Latvju mūzikas veikalos ik pa brīdim biezā slānī ienāk smagā mūzika no Baltijas jūras pretējā krasta – Zviedrijas.
Arī Mustasch jaunais produkts ir šīs ierakstu invāzijas sekas, taču, ja godīgi, sākotnēji bija doma nemaz to neklausīties (vai noklausīties pavirši), jo šī 90. gadu beigās izveidotā brigāde saražojusi jau astoņus studijas diskus, no kuriem ir dzirdēti divi, un abi bijuši palieli draņķi. Zviedru kvartets ar Ralfu Gīllenhammaru priekšgalā vienmēr proponējuši, ka viņi gribot izklausīties (un tūlīt, tūlīt tas izdošoties) kā Fredija Merkūrija Queen un Tonija Aiommi Black Sabbath krustojums, diemžēl līdz šim tas viņiem kaut kā neizdevās. Bet nu gan ir uz to pusi!
PAR. Šis pilnīgi noteikti ir labākais Mustasch albums. Pēc diezgan kusla sākuma seko trīs grāvējdziesmas: From Euphoria To Dystopia un The Mauler, kurās nudien var saklausīt kaut ko no Tonija Aiommi cienīga ģitārskanējuma un vecā, labā Black Sabbath, savukārt Borderline ir vienkārši teicams heavy metal gabals. Ja no deviņām dziesmām trīs ir lieliskas, tātad albums jāvērtē kā izdevies.
PRET.Vokālists absolūti nav Merkūrijs, arī Ozijs Osborns ne. Nevarētu gan teikt, ka vokāls ir galīgi zemē metams, brīžiem viņš pat demonstrē labu meistarību (kaut vai jau minētajā The Mauler), taču balss tembrs varētu būt izteiksmīgāks.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu Randoms.