RECENZIJA: Goresoerd, "Asülum”

Šie brālīši, igaunīši, savu jaunāko albumu janvāra vidū bija sadomājuši prezentēt akurāt pie mums – klubā „Melnā piektdiena”.

Toreiz gan vakara galveno lomā bija pašmāju „old school death” komanda ar izteiksmīgo nosaukumu „Darrva”, taču tieši kaimiņzemes mūziķu dēļ (un kurš vēl pēc notikušā apšaubīs, ka igauņi ir „bremzes”?!) pasākums ievilkās tik ļoti, ka tikai paši maniakālākie, rafinētākie vai apreibinātākie fani varēja sagaidīt „Darrvu” – igauņus gan vēl kāds dzirdēja, tostarp šo rindu autors. Ko lai saka? Internetā viņiem tiek piedēvēts pat tik interesants mūzikas stils kā „groteskais nāves metāls”, tomēr realitātē „Goresoerd” izpildītā mūzika nepārliecināja: diezgan prasta „zāģēšana”, teorētiski šaušalīgais skatuves tēls arī likās bērnišķīgs. „Muzikāli varens jaukums no dažādiem žanriem, ieskaitot „death metal”, „grindcore”, moderno „metālu” un citas bungādas stimulējošas skaņas, tas viss pie tam dzimtajā igauņu mēlē” – tā tika pieteikts Rīgas koncerts. Nu, kaut kur jau tajā visā taisnība, protams, ir... Jāpiebilst, ka „Asülum” ir šī igauņu metālmūzikas hibrīda pēc skaita trešais albums, tas nācis klajā somu „Inverse Records” leibla aizgādā.

PAR. Igauņu „skaldītāji” ir pacentušies, lai CD bukletā jebkurš varētu iepazīties ar viņu izpildīto dziesmu igauņu valodā tulkojumu arī angļu mēlē – tas labi. Mūzika nav slikta, tikai drusku primitīva, turklāt nav skaidri producenta rīcības motīvi: viņš speciāli pašus labākos gabalus ielicis albuma beigās? Jābūt pilnīgam diletantam smagās mūzikas jomā, lai nesaprastu, ka labākās dziesmas šajā albumā ir Nr. 10, 11 un 12, proti, „Porguekspress”, „Asülum” (starp citu, metālmūzikas šedevrs vismaz Baltrijas mērogā) un „Raibe Lenda”, tāpēc, cerams, ka tas tā ir domāts speciāli.

PRET. Ne bezcerīgi, tomēr vāji. Problēmas visās frontēs, sākot ar vokālu un beidzot ar ritma sekciju. Jā, un arī ar sava darba organizāciju – šķiet, tikai Latvijā viņi varētu čakarēt klausītājus, ievelkot skaņošanos uz kādu stundu, piemēram, Vācijā viņiem jau sen būtu parādītas durvis, turklāt ar elegantu kājas spērienu pa „ziemeļpolu”.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.