Izveidota dokumentālā filma "Vella kalpi. Filmas arheoloģija"

Rīgas Kinostudijā tapusi pētnieciska rakstura dokumentāla filma "Vella kalpi. Filmas arheoloģija" par vienu no tautas mīlētākajām, bet kritiķu pretrunīgi vērtētajām latviešu kino filmām - 1970.gadā tapušo filmu "Vella kalpi".

Filmas scenāriju veidojusi kinokritiķe Daira Āboliņa,režisore Agita Cāne-Ķīle.

"Vella kalpi" ir režisora Aleksandra Leimaņa un Rīgas Kinostudijas pirmais mēģinājums uzņemt vēsturiski muzikālu kostīmfilmu, kas kļuvusi par skatītāko filmu visā bijušajā Padomju Savienībā, filmas aktieri baudīja nedalītu publikas mīlestību.Demonstrācijas reizes televīzijā piesaista simtiem tūkstošus skatītāju.

Filmas panākumu fenomens kļuva par pamatu dokumentālajai filmai "Vella kalpi. Filmas arheoloģija", kura iedzīvina Latvijas kultūras ikonas - aktierus, režisorus, operatorus u.c. radošās un administratīvās personības, kas saistītas ar "Vella kalpu" tapšanu, kuras veidojušas Rīgas Kinostudijas zelta laikmetu un mūsu kultūras pagātni. Konfrontējot laikus, viedokļus, faktus un tehniskās iespējas, tiek atklāta pagājušā gadsimta 70.gadu Latvijas kinovēsture, "Vella kalpu" uzņemšanas aizkulises, līdz šim nezināmi fakti un noslēpumi gan par filmas uzņemšanā iesaistītajām personībām, gan savam laikam sarežģītajiem kino specefektiem, informē Rīgas Kinostudijas mārketinga projektu vadītāja Inguna Lauska.

Dokumentālās filmas "Vella kalpi. Filmas arheoloģija" pirmizrāde notiks Rīgas svētku laikā Kino svētkos Kalnciema kvartālā 19.augusta vakarā. Līdz ar brīvdabas kinoseansu no plkst.20 būs tikšanās ar aktieriem un filmas radošo grupu, iespēja saņemt vēsturisko 1970.gada "Vella kalpu" kinoafišu kopijas un aktieru autogrāfus. Pēc dokumentālās filmas sekos Rīgas Kinostudijas mākslas filmas "Vella kalpi" brīvdabas bezmaksas seanss.

Filmu "Vella kalpi. Filmas arheoloģija" atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Kinomuzejs, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais