RECENZIJA: Ainars Virga, "Dziesmas par dzīvi un mīlestību”

Sagaidot savu 50 gadu jubileju, leģendārās rokgrupas „Līvi” līderis Ainars Virga izdeva arī savu pirmo solo albumu. Pie tā viņš strādājis vairākus gadus, pamazām ieskaņojot dziesmas dažādās studijās un ar dažādiem mūziķiem.

 Rezultātā - kopumā albuma ierakstā piedalījušies gandrīz 40 (!)mūziķi. Divas no albumā iekļautajām dziesmām iedziedātas duetā: viena ar Tomasu Kleinu, savukārt otra ar „austrumeiropieti” Artūru Duboku, kura speciāli Virgam savulaik rakstītā dziesma „Ja tu mīli” (no kinofilmas „Tur, kur beidzas jūra”) iekļauta diskā kā bonuss. Dziesmām tekstus rakstījis Virgas bērnības dienu draugs Guntars Račs. Par albuma ievadošo dziesmu izvēlēts „Rozes zieds”, kura oriģinālā versija „Can You Relese Me Now” tika radīta jau tālajā 1993. gadā un ieskaņota latviešu „eksporta” grupas „Riga” izpildījumā. Ir šajā albumā vēl vairāki gabali, kas iepriekš jau ir dzirdēti radiostacijās, piemēram, „līvu” spītu tobrīd paužošā „Nezāles neiznīkst”, kā arī „Brīnumu gaidot”, kuru sākotnēji bija plānots laist ēterā pagājušajā gadā uz Ziemassvētkiem, taču pēc Aivara Brīzes traģiskās bojāejas šis skaņdarbs tika publicēts dienā, kad Latvija atvadījās no šīs latviešu roka leģendas (cik tas bija pareizi un ētiski, lai spriež „līvu” laikabiedri...).

PAR. Kad Virga ir Virga (ar tādiem kārtīgiem trim burtiem „rrr”), tad viss ir labākajā kārtībā. Piemēram, dziesmas „Sāc visu no jauna” vai „Es nevaru bez tevis dzīvot” – teksts gan ir pliekans, taču spēlē Virga no sirds un skan viņam arī no sirds. Absolūts šedevrs ir „Ja tev sāp” - kārtīgs un pamatīgs Liepājas roks! Par pārējām dziesmām: „Nezāles neiznīkst” ir kā nodeva „līviskajam” garam, „Brīnumu gaidot” – svēta piemiņas dziesma, abi Duboka gabali – labs un atmiņā paliekošs eksperiments, „Nakts pēc darba pilnas dienas” – skaista rokbalāde.

PRET. It kā ar plus zīmi atzīmēti teju visi gabali, līdz ar to arī albums būtu liekams izdevušos kategorijā, taču gluži tik skaisti vis nav. Ja šo disku būtu radījis kāds Jānis Bērziņš, tad cita lieta, taču tas ir Virga, no kura var un vajag prasīt daudz vairāk. Līdz ar to albums vērtējams kā liela vilšanās – ļoti iespējams, ka šīs dziesmas radītas n-tajās dvēseliskajās noskaņās (un fiziskajos stāvokļos), taču kopā te nekas nelīmējas. Senilais „Rozes zieds”, himniskās „nezāles”, Ziemassvētku brīnums, trīs īsti roka gabali, trīs lēnās dziesmas un divas gabali, kas robežojas ar deju mūziku – nu, kas tas ir?! Taču stilistiskā dažādība vēl būtu nieks, ja katrs gabals trāpītu desmitniekā, taču ar lēnajām dziesmām te ir šausmu ieleja. It īpaši tas attiecas uz dziesmu „Vēl vienu pēdējo reiz”, ko gan, par laimi, nav sacerējis Virga, bet Kārlis Būmeisters jeb Kaža – noklausieties, neko tik šaušalīgi vārgu no melodijas un arī teksta viedokļa nav nācies dzirdēt kopš konkursa „Ko tu proti” laikiem!

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.