Šodien, 13. martā, kinoteātrī "Splendid Palace"paziņoti Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" nominanti.
Desmit nominācijās izvirzītas filmas - Arvīda Krieva "Dancis pa trim", Jevgēņija Paškēviča "Golfa straume zem ledus kalna", Jāņa Streiča "Rūdolfa mantojums" un Jura Poškus "Kolka Cool".
Savukārt režisora Gata Šmita filma "Seržanta Lapiņa atgriešanās" izvirzīta septiņās nominācijās - labākais spēlfilmas režisors, labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākais aktieris Andris Keišs, labākā aktrise Guna Zariņa, labākais mūzikas autors Kārlis Lācis, labākā grima māksliniece Emīlija Eglīte, labākais montāžas režisors Oskars Morozs.
Piecām nominācijām izvirzītas spēlfilma "Mona" un animācijas filma "Norīt krupi", četrām nominācijām režisores un scenārija autores Ilonas Brūveres dokumentālā filma "Versija Vera", savukārt visvairāk individuālās nominācijas - sešas - saņēmis mākslinieks Jurģis Krāsons.
Balvas ieguvēji tiks noskaidroti 23 nominācijās, un divās no tām balvai izvirzīti mūžībā jau aizgājuši cilvēki.
Nominācijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" izvirzīti mūžībā aizgājušais aktieris Romualds Ancāns par lomu filmā "Rūdolfa mantojums" un mūziķis, aktieris Mārtiņš Freimanis par lomu filmā "Dancis pa trim". Šajā nominācijā uz balvu pretendē arī Artuss Kaimiņš par lomu filmā "Kolka Cool", un Aleksejs Serebjakovs par lomu filmā "Golfa Straume zem ledus kalna".
Nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā"izvirzīti Aigars Apinis par lomu filmā "Kolka Cool", Juris Bartkevičs "Dancis pa trim", Regnārs Vaivars filmā "Golfa straume zem ledus kalna", Valērijs Jeremenko un Lauris Subatnieks par lomām filmā "Mona".
"Labākās aktrises" nominācijai izvirzītas Rēzija Kalniņa par lomu filmā "Rūdolfa mantojums", Kaori Momoi par atveidoto lomu filmā "Amaya", Kristīne Nevarauska par lomu filmā "Dancis pa trim", Iveta Pole par lomu filmā "Kolka Cool" un Guna Zariņa par atveidoto lomu filmā "Seržanta Lapiņa atgriešanās".
Savukārt balvas pretendentes nominācijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" ir Indra Burkovska par lomu filmā "Dancis pa trim",Guna Zariņa par lomu filmā "Kolka Cool", Velta Straume un Venta Vecumniece par lomām filmā "Rūdolfa mantojums".
Uz balvu nominācijā "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" pretendē filmas "Dancis pa trim", "Golfa Straume zem ledus kalna", "Kolka Cool", "Rūdolfa mantojums" un "Seržanta Lapiņa atgriešanās", savukārt nominācijai "Labākā īsmetrāžas spēlfilma" izvirzīta "Filma", "Gaismas zīmes", "Gūtenmorgens un trešā acs", "Logs" un "Pēdējais Lāčplēsis".
Nominācijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" izvirzītas filmas "Dokumentālists", "Homo@lv", "Pretrunīgā vēsture" un "Versija Vera", bet nominācijai "Labākā dokumentālā filma līdz 65 minūtēm" izvirzītas filmas "Ģimenes lietas", "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?", "Latvietis, par kura galvu izsludināja 150 000 USD atlīdzību", "Pasaules skaņa" un "Stacija "Latvieši". 1937".
Nominācijā "Labākā animācijas filma" uz balvu pretendē filma "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu", "Korrida", "Lote un Mēness akmens noslēpums", "Norīt krupi" un "Tārpiņš", bet, sacenšoties nominācijā "Labākā debijas filma", festivāla konkursā pārliecinoši startēs arī jauni režisori - Dāvis Kaņepe ar filmu "Noklausīšanās", Pauls Ķesteris ar darbu "Personību veikals", Pēteris Noviks ar filmu "Skatu meklētājs", Līga Gaisa ar filmu "Spēle ar beigām" un Reinis Pētersons ar animācijas filmu "Ursus".
Balvai nominācijā "Labākais spēlfilmas režisors" izvirzīti Arvīds Krievs - "Dancis pa trim", Jevgēņijs Paškēvičs - "Golfa straume zem ledus kalna", Juris Poškus - "Kolka Cool", Jānis Streičs - "Rūdolfa mantojums" un Gatis Šmits- "Seržanta Lapiņa atgriešanās".
Par "Labākā dokumentālās filmas režisora"godu sacentīsies Ilona Brūvere - "Versija Vera", Dzintra Geka - "Stacija "Latvieši". 1937", Inese Kļava un Ivars Zviedris- "Dokumentālists", kā arī Zane Peneze, Sandijs Semjonovs un Ģirts Straustiņš - "Astoņi pilnmēneši".
Nominācijai "Labākais animācijas filmas režisors" izvirzīti Jānis Cimermanis -"Korrida", Edmunds Jansons - "Kā lupatiņi mazgājās", Jurģis Krāsons - "Norīt krupi" un Reinis Pētersons - "Ursus".
Nominācijas "Labākais spēlfilmas operators" pretendenti ir Valdemārs Jemeļjanovs, Andrejs Verhoustinskis un mūžībā aizgājušais Dāvis Sīmanis seniors un Agris Birzulis par darbu filmā "Dancis pa trim", Gints Bērziņš par darbu filmā "Amaya" un "Golfa Straume zem ledus kalna", Uldis Jancis par darbu filmā "Mona" un Andrejs Rudzāts par darbu filmā "Logs".
Balvas pretendenti nominācijā "Labākais dokumentālās filmas operators" ir Elīna Bandēna par filmu "Versija Vera", Uldis Cekulis, Valdis Celmiņš, Uldis Jancis un Krišs Roziņš par filmu "Sniegs", Uldis Millers par filmu "Vai viegli...? Pēc 20 gadiem" un Ģirts Straustiņš par filmu "Astoņi pilnmēneši".
nominācijā "Labākais scenārists" izvirzīti Ivo Briedis par filmu "Norīt krupi", Ilona Brūvere par "Versija Vera", Ēriks Lanss par darbu "Stacija "Latvieši". 1973", Juris Poškus - "Kolka Cool" un Jānis Streičs par filmu "Rūdolfa mantojums".
Nominācijas "Labākais mākslinieks" pretendenti ir Jurģis Krāsons par darbu filmās "Mona" un "Golfa straume zem ledus kalna", Pāvels Parhomenko par darbu filmā "Golfa straume zem ledus kalna", Mārtiņš Milbrets par darbu filmā "Rūdolfa mantojums" un Ieva Romanova par darbu filmā "Dancis pa trim",bet nominācijai "Labākais animācijas filmas mākslinieks" izvirzīta Patricija Brekte par darbu animācijas filmā "Sieviete un vējš", Jurģis Krāsons par "Norīt krupi", Ūna Laukmane un Reinis Pētersons par "Kā lupatiņi mazgājās", Māris Putniņš par darbu animācijas filmā "Korrida" un "Tīģeris", kā arī Kārlis Vītols par animācijas filmu "Aptumsums".
Par pretendentiem balvai nominācijā "Labākais mūzikas autors" atzīti komponisti Kārlis Lācis par mūziku filmai "Seržanta Lapiņa atgriešanās", Uldis Marhilēvičs par mūziku animācijas filmai "Zīļuks" un Ivars Makstnieks par mūziku dokuemtālajai filmai "Pretrunīgā vēsture"un "Totem" grupa par radīto mūziku filmai "Aptumsums".
Uz godalgu nominācijā "Labākais kostīmu mākslinieks" pretendē Līga Krāsone un Jurģis Krāsons par darbu filmā - "Mona", Sandra Sila - "Rūdolfa mantojums" un "Dancis pa trim", Ginta Tinte "Kolka Cool" un Natālija Zamahina - "Golfa straume zem ledus kalna",
savukārt nominācijai "Labākais grima mākslinieks" izvirzīta Ilze Trumpe par darbu "Gūtenmorgen un trešā acs", Emīlija Eglīte par darbu filmā "Seržanta Lapiņa atgriešanās", Dzintra Bijubena un Tamāra Frida par darbu filmā "Golfa straume zem ledus kalna", kā arī Dzintra Bijubena par darbu filmā "Rūdolfa mantojums" un "Dancis pa trim".
Nominācijā "Labākais skaņu režisors"izvirzīti Ernests Ansons par "Kolka Cool", Jevgeņijs Kobzevs - "Sievietes un sargi", Anrijs Krenbergs - "Golfa straume zem ledus kalna" un "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?", savukārt nominācijas "Labākais montāžas režisors" pretendenti ir Jurģis Krāsons par darbu animācijas filmā "Norīt krupi", Oskars Morozs par darbu filmā "Seržanta Lapiņa atgriešanās", Jevgeņijs Paškēvičs par filmu "Golfa straume zem ledus kalna" un Juris Poškus, Liene Bāliņa par filmu "Kolka Cool".
Festivāla direktore Ieva Romanova informēja, ka pirmo reizi festivāla vēsturē kino darbus vērtēja pēc jaunas divpakāpju sistēmas, proti, sākumā darbus izskatīja un nominācijām izvirzīja kino profesionāļu organizācijas un to veidotas ekspertu grupas. Katra grupa darbus vērtēja savā jomā, piemēram, režisori analizēja režiju un aktieru veikumu.
Otrajā posmā, festivāla laikā, žūrija noteiks, kuras no ekspertu nominētajām filmām un kino profesionāļiem saņems Latvijas kino augstāko apbalvojumu. Festivāla vēsturē pirmo reizi žūrija būs starptautiska.
"Lielā Kristapa 2012" konkursa žūrijā šoreiz darbojas Ilona Bičevska no Latvijas Kinoproducentu asociācijas, Kaspars Braķis no Latvijas Kinooperatoru ģildes, Igaunijas Filmu fonda direktore Marge Līske, "Rīgas namu" valdes loceklis Almers Ludviks, animācijas režisore un producente, "Lielā Kristapa" laureāte Inga Prauliņa, režisors, "Lielā Kristapa" laureāts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs Jānis Putniņš, Kotbusas filmu festivāla direktors Rolāns Rusts, kā arī Saeimas deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK) un Anita Uzulniece, kura ir "FIPRESCI Latvia" pārstāve.
Savu simpātiju varēs izvēlēties arī skatītāji, balsojot kinoteātrī pēc filmas seansa, vai internetā, festivāla "draugiem.lv" lapā.
"Lielo Kristapu" šogad pasniegs jau 25.reizi, un piecās festivāla dienās, no 10.aprīļa līdz 15.aprīlim, ikviens interesents varēs noskatīties pēdējo divarpus gadu laikā veidotās un pabeigtās Latvijas filmas.
Jau ziņots, ka nacionālais filmu festivālu kinoteātrī "Splendid Palace" atklās režisora Jevgeņija Paškevica veidotā spēlfilmu "Golfa straume zem ledus kalna".
Festivāla atklāšana būs vienīgais Latvijas un Krievijas kopražojuma spēlfilmas "Golfa straume zem ledus kalna" seanss, šodien žurnālistiem stāstīja festivāla direktore Ieva Romanova.
"Golfa straume zem ledus kalna" savu pirmizrādi piedzīvos Maskavas filmu festivālā un šis festivāls ir piekritis, ka filma vienā seansā tiek izrādīta Latvijā, nacionālajā filmu festivālā.
Spēlfilma "Golfa straume zem ledus kalna" ir pirmā Latvijas-Krievijas kopprodukcija kino jomā, un filmas režisors Paškevics ar šo projektu vēlējās pierādīt, ka Latvijā iespējams uzņemt multinacionālu un multikulturālu filmu. Spēlfilmas kopējais budžets ir pusotrs miljons latu. Daudz filmas tapšanā ieguldījuši privātie investori, kā arī finansējumu piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds un Nacionālais kino centrs. Krievijas Kultūras ministrijas solītais atbalsts ir aptuveni astoņi miljoni rubļu jeb 138 400 latu.
Spēlfilma "Golfa straume zem ledus kalna" tiek uzņemta krievu valodā pēc franču rakstnieka Anatola Fransa darbu motīviem. Filmā būs redzamas tādas pašmāju zvaigznes kā Olga Šepicka, Rēzija Kalniņa, Ģirts Ķesteris, Jānis Reinis, Uldis Dumpis, Pēteris Liepiņš, Vigo Roga, Regnārs Vaivars, kā arī Krievijas zvaigznes Aleksejs Serebjakovs, Ksenija Rappoport, Daņila Kozlovskijs, Anna Azarova, Jeļena Morozova, somu aktieris Ville Hāpasalo, kā arī igauņu aktieris Lembits Ulfsaks un lietuviešu Ļubomirs Laucavičus, Jekaterina Migicko un Vaida Butīte.
Filmas "Golfa straume zem ledus kalna" pirmā novele "Jūtu aberācija" tika uzņemta Rīgā jau 2000.gadā, bet otrā novele "Zaudējums" - Pēterburgā 2006.gadā, savukārt pēdējā noveles daļa "Bēgšana" tika uzņemta 2009.gadā Rīgā.
Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps 2012" laikā pirmizrādi piedzīvos vairākas filmas, kas tapušas pēdējo gadu laikā. Pirmizrādi piedzīvos arī režisores Ināras Kolmanes spēlfilma "Mona", kas veidota vairāku gadu garumā.