Latvijas filmu nozares profesionāļi sagatavojuši atklātu vēstuli, kurā aicina 2013.gada valsts budžeta programmā iekļaut iepriekš plānoto valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Līdzfinansējums 2013.gadā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā bija plānots 300 000 latu. To paredzēja 29.maijā Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi "Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā", kuru spēkā stāšanās plānota ar nākamā gada janvāri. Taču, lai šie noteikumi stātos spēkā, tie ir jāsaskaņo Eiropas Komisijā.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja, ka 300 000 latu Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada budžetā nav iekļauti, jo no Eiropas Padomes nav saņemta atļauja, ka šo naudu var izmaksāt.
Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes locekle Antra Cilinska minēja, ka saskaņojums ir panākts, bet kultūras ministre akcentēja, ka viņas rīcībā nav dokuments, kas pierādītu, ka Eiropas Padome ir devusi savu atļauju. Šāds dokuments ministrei nepieciešams, lai Finanšu ministrijā varētu pamatot kultūras nozarei nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.
Cilinska deputātiem vēstīja, ka kino joma visus šos gadus bijusi atstāta krīzē. Vien 2008.gada un 2009.gada piešķirtais finansējums šai nozarei bijis kaut cik pieklājīgs.
"Finansējums kino nozarei ir apmēram 2002.gada līmenī. Skumji, ka šobrīd ir izpalicis šis līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Pateicoties "Rīgas filmu fonda" darbībai pagājušajā un aizpagājušajā gadā ārvalstu filmu grupas Latvijai ir atnesušas piecus miljonus latu, kas ir ļoti liela nauda," sacīja Cilinska.
Jau ziņots, ka noteikumi "Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā" paredz noteiktu shēmu, kādā filmu producenti varēs saņemt līdzfinansējumu ārvalstu filmu, tostarp kopražojumu filmu, uzņemšanai Latvijā.
Līdzfinansējumu bija plānots piešķirt Nacionālā kino centra administrētā ikgadējā konkursā, kur pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem varētu Latvijā reģistrēti filmu producenti, kuri ar ārvalsts filmu producentu noslēguši līgumu par ārvalsts filmas uzņemšanu Latvijā.
Maksimālais līdzfinansējuma apjoms būtu 25% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, ja filmas pamatdarbība norisinās Latvijā vai filmas gala versijā tiek izmantota Latvijas ainava vai arhitektūra, iekļaujot filmā identificējošas norādes par Latviju, savukārt uz 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas varētu pretendēt, ja filmas gala versijā nav iekļauta identificējoša norāde par Latviju, bet filmas uzņemšanā tiek izmantoti Latvijā reģistrētu komersantu pakalpojumi.
Šāda nacionāla līmeņa līdzfinansējuma shēmas izveide būtu būtisks solis, lai Latvijai panāktu filmēšanai pievilcīgas valsts reputāciju, ko nodrošinātu gan lieliskās lokācijas vietas visā Latvijas teritorijā, gan pretimnākoša likumdošana.