Andželīnas Džolijas filmas pirmizrādi Serbijā apmeklē tikai 12 skatītāji

Belgradā notikušo Andželīnas Džolijas filmas "Asins un medus zemē" ("In the Land of Blood and Honey") pirmizrādi apmeklējuši vien 12 skatītāji, ziņo izdevums Mondo.

Filma, kuras darbība norisinās 20. gs. 90 gados Bosnijas kara laikā pirms gandrīz 20 gadiem, vēsta par serbu karavīra un musulmaņu karagūsteknes mīlestību Bosnijas pilsoņkara laikā.Scenāriju Džolija rakstījusi pati, filmā piedalās serbu aktieri.

Belgradā vairāki skatītāji atstājuši kino zāli jau seansa laikā, citi norādījuši, ka šī nav filma par mīlestību.

Kaut arī filma tiek anotēta, kā mīlas stāsts pēc ārzemju skatītāju domām, tā - «parāda, cik dziļa ir plaisa valstī, kura, pēc daudzu domām, attālinās no samierināšanās un virzās arvien tuvāk bīstamai nestabilitātei. Sirdi plosošā atklātībā filma attēlo valsti, kas nav samierinājusies ar sāpīgo pagātni un kurā joprojām atšķiras viedokļi pat jautājumā par to, kas tur notika pirms 20 gadiem," raksta BBC korespondents.

Kā jau rakstījuši mediji,pēc filmas pirmizrādes Sarajevā Džolijai draudēts ar nāvi, kāda filmas aktiera mašīnai esot izsisti logi, vēl kādam uzlauzts e-pasts.

"Daudzi izsaka spriedumus par filmu, pirms to ir redzējuši, un cenšas musināt uz agresiju un vardarbību. Ir tik daudz ļaunuma un agresijas, un es nezinu, vai viņi ir spējīgi šobrīd skaidri skatīties uz filmu," žurnālistiem teikusi Džolija.

Jau ziņots, ka Bosnijas horvātu žurnālists un rakstnieks Josips Kneževičs ar pseidonīmu Džeimss Bredoks Džoliju iesūdzējis Džoliju ASV Ilinoisas štata tiesā par plaģiātu.

Bredoks apgalvo, ka filmā nelikumīgi izmantotas idejas no viņa 2007.gadā iznākušās grāmatas "Dvēseles salaušana" ("Slamanje duše", angliski "The Soul Shattering") ar līdzīgu sižetu.

Lai arī filma Sarajevā tika uztverta mierīgi, vairāki Bosnijas un Hercegovinas kinoteātri atteikušies to demonstrēt.

Filma tika nominēta «Zelta Globusam» kategorijā «Labākā kinofilma ārzemju valodā».

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais