Nacionālā opera aicina uz Džuzepes Verdi „Rekviēmu”
30. oktobrī 19.00 Latvijas Nacionālā opera, atzīmējot itāļu opermūzikas ģēnija Džuzepes Verdi 200. jubileju, aicina uz "Rekviēma" atskaņojumu. Pie diriģenta pults stāsies Andris Poga, piedalīsies solisti Liene Kinča (soprāns), Oļesja Petrova (mecosoprāns), Aleksandrs Šulcs (tenors), Rihards Mačanovskis (bass), LNO koris un orķestris.
Džuzepes Verdi "Rekviēms" veltīts itāļu dzejnieka un prozaiķa Alesandro Manconi (1785–1873) piemiņai. Tomēr "Rekviēma" priekšvēsture saistīta ar citu leģendāru personu. Kad 1868. gadā nomira operas ģēnijs Džoakīno Rosīni, Verdi, gribēdams izrādīt aizgājējam cieņu, ierosināja vairākiem kolēģiem kopīgi komponēt "Rekviēmu", pats izvēloties Libera me daļu. Pēdējā brīdī projekts izjuka, un jau gatavais skaņdarbs iegrima aizmirstībā līdz pat 1988. gadam, kad Štutgartē Helmuta Rillinga vadībā tas beidzot piedzīvoja pirmatskaņojumu.
Neveiksmes sarūgtināts, Verdi tomēr negribēja atkāpties no ieceres. Kad viņš uzzināja par Manconi nāvi, Verdi nolēma "Rekviēmu" pabeigt pats, iekļaujot arī pārveidotu Libera me daļu no "Rosīni Rekviēma". Ilgi lolotā skaņdarba pirmatskaņojums notika Manconi nāves pirmajā gadadienā 1874. gada 22. maijā, Milānas Svētā Marka katedrālē.
Katoliskajās valstīs "Rekviēms" guva tūlītējus panākumus – Parīzes Opéra Comique vien tas piedzīvoja septiņus atskaņojumus, bet Venēcijā par godu opusa atskaņojumam tika izveidots īpašs bizantiešu stila baznīcas dekors. Pēc tam šis meistardarbs nozuda no repertuāra līdz 20. gadsimta 30. gadiem, kad tas atkal atgriezās uz palikšanu, kļūstot par vienu no tiem darbiem, kas joprojām regulāri tiek iestudēti visā pasaulē, ikreiz izpelnoties klausītāju sajūsmu.
Jaunais latviešu diriģents Andris Poga jau izveidojis spožu starptautisku karjeru. Viņš ir ieguvis pirmo vietu Otrajā Starptautiskajā Jevgēņija Svetlanova diriģentu konkursā (Monpeljē, Francija 2010), kā arī Latvijas Lielo Mūzikas balvu 2007 Gada debijas kategorijā. Kopš 2011. gada septembra Andris Poga ir Parīzes simfoniskā orķestra Orchestre de Paris galvenā diriģenta Pāvo Jervi asistents un orķestra izglītojošo koncertprogrammu diriģents. Savukārt no 2012. gada septembra Andris Poga ir Bostonas simfoniskā orķestra asistentdiriģents. Andris Poga studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā vispirms kā trompetists un pūtēju orķestra diriģents, pēc tam – simfonisko un operas diriģēšanu. Studiju laikā profesionālās prasmes papildinājis Vīnes Mūzikas augstskolā profesora Uroša Lajovica vadībā. Studiju gados piedalījies Seidži Ozavas, Marisa Jansona, Leifa Sēgerstama un citu diriģentu meistrklasēs. 1999. gadā Andris Poga nodibināja kamerorķestri „Konsonanse”. No 2007. līdz 2010. gadam bijis Profesionālā pūtēju orķestra „Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, kamerorķestri „Kremerata Baltica” un kopš uzvaras Starptautiskajā J. Svetlanova diriģentu konkursā 2010. gadā, regulāri koncertējis ar vairākiem Francijas orķestriem (Monpeljē, Bordo, Luāras, Strasbūras, Lilles, Ruānas simfoniskie un operu orķestri), diriģējis Maltas un Izraēlas simfoniskos orķestrus, Sendai un Kioto simfoniskos orķestrus, kā arī ar Jauno Japānas filharmonisko orķestri Tokijā.
Andra Pogas (attēlā) debija LNO notika 2012./2013. gada sezonā V.A. Mocarta operā „Dons Žuans”, ar LNO diriģents sadarbojies arī vairākās koncertprogrommās, bet 2014. gada pavasarī viņam uzticēta Džuzepes Verdi operas „Trubadūrs” jauniestudējuma muzikālā vadība.
Soprāns Liene Kinča ir viena no vadošajām LNO solistēm. Viņas repertuārā ir titullomas operās „Aīda” un „Toska”, Zīglinde „Valkīrā”, Gutrune, Trešā norna un Voglinde „Dievu mijkrēslī”, Čo-šo-sana „Madama Butterfly”, Aksiņja „Mcenskas apriņķa lēdijā Makbetā” u.c. Pagājušās sezonas noslēgumā Liene Kinča sajūsmināja gan starptautisko kritiku, gan skatītājus ar lomām Riharda Vāgnera tetraloģijas „Nībelunga gredzens” operās „Valkīra” un „Dievu mijkrēslis”. Dziedātāja divas reizes – 2011. un 2013. gadā – saņēmusi Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā labākā soliste, bijusi nominēta Lielajai Mūzikas balvai.
Krievu mecosoprāns Oļesja Petrova ieguvusi 2. vietu XI Starptautiskajā Čaikovska konkursā (Maskava, 2007) un 2. vietu Starptautiskajā Gaļinas Višņevskas konkursā (Maskava, 2006), kā arī iekļuvusi prestižā BBC konkursa Cardiff Singer of the World finālā (2011). Oļesja Petrova uzstājusies operas izrādēs Eiropā, ASV, Dienvidamerikā, Korejā, Ķīnā un Japānā. Viņasrepertuārā ir Ulrika „Masku ballē”, Končakovna „Kņazā Igorā”, Ļubaša „Cara līgavā”, Amnerisa „Aīdā”, Olga „Jevgeņijā Oņeginā” u.c. Oļesja Petrova ir arī Krievijā pieprasīta koncertdziedātāja ar plašu repertuāru, kas ietver Baha, Pergolēzi, Mocarta, Bēthovena, Verdi, Berlioza, Vāgnera, Mālera, Prokofjeva kantātes un oratorijas. Šosezon paredzēta dziedātājas debija Metropolitēna operā Madlonas lomā Umberto Džordano operā „Andrē Šenjē”.
Tenors Aleksandrs Šulcs mācījies Odesas Nacionālajā mūzikas akadēmijā. 2003. gadā debitējis Ērika lomā Riharda Vāgnera operā Klīstošais holandietis Diseldorfas Vācu operā pie Reinas. No 2004. – 2007. gadam dziedājis Drēzdenes Kameroperā, bet 2008. gadā pievienojies Odesas Nacionālās operas un baleta teātra kolektīvam. 2008. gadā kļuvis par Štokolova Starptautiskā vokālā konkursa laureātu. Tenora partija „Rekviēmā” ir dziedātāja debija LNO.
Basbaritons Rihards Mačanovskis muzikālo izglītību ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Gurija Antipova klasē ar bakalaura grādu mūzikā. Viņš ir LNO solists kopš 2003.gada. Rihards Mačanovskis saņēmis Latvijas Gāzes Gada balvu operai nominācijā Labākais operas solists (2012). Viņa repertuārā ir dons Bazilio „Sevilja bārddzinī”, Kolēns „Bohēmā”, Eskamiljo „Karmenā”, Fazolts „Reinas zeltā” u.c.