1991. gada 21. augustā Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, un Latvija uzsāka reālās neatkarības atjaunošanas ceļu. 21. augustā svinēsim mūsu valsts faktiskās neatkarības 20. gadadienu.
Šajā dienā LTV1 tiešraidē pārraidīs vairākus svētku pasākumus : plkst. 10:00 - ekumēnisko dievkalpojumu no Doma baznīcas, plkst. 13:30 - ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, bet plkst. 18:40 būs translācija no Latvijas Nacionālā teātra, kur notiks svētku koncerts.
21. augusta programmas galveno akcentu veidos režisores Daces Slavinskas un scenārija autora Harija Beķera veidotā videofilma „Neatkarība kā māksla”, kas tapusi ar Eiropas Komisijas Latvijā finansiālo atbalstu un LTV1 ēterā būs pēc „Panorāmas”.
1991. gada 19. augustā Latvijā iestājas X-Stunda. Ir pagājis vairāk kā gads kopš brīža, kad 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un izsludināts pārejas process. Valstī vēl joprojām pastāv divvaldība, un tagad notiek mēģinājums veikt militāro apvērsumu jeb tā saucamais augusta pučs. Kamēr starptautiskās sabiedrības uzmanība ir pievērsta Maskavai, par to, kas notiek Latvijā, pasaulē ziņo maz. Rīgā saimnieko leģendārā OMON vienība jeb melnās beretes, kas, reiz pat pabijuši neatkarības cīnītāju pusē, tagad ar tiem nežēlīgi izrēķinās. Vienības 200 vīri ieņem stratēģiski svarīgākos Latvijas punktus (televīziju, radio), aiz sevis atstājot desantniekus tos apsargāt. Vēl joprojām tā laika aculieciniekiem atmiņā iespiedies kadrs, kad ar satraukumā aizlauztu balsi diktore Velta Puriņa no televīzijas ēkas studijas ziņo, ka pirmo stāvu jau ieņēmuši omonieši un pārraides tūdaļ tiks pārtrauktas. Brīdī, kad OMON vienība jau riņķo ap valdības ēku, Augstākā padome paspēj nobalsot un pasludināt Latvijas neatkarību.
Filma „Neatkarība kā māksla” ir atskats uz pirmajām Latvijas neatkarības dienām, kad pamazām bailes pārauga eiforijā, kas turpinājās vēl vismaz pāris gadus. Filmas varoņiem tiek uzdots sarežģīts un neērts jautājums: kas „saķēpāja” tolaik balto vēstures tīrrakstu? Kurā brīdī interese būvēt kopīgu valsti pārauga individuālā labuma noskaņā?
Augusta programmā iekļauti vēl arī citi speciāli veidoti raidījumi, kas skaidros 1991. gada 21. augusta nozīmīgumu un atgādinās tā laika notikumus.
No 15. augusta pēc „Panorāmas” LTV1 ēterā būs žurnālistes Lilitas Eglītes veidota piecu raidījumu sērija “Lūzumlaiks. 1991. gada 21. augusts”.
Dzejnieks Māris Čaklais 1991. gada notikumiem un pirmajiem gadiem atjaunotajā Latvijas Republikā devis trāpīgu apzīmējumu – Lūzumlaiks. Tas bija sarežģītu pārvērtību laiks, kad sākām veidot demokrātisku valsti un mācījāmies tajā dzīvot, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli un tika atjaunots mūsu diplomātiskais dienests, izstrādāta zemes reforma un Likums par privatizāciju, kad Latvija pievienojās ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijai (UNESCO) un atgriezās Starptautiskajā olimpiskajā kustībā.
Tas bija lūzumlaiks arī daudzu cilvēku dzīvē. Tulkotāja Anna Žīgure kļuva par atjaunotās Latvijas pirmo vēstnieci Somijā un Igaunijā. Olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs XIV Ziemas olimpiskajās spēlēs Albervilā stadionā ienesa neatkarīgās Latvijas karogu un vēlāk kļuva par atzītu bobsleja treneri, kas strādā ar daudzu valstu izlasēm. Latvijas Radio žurnāliste Elita Mīlgrāve augusta puča dienās mūs uzmundrināja no pagrīdes radio studijas, bet pāris gadus vēlāk kļuva par uzņēmēju. Agronoms un LPSR Augstākās Padomes deputāts Andris Felss piedalījās zemes likumdošanas izstrādē un vēlāk ierīkoja savu zemnieku saimniecību „Vīnkalni” Krustpils pagastā. Students Jānis Kloviņš stažējās ārvalstīs, bet vienmēr atgriezās Latvijā un tagad ir bioloģijas zinātņu doktors un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors.
Raidījumu cikls „Lūzumlaiks” meklēs atbildes uz jautājumu, cik nozīmīgas, viņuprāt, bija šīs augusta dienas mūsu valsts vēsturē un kādi bijuši šie divdesmit gadi katram no viņiem un Latvijai.
1991. gada augusta notikumus atainos arī interviju cikls „Latvijas atdzimšanas vēsture”, kurā notikumu aculiecinieki – politiķi, amatpersonas, Tautas Frontes aktīvisti, partijas aparāta vadošie darbinieki, žurnālisti – dalīsies atmiņās par 1991. gada norisēm ne vien Latvijā, bet arī augusta puča laikā Krievijā. Šos cilvēkus intervēs tā laika vadošie žurnālisti - Edvīns Inkēns, Jānis Gavars, Viktors Avotiņš un Normunds Beļskis. Raidījumi LTV1 ēterā būs skatāmi no 22. līdz 31. augustam plkst. 20:00.
Augustā LTV1 programmā tiks iekļauta arī žurnālista Uģa Kronberga veidotā videoklipu sērija, kas skaidros 1991. gada 21. augusta būtību un vēsturisko nozīmīgumu. Laikā, kad OMON bruņutransportieri bija bīstami pietuvojušies mūsu Augstākajai padomei, deputāti turpināja apspriest Konstitucionālā likuma tekstu un nobalsoja par tā pieņemšanu. Ar to noslēdzās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto un sekoja mūsu valsts starptautiskā atzīšana.
To, kā 21. augusta notikumus redzēja un saprata Francija, skatītāji varēs novērtēt pērn uzņemtajā dokumentālajā filmā „PSRS pēdējās dienas” , kas LTV1 programmā iekļauta 16. augustā.
Filma par pēdējām PSRS pastāvēšanas dienām aplūko notikumus no cita skatu punkta, savelkot kopā faktus, viedokļus un dokumentālas liecības par apstākļiem, kas veicināja sarkanās impērijas sabrukumu. Soli pa solim filmas veidotāji izseko stāstam, kas sākas 1989. gada decembrī un beidzas 1991. gada decembrī. Baltijas valstu protesti, Gorbačova glasnostj un perestroika , augusta pučs, Jeļcina cīņa par varu un Krievijas ekonomiskās neveiksmes...
Filmas režisors Žans Šarls Denjo ir atzīts dokumentālā kino autors, it sevišķi tematikā, kas saistīta ar Austrumeiropas un Krievijas vēsturi. Viņa analītiskais skatiens piedāvā paraudzīties uz notikumiem no plašāka mēroga, norādot uz kopsakarībām un nejaušībām, kas virza vēstures gaitu.