Dziedošā aktrise Karīna Tatarinova
"Tagad, pirms pirmizrādes, kad jāpasaka visbūtiskākās lietas, ir ļoti grūti – galvā ir tik daudz būtiskā un svarīgā, ko vēlētos pateikt...Man vieglāk runāt caur dziesmu, caur melodiju – tā es patiesāk pasauli uztveru, saprotu un varu paskaidrot," saka aktrise Karīna Tatarinova.
8. februārī pulksten 18.00 viņa būs Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis, kur ieskandinās Plenēra apvienības jaunās koncertizrādes ne’Formāts Latvijas koncerttūri.
Kopā ar Karīnu Tatarinovu koncertu veidojuši un tajā piedalīsies: Jānis Stafeckis (kontrabass), Artūrs Noviks (akordeons), Artūrs Kutepovs (ģitāra), Ivars Kalniņš (perkusijas) un Oskars KrašauskisKrauze (arfa).
Atmiņas un pieredze
Sadarbībā ar šo profesionālo mūziķu komandu aktrise Karīna Tatarinova jau četrus gadus veido un uzstājas ar koncertizrādēm – viņas izpildījumā jau dzirdētas Krievu kino romances, kopā ar aktrisi Maiju Doveiku izveidots Plenēra koncerts, un nu tapis ne’Formāts. Tas ir muzikāls dialogs, saruna ar skatītāju divās daļās. Pirmajā daļā – Imanta Kalniņa mazāk zināma kino mūzika un dziesmas no kinofilmām un izrādēm Plenēra apvienības interpretācijā; otrajā daļā – jau tradicionāli ārzemju komponistu dziesmas no kinofilmām. Šoreiz spāņi un Balkāni.
«Kāpēc Imants Kalniņš? Tāpēc, ka tā bija mana pirmā muzikālā pieredze un atmiņas. Bērnībā es tiku vesta uz Austras Pumpures koncertiem, kur skanēja Imanta Kalniņa dziesmas. Kad paaugos, biju jau šo koncertu atkarīgā! Vienkārši Kalniņa mūzika – melodija, temporitmika un orķestrācija – manī atbalsojas vairāk nekā jebkura cita. Mūziku klausos drīzāk vertikālā griezumā – ne tikai melodisko līniju, arī harmonijas un akordus, un Imanta Kalniņa mūzika man liekas ļoti bagāta, dziļa, slāņu slāņiem. Arī kad rakstījām šī koncerta disku un skaņu operators mani uzaicināja paklausīties, vai esmu apmierināta ar to, ko esmu iedziedājusi, es nevis klausījos sevi, bet pavilkos līdzi kontrabasa partijai, akordeona spēlei, ģitāras solo,» stāsta Karīna, piebilstot, ka viņa nevar sevi objektīvi novērtēt, ir vajadzīga citu palīdzība. «Mums, paldies Dievam, ir brīnišķīgs skaņu operators Varis Kurmiņš un Iveta Mielava [mūzikas izdevniecības Upe tuviem un tāliem direktore], kuriem ir lieliska muzikālā gaume un pieredze, un es viņiem ļoti uzticos.» Diska ierakstā piedalījās arī Maija Doveika un trompetists Oleksijs Demčenko. Karīna par atbalstu ir pateicīga CopyExpert, Raitim Režajam, Guntim Belēvičam un Event Transport, visiem, kas snieguši palīdzīgu roku un atbalstījuši arī morāli.
Par vienaldzību
Mazāk zināmās Imanta Kalniņa dziesmas aktrise savai programmai izvēlējusies ne tāpēc, ka tās ir mazāk populāras, bet gan tāpēc, ka vienmēr ir vēlējusies šīs dziesmas nodziedāt. «Tas, protams, mainās, ko ar šo dziesmu sapratu, ko tā man nozīmēja bērnībā un tīņu gados, kad tās pirmoreiz dzirdēju, un ko tās man nozīmē tagad. Bet iemesls, kāpēc viena vai otra dziesma mani tolaik uzrunāja, pašos pamatos ir tāds pats kā tagad, tikai tagad šīs dziesmas ir vēl apaugušas ar manu dzīves pieredzi un šodienas izpratni, kas tās padara vēl dziļākas un piedod citas garšas nianses,» stāsta dziedošā aktrise. Piemēram, dziesma Visskaistākās ogas pasaulē, ko Karīna pirmoreiz dzirdēja 14 gadu vecumā Austras Pumpures izpildījumā, viņu šodien uzrunā gandrīz precīzi tāpat kā tolaik. «Tikai vēl skaudrāk. Man tā ir par vienaldzību. Par cilvēcisko atbildību. Tas varbūt skan ļoti pionieriski, bet, manuprāt, cilvēka krietnums – tā ir baigā vērtība, ko es ļoti, ļoti cienu citos. Arī pati mēģinu nepievilt – ja esmu ko pateikusi, atbildu par saviem vārdiem,» aktrise apgalvo un tad aizdomājas, ka lielākais posts ir tajā, ka mēs paliekam arvien vienaldzīgāki, ejam viens otram garām. «Mēs ļoti egoistiski attaisnojamies, ka tagad tādi laiki, ka visiem ir grūti, katram jācīnās pašam par sevi, bet mani ļoti uztrauc šī cilvēciskā vienaldzība ikdienišķā komunikācijā. Jā, iespējams, kāds otra vienaldzības dēļ neaizies bojā, norūdīsies un kļūs stiprāks, bet tas radīs jaunu vienaldzību, kas ripos pa kalnu lejā kā sniega bumba, līdz nogalinās cilvēcību un cilvēki būs tukšām acīm... Nav tagad nekādi citādi laiki – katrā laikā ir savs grūtums un savs foršums,» uzskata Karīna.
Aktrise secina, ka pamatā jau tomēr visas viņas jaunās koncertprogrammas dziesmas ir par mīlestību. Arī tā, kas par vienaldzību. «Mīlestības nekad nevar būt par daudz. Ne tikai cilvēks, pat vismazākā radība tiecas uz mīlestību. Jo, kad tu jūti, ka kādam patīc, ka tevi mīl, ka esi kādam svarīgs, tas baigi baro.»
Atvērta piedāvājumiem
Paralēli jaunās koncertprogrammas veidošanai, koncerttūres plānošanai, organizēšanai, sponsoru meklēšanai un vēl koncerta albuma ierakstīšanai, sadarbībā ar Stepanovu ģimeni, Ivetu Mielavu, mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem šobrīd top arī jauns muzikālo pasaku albums bērniem.
«Plāno, cik gribi – beigu galā viss tik un tā notiek reizē, un vienā brīdī viss saiet vienā lielā virpulī un diennaktij pietrūkst pāris stundu,» viņa pasmaida un izstāsta, ka iepriekšējais albums Raibā papagaiļa dziesmas, kas tapa sadarbībā ar Stepanovu ģimeni, mūziķiem Rihardu Zaļupi un brāļiem Petrauskiem, un bija mazās un talantīgās Dārtas Stepanovas (8) gandrīz vai solo albums, ieguvis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu 2012 nominācijā Labākais mūzikas albums bērniem.
Kopš tika slēgta Teātra observatorija, Karīna ir neatkarīgā aktrise un, kā pati saka, atvērta piedāvājumiem. Teātris noteikti ir prioritāte, tāpēc pietrūkst darba teātrī un darba pie lomām aktrisei. Ļoti – viņa atzīstas. Bet aktrisei ir koncertizrādes. «Saka, ka tāda termina neesot, bet... man ir! Jo tas nav tikai koncerts. Jo es neesmu dziedātāja. Es esmu aktrise, kura dzied. Un dziesmas, kuras dziedu, ir mans komunicēšanas veids ar skatītāju, mans informācijas apmaiņas veids, arī mana atzīšanās... Melodijas un dziesmas, autoru radītā informācija, sasaucoties ar manu dzīves pieredzi, rada jaunu informāciju, jo mēs atļaujamies šos stāstus turpināt un interpretēt – gan izpildījumā, gan muzikālajā formā.»
Neiespējami skaisti
Nospēlējusi divas pirmās koncertizrādes, aktrise plāno aizbraukt līdz kādam kalnam tepat Latvijā, lai atsvaidzinātu snovošanas iemaņas, ko tikai pērn mazliet apguvusi. «Vasarā nopirku dēli, zābakus, stiprinājumus, vienīgi aizsargķiveres man nav, ko noteikti ļoti vajag, un tad februāra beigās kopā ar draugiem brauksim uz Austriju,» Karīna atklāj savus tuvākās nākotnes plānus. Savukārt vasarā aktrise cer atkal doties kalnos. Viņa jau četras reizes bijusi kalnos, iepriekšējo reizi – septembrī kāpa Uzbekistānas un Tadžikistānas virsotnēs. «Kalnu tūrisms – tā sauc līmeni, kurā šobrīd atrodos. Tāpēc pēc pēdējā kalnu kāpiena izlēmu apgūt pamatzināšanas Kalnu grupā pie Kristapa Liepiņa [alpīnisma instruktors, kalnos kāpējs, piedzīvojumu vortāla VX.lv/AdventureRace.lv redaktors]. Es apbrīnoju, kā viņš to visu pasniedz! Kalni – tas ir ļoti nopietni un atbildīgi, un es nezinu otru tādu cilvēku, kurš to prot izstāstīt un parādīt ar tādu humora izjūtu,» Karīna no sirds sajūsminās un saka, ka 12 dienas kalnos paskrējušas gluži nemanot. «Lai arī brīžam tas ir fiziski tik grūti, ka asaras sprāgst pa acīm, jau nākamajā brīdī tu to esi aizmirsis –, jo tur ir neiespējami skaisti! Un tas retinātais kalnu gaiss – jā, kalnos es jūtos ļoti labi!»