Marija Naumova sajūsmā par olimpiskajiem Sočiem

© F64

«Es esmu ļoti azartiska – man patīk skatīties hokeju un skaļi just līdzi. Bet Sočos, kur 14. februārī biju uz mūsu komandas spēli ar Čehiju, sevi ļoti turēju rokās – jo bija jāsargā balss, lai vakarā varētu padziedāt,» atklāj šarmantā skatuves māksliniece Marija Naumova.

Četras dienas pavadījusi olimpiskajos Sočos, dziedātāja uz dažām dienām devusies uz savām otrajām mājām Parīzē, bet jau piektdien viņa būs Latvijā, lai sāktu gatavoties koncertiem un tad piecu dienu laikā sniegtu sešus savas jaunās programmas Romani Rat (Čigānu nakts) papildkoncertus: 5. martā Daugavpilī, 6. martā – Ventspilī, 7. martā – Liepājā, 8. martā – Ogrē un 9. martā – divi koncerti Dailes teātrī.

Uz Sočiem Marija Naumova devās pēc nodibinājuma Latvijas māja uzaicinājuma – 14. februārī viesnīcas Radisson Lazurnaja kongresu hallē sniegt stundu garu romantisku koncertprogrammu. Uz to bija uzaicināti olimpiādes dalībnieki, žurnālisti, Latvijas olimpiešu fani un citu valstu akreditētie viesi. Dziedātājas pavadošajā sastāvā spēlēja labi pazīstami Latvijas mūziķi, ar kuriem Marija sadarbojas jau vairāk nekā 10 gadu – Rolands Beļēvičs, Ingus Feldmanis, Norberts Skraucis un Ainis Zavackis.

«Koncerts iesākās ļoti romantiski, bet beidzās pavisam sportiski, jo pašā vakarā atbrauca arī visi mūsu medaļnieki, un man bija ekskluzīva iespēja ne tikai viņus satikt, bet brāļi Šici man iedeva arī vienu savu medaļu, lai varu ar to nofotografēties piemiņai,» Marija priecīgi stāsta, sakot, ka nu viņa zina, cik smaga ir olimpiskā bronza. «Smaga,» viņa apgalvo. «Bet brāļi bija fantastiski, jautri un laimīgi. Man tiešām bija liels prieks tur būt!» atzīst populārā dziedātāja.

Olimpiādē Marija bija pirmo reizi dzīvē, tāpēc sajūtas bija īpaši saviļņojošas. «Esmu priecīga un pagodināta, ka man un maniem mīļajiem mūziķiem bija iespēja piedalīties šajā sporta pasaules visaugstākā līmeņa notikumā. Man ļoti patika viss, ko tur redzējām un piedzīvojām! Vispār man nepatīk pasākumi, kur pulcējas lielas cilvēku masas, bet Sočos viss bija noorganizēts tik ļoti augstā līmenī, ka tur nebija sajūtas, ka esi lielās cilvēku masās. Par visu – apkalpošanu, drošības dienestu darbu, cilvēku attieksmi – varu teikt tikai to labāko! Vienīgais mīnuss bija saistīts ar biļešu tirdzniecību – bija problēmas ar internetā iegādātajām biļetēm, un pie kasēm bija garas rindas.»

Marija stāsta: arī pati pilsēta viņai patikusi. Vietējie iedzīvotāji gan stāstījuši, ka līdz ar olimpiādi tā izmainījusies pat par 70 procentiem. Tāpat dziedātāja priecājas, ka arī ar laika apstākļiem paveicies – katru dienu bija +18, +20 grādu. Tikai prom braucot laiks sabojājies. «Gribu pateikt labus vārdus arī par Latvijas māju – tur bija ļoti omulīga atmosfēra. Ar katru dienu par to uzzināja arvien vairāk cilvēku, un tur bija patiešām ļoti jauki vakari.»

Dziedātāja stāsta, ka Sočos kopā ar vīru bijuši uz LatvijasČehijas hokeja spēli, skatījušies arī tramplīnlēkšanu. «Tas ir ļoti savdabīgs sporta veids, viens no tiem, ko gribēju reiz redzēt dzīvajā. Skatoties televīzijā, nekad nedomāju, ka tas ir tik bīstami: itāļu sportistu vējš burtiski nesa nost no trases... Nezināju, ka viņi ir tik ļoti pakļauti vējam,» dziedātāja dalās savās emocijās. Viņa piepildīja arī savu bērnu dienu sapni un apmeklēja daiļslidošanas sacensības. «Es esmu laimīga, ka skatījāmies dejas. Ja būtu aizgājuši uz obligātajām programmām, būtu pārdzīvojusi par katru kritienu, bet dejas – tie bija svētki!»

Taujāta, kuri viņai pašai ir mīļākie sporta veidi, Marija atklāj, ka bērnībā mācījusies spēlēt šahu, viņai ļoti patika paukošana, bet tagad dziedātājai patīk peldēšana un viņa sapņo kādreiz nodarboties ar jāšanas sportu. «Dzīvojot Parīzē, nodarbojos ar jogu, bet to nevar saukt par sportu. Taču tagad, gatavojoties koncertiem Čigānu nakts, es apmeklēju flamenko nodarbības, un tas gan ir ļoti labs sporta veids.

Izklaide

Grupa “Nielslens Lielsliens” – īpatnēja apvienība ar neizrunājamu nosaukumu un vēl dīvaināku tās izpildīto mūziku. Skaidrs, ka šādai apvienībai nekas nevar būt vienkārši, tāpēc arī jaunais albums tiek izdots nevis to pa roku galam iemetot straumēšanas servisos, bet piedāvājot to klausītājiem mazliet piemirstajā audiokasetes formātā.

Svarīgākais