, ja tajā netiktu risinātas lokālas un ar ģeopolitiskiem notikumiem saistītas intrigas un nepiedalītos kāds pārītis dīvainīšu, kuru mērķis ir panākt, lai par viņiem runā. Šogad ar šo uzdevumu vislabāk tikusi galā Austriju pārstāvošā būtne, kas sevi dēvē par Končitu Vurstu, bet kuras pasē, cik noprotams, joprojām rakstīts «Toms Neivirts». Sieviešu drēbēs tērptā netradicionālās seksuālās orientācijas bārdaiņa filozofija, spriežot pēc viņa paša izteikumiem, ir ļoti vienkārša – kad izdevīgi, viņš uzdodas par sievieti, bet, kad ne, labprāt ir slinks puisietis. Končitas komanda, protams, ir sagatavojusi sirdi plosošu stāstiņu par to, cik slikti pirms kādiem desmit gadiem klājies nomaļā un konservatīvā Austrijas ciematiņā dzīvojošajam tolaik 14 gadus vecajam pusaudzim, kurš sapratis, ka ir gejs. Pēc pārcelšanās uz Grācu viņš paspējis studēt modes dizainu, bet 2011. gadā piedalījās kādā Austrijas talantu šovā, kur arī debitēja Končitas Vurstas lomā. Jāpiebilst, ka dīvainā austrieša dēļ ar jautājuma zīmi bija Eirovīzijas translācija Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā, jo šajās valstīs ir spēkā likumi, kas paredz atbildību par homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū. Tomēr veselais saprāts ir ņēmis virsroku, un lielākā daļa sabiedrības pret Končitu attiecas ar veselīgu ironiju un humoru. Tiesa, izrādījies, arī tas ir bīstami: kad Arams Sarkisjans, komentējot sava konkurenta uzvedību, paziņoja, ka viņam reiz vajadzētu izvēlēties, vai būt vīrietim vai sievietei, izcēlās pamatīgs skandāls un Aramam nācās taisnoties, ka esot tikai neveikli pajokojis.
Krievijas un Ukrainas konflikta iespaidā papildu uzmanība tiek piešķirta arī šo valstu pārstāvjiem, jo vairāk tāpēc, ka Maskavas anektētās Krimas balsis joprojām ies kopējā Ukrainas balsu katlā – šajā reģionā joprojām darbojas ukraiņu mobilo sakaru operatori, arī Krievijas kodi Krimai vēl nav piešķirti. Krieviju Kopenhāgenā pārstāv māsas Anastasija un Marija Tolmačovas, kuras 2006. gadā kļuva par bērnu Eirovīzijas uzvarētājām un labprāt šo panākumu atkārtotu uz lielās skatuves. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Krievijā tika rīkoti atlases konkursi un to rezultāts allaž izvērtās skaļos skandālos, šogad televīzijas kanāls Rossija1 jau laikus izvēlējās valsts delegātus, bet dziesmu Shine uzticēts sarakstīt Filipam Kirkorovam, kurš 1995. gadā bija pirmais Krievijas pārstāvis Eirovīzijā. Viņa kompozīcijai gan labākajā gadījumā tiek prognozēta iekļūšana pirmajā desmitniekā, savukārt Ukrainu pārstāvošā Marija Jaremčuka varētu pretendēt pat uz iekļūšanu pirmajā sešniekā, uzskata eksperti. Svētdienas pievakarē, kad visiem dalībniekiem bija jādodas pa sarkano paklāju, Marija un visa Ukrainas delegācija saprotamu iemeslu dēļ nestaroja priekā, bet sēroja, pieminot vairākus desmitus cilvēku, kuri 2. maijā gāja bojā Odesā. Intervijās viņa gan cenšas izvairīties no politisku tēmu apspriešanas, vien atzīstot to, ka notiekošais Ukrainā ir īsta traģēdija visiem tās iedzīvotājiem. Jaremčuka tāpat kā īriete Keisija Smita un itāliete Emma Maroni tiek uzskatītas par šā gada konkursa skaistākajām dalībniecēm, taču grūti prognozēt, vai tas dos viņām papildu balsis. Tomēr balsošana šā vai tā būs ļoti interesanta, jo pirmo reizi konkursā nepiedalās vairākas tā dēvētās Balkānu mafijas valstis, – savus delegātus nav atsūtījušas nedz Serbija, nedz Bosnija un Hercegovina, nedz Horvātija, šā gada konkursā nepiedalās arī Bulgārija un Kipra, kas nozīmē, ka kādai citai valstij tiks parasti garantētie 12 punkti no Grieķijas.
Jubilejas reize
Eiropas populārākais televīzijas šovs šogad notiek jau 59. reizi, tajā piedalīsies 37 valstis. Bez Latvijas konkurss tiks translēts vēl 139 valstīs, kopējais auditorijas apjoms lēšams ap 170 miljonu skatītāju. Latvijai šis būs jau piecpadsmitais Eirovīzijas dalībgads. Kopenhāgena konkursu uzņem jau trešoreiz, bet katru reizi tas ticis rīkots citā vietā. Pirmoreiz tas tika rīkots Tivoli atrakciju parka teritorijā, otrreiz – futbola stadionā, bet šoreiz – bijušās kuģubūvētavas plašumos uz saliņas, uz kuru var nokļūt ar laivu. Kad kuģubūvētava 1996. gadā bankrotējusi, dāņiem ienācis prātā salas vidi pielāgot radošu pasākumu rīkošanai, un nākotnē te plānots izveidot iespaidīgu kultūras un izklaides industrijas kompleksu. Konkursa skatuve, dalībnieku pulcēšanās vieta un ģērbtuves iekārtotas divos 60. gados celtos angāros, un rodas pamatotas šaubas, vai šādā būvē tiešām iespējams nodrošināt labu skaņu, tomēr dāņi sola, ka viss būs OK. Jāpiebilst, ka skatuve veidota stilizēta dimanta formā, to apmirdzēs 3000 gaismekļu. Šovs uz vietas būs skatāms arī uz 1200 kvadrātmetru LED ekrāniem. Atliek vien vēl piebilst, ka Eirovīzijas otrais pusfināls notiks 8. maijā (par tajā startējošajām valstīm LTV skatītāji gan balsot nedrīkstēs), bet fināls – 10. maijā. Vai to skatīsimies ar ieinteresētāku vai neitrālu skatienu, uzzināsim naktī starp otrdienu un trešdienu.
***
UZZIŅAI
Valstu uzstāšanās secība Eirovīzijas pirmajā pusfinālā*
1. Armēnija
2. Latvija
3. Igaunija
4. Zviedrija
5. Islande
6. Albānija
7. Krievija
8. Azerbaidžāna
9. Ukraina
10. Beļģija
11. Moldova
12. Sanmarīno
13. Portugāle
14. Nīderlande
15. Melnkalne
16. Ungārija
* Uzstāšanās secību pusfinālos nosaka pasākuma producenti, un to apstiprina Eiropas raidorganizāciju savienības (EBU) izpildpārraugs un references grupa.