10. aprīlī plkst.19.00 kinoteātrī Splendid Palace ar režisora Jevgēņija Paškeviča filmu "Golfa straume zem ledus kalna" tiks atklāts 25.Latvijas Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps.
Jaunākā režisora Jevgeņija Paškeviča barokāli krāšņā filma "Golfa straume zem ledus kalna", kuras veidošana jau ir kļuvusi par leģendu, savu pirmizrādi piedzīvos Maskavas kinofestivālā šī gada jūnijā. Darbs pie filmas ar vairākiem pārtraukumiem turpinājies gandrīz demit gadu.
"Golfa straume zem ledus kalna" ir unikāls projekts, kura idejas autors un režisors ir Jevgeņijs Paškevičs. Viņš ar šo projektu ir vēlējies pierādīt, ka Latvijā iespējams uzņemt multinacionālu un multikulturālu filmu.
Filma ir pirmā Latvijas-Krievijas kopprodukcija kino jomā. Tieši 2010.gada nogalē piešķirtais Krievijas Federācijas kultūras ministrijas atbalsts filmas pēcprodukcijai ir devis iespēju pabeigt šo ilgi tapušo Jevgeņija Paškevica laikmetu sāgu”, saka Nacionālā Kino centra direktore Ilze Gailīte-Holmberga un ir gandarīta par to. “Esmu pārliecināta, ka filma būs redzams notikums gan Latvijas, gan Krievijas kultūras dzīvē, un ceru, ka Latvijas - Krievijas sadarbība kino turpināsies ar jauniem projektiem."
Golfa straume zem ledus kalna tiek uzņemta krievu valodā pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem. Tā ir savdabīga kolāža, ko veido vairāki mīlas stāsti, plaša mītisko tēlu kopa un divi idejiskie līmeņi - acīmredzamais un mītiskais. Visbeidzot tā ir mūžsena drāma starp Cilvēku un Dabu, kas ir nepiepildāma savās alkās radīt un iznīcināt.
Filmu veido trīs noveles – „Jūtu aberācija”, „Zaudējums” un „Bēgšana”. Tā ir savdabīga kolāža, ko veido vairāki mīlas stāsti, plaša mītisko tēlu kopa un divi idejiskie līmeņi – acīmredzamais un mītiskais. Visbeidzot tā ir mūžsena drāma starp Cilvēku un Dabu, kas ir nepiepildāma savās alkās radīt un iznīcināt.
Visu darbu caurauž mīts par Lilitu, kas pēc mitoloģijas ir Ādama pirmā sieva – pirms Ievas. Ādams pameta Lilitu, neatzīdams viņu par sev līdzīgu. Lilitai nav dvēseles, viņa ir nemirstīga, viņa spēj mainīt veidolu, pieņemt dažādus vārdus, iegūt vīriešus neatkarīgi no viņu gribas un pamest viņus, nolemjot nāvei – fiziskai vai garīgai.
Šis 1,25 milj. eiro vērtais Latvijas, Krievijas, Ungārijas un Vācijas kopražojuma spēlfilmas projekts tika uzsākts vēl 1998. gadā. Filmas uzņemšana sākās Rīgā 2000. gadā, kad tika uzņemta pirmā novele „Jūtu aberācija”, bet otrā novele „Zaudējums” - Pēterburgā 2006. gadā. Filmas trešā daļa «Bēgšana» uzņemta Ungārijā, Austrijā un Marokā.
Filmā lomas atveido aktieri:Ville Hāpasalo, Olga Šepickaja, Jurijs Curilo, Jekaterina Vilkova, Igors Čerņevičs, Vaida Butīte, Daņila Kozlovskijs, Anna Azarova, Lembits Ulfsaks, Regnārs Vaivars, Ļubomirs Laucāvičus, Natālija Čalaja, Aleksejs Serebrjakovs, Rēzija Kalniņa, Vigo Roga, Tatjana Ļutajeva u.c.
Filmas režisors un producents Jevgēņijs Paškēvics darbojas komandā kopā ar Latvijas un Krievijas profesionāļiem - operatoriem Gintu Bērziņu, un Valēriju Martinovu, māksliniekiem Jurģi Krāsonu un Pavelu Parhomenko, kostīmu māksliniecēm Natāliju Zamahinu un Larisu Braunu, skaņu režisoru Anriju Krenbergu. Filmas līdzproducente ir Natālija Ivanova.
Filma Lielā Kristapa balvai izvirzīta 10 nominācijās - Labākais aktieris galvenajā lomā, labākais aktieris otrā plāna lomā, labākā pilnmetrāžas spēlfilma,labākais spēlfilmas režisors,labākais spēlfilmas operators,labākais mākslinieks,labākais kostīmu mākslinieks, Labākais skaņu režisors, labākais montāžas režisors.
Jau ziņots, ka festivāla Lielais Kristaps laikā būs skatāmas pēdējo divarpus gadu laikā pabeigtās filmas un pirmizrādes piedzīvos vairākas spēlfilmas.
Lielajam Kristapam pieteiktas 23 spēlfilmas, 48 dokumentālās un pasūtījuma filmas un 17 animācijas filmas. Skatītāji pirmo reizi varēs redzēt arī filmu Mona, ko veidojusi atzītā dokumentālā kino režisore Ināra Kolmane. Tāpat pirmo reizi izrādīs Latvijas un Igaunijas kopražojuma filmu Vientuļā sala (režisors Pēteris Simms) un Latvijas un Krievijas sadarbības filmu Rožu ieleja (režisors Dmitrijs Čerkasovs). Ar eksperimentālu spēlfilmu Filma režisora statusā debitēs scenārists Ivo Briedis kopā ar teātra režisori Māru Ķimeli.
Festivālā pārliecinoši debitēs arī jauni režisori – Itālijā kino režiju apguvušais Dāvis Kaņepe ar īsfilmu Noklausīšanās, Baltijas filmu un mediju skolas absolventi Agnese Laizāne ar darbu Parādi man skaņu, Pauls Ķesteris ar Personību veikals, kas tapusi vairāku filmu skolu sadarbības rezultātā, kā arī dokumentālā kino debiju pieredzēs Lienes Kalnaelles filma Aiz žoga un Līgas Gaisas darbs Spēles ar beigām.
Lielajā Kristapā paredzēta arī plaša animācijas filmu programma visām vecuma grupām. Latvijas pirmizrāde būs tikko prestižajā Berlīnes kinofestivālā izrādītajai Jāņa Cimmermaņa leļļu animācijas filmai Korida. Bērni un vecāki varēs noskatīties arī viņa filmu Tīģeris, kā arī Nila Skapāna filmas Burvīga diena, Es gribu redzēt rūķīšus!, Porcelāns!?, Tārpiņš, Reiņa Kalnaeļļa Joka pēc Alfabēts, Rozes Stiebras Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu, Heiki Ernita un Jano Poldma (sadarbībā ar studiju RIJA) Lote un Mēness akmens noslēpums, Daces Rīdūzes Zīļuks un vēl citas filmas. Tāpat tiks piedāvātas animācijas pieaugušajiem – Jurģa Krāsona Norīt krupi un Aijas Bley Sieviete un vējš.
Festivāla ietvaros Rīgā un daudzviet Latvijā kinomīļotāji vēlreiz varēs noskatīties arī kinoteātros jau rādītās filmas, piemēram, Rūdolfa mantojums, Dancis pa trim, Seržanta Lapiņa atgriešanās, Kolka Cool, Monsieur Tauriņš un Amaya. Kā ierasti spēcīgs būs arī dokumentālo filmu piedāvājums – festivālam pieteiktas pasaulē jau atzinību guvušās filmas Ģimenes lietas, Kā tev klājas, Rūdolf Ming? un Versija Vera, kas nesen tika iekļauta pasaulē nozīmīgā un ietekmīgā dokumentālo filmu festivāla Art Fifa konkursa programmā. Tāpat izrādīs tādas Latvijā labi skatītas filmas kā Astoņi pilnmēneši, Pareizi uzlidot, Kleitas, mātes un meitas, Vai viegli... pēc 20 gadiem?.
Lielā Kristapa žūrija un skatītāji piešķirs balvas labākajām filmām un kino profesionāļiem.
Jau ziņots, ka balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems kino režisors un scenārists Aivars Freimanis, vairāk nekā 40 dokumentālo filmu autors, viens no starptautisku slavu ieguvušās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas stila izveidotājiem un četru spēlfilmu Puika, Ābols upē, Dzīvīte un Ligzda autors. A. Freimanis par filmu Puika 1977. gadā saņēma pašu pirmo Lielo Kristapu, savukārt filma Ābols upē ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā – izcilāko mākslas darbu sarakstā.