Lielākā daļa aktieru rūpīgi slēpj savu privāto dzīvi un mājiniekus, taču filmas „Ko meitenes noklusē“ zvaigzne Mihails Porečenkovs labprāt stāsta, ko dara tajās gada sešdesmit dienās, kurās nav aizņemts darbā.
Izrādījās, ka savu dzimtas māju nav cēlis pats Porečenkovs, to darījusi viņa sieva Olga. – Kad lai pagūstu? – stāsta mājas īpašnieks. – Esmu aprēķinājis, ka no 365 gada dienām 300 dienas esmu darbā.
Olga Porečenkova māju Piemaskavā uzcēlusi divu gadu laikā. Tiem, kuri bijuši līdzīgā situācijā, skaidrs, ka tas ir gandrīz vai varoņdarbs. To veikt Olgai līdzējusi Pēterburgas Mākslas akadēmijā iegūtā izglītība un Pītera arhitekts Andrejs Jujukins, ar kuru viņa kopā strādā pie jauniem projektiem.
– Ja kaut kas jāatstiepj, jāpārnes, jāpabīda vai jāiesit, tas, protams, ir manā ziņā. Taču tikai tad, ja esmu mājās, tātad reti. Tagad gandrīz pusotra mēneša manis nebija – Pēterburgā piedalījos ļoti grūtā filmēšanā. Rīt atkal braukšu uz Pīteru, pēc tam uz Kijevu, atkal uz Pēterburgu, tad atgriezīšos, un būs vēl viena filma – Argentīnā.
Viņu virtuvē, šķiet, „Kulināru divcīņas“ vadītājam būtu īstā vieta, bet Porečenkovs ļoti reti tajā ieiet. Gatavot nekad neesot pratis un neprotot, televīzijas raidījumus uzskatot drīzāk par iespēju aprunāties ar interesantiem cilvēkiem par to, ko Krievijā mēdz apspriest pie uzklāta galda.
Mihailam ir kabinets – telpa, kurā viņš var palikt vienatnē ar sevi un pašām nozīmīgākajām lietām. „Browning“ seifā glabājas astoņi strēlnieku ieroči – piecas gludstobra šautenes, apmēram tādas, kādas izmantotas 1812. gadā Borodinas kaujā, un trīs vītņu šautenes.
– Mēs ik rudeni braucam medībās, ja izdodas. Šaujam aļņus, mežacūkas, zaķus, lapsas.
Bez medībām, kam īsta vīra dzīvē ir īpaša, parastiem ļaudīm neizprotama nozīme, Porečenkovam visvairāk patīk noņemties ar bērniem. Ģimenē viņu ir trīs: septiņgadīgais Miša, piecgadīgā Maša un jūlijā dzimušais Pjotrs. Miša aizraujas ar hokeju. Maša tā pozē AD fotogrāfam, ka, jādomā, būs aktrise. „Nedod Dievs,“ saka Porečenkovs. Mazajam Petjam pagaidām nav nekādu profesionālu interešu.
Porečenkovu ģimenes dzīvē ir noslēpums, kuru vērts uzzināt. Tas ir skats pa guļamistabas logu. Māja uzcelta uz zemesgabala, kas robežojas ar mežu, un pie loga aug divas varenas, vismaz simt gadu vecas egles. Tās redzot, top skaidrs, kāpēc dīvāns guļamistabā vērsts pret logu, nevis pret televizoru. Atšķirībā no attēla televizora ekrānā šī ainava nekad neapniks.