Jau pavisam drīz, 4. oktobrī, pie Latvijas kino skatītājiem nonāks režisora Jura Kursieša un studijas “Tasse Film” pilnmetrāžas spēlfilma “Oļegs” – uz patiesiem notikumiem balstīts skaudrs stāsts par kāda austrumeiropieša labākas dzīves meklējumiem Beļģijā. Galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, kad viņa dzīvi sāk kontrolēt poļu noziedznieks. Lūk, astoņi interesanti fakti, kas atklāj filmēšanas aizkulises.
Kā stāsta filmas režisors Juris Kursietis, 2013. gadā viņa paziņa žurnālists Kaspars Odiņš pastāstījis, ka strādājot pie raksta par ārzemniekiem, kuri ierodas strādāt Rietumeiropā. Viņa pētījuma centrā bija viens šāds cilvēks. “Iedvesmas avots manai filmai bija šis patiesais stāsts. Kaspars, ar kuru sadarbojāmies arī pie filmas scenārija, deva man lasīt savas intervijas ar šo vīrieti. Tās arī kļuva par filmas pamatu. Galvenie sižeta elementi un liela daļa pavērsienu ņemti no reāla cilvēka dzīvesstāsta. 2015. gada janvārī mēs ar filmas operatoru devāmies izpētes braucienā uz Beļģiju. Pirms brauciena mēģināju atrast kādus strādniekus, kuri strādā Beļģijas fabrikās. Man teica, ka Beļģijā tādus neatrast, ka vairums iebraucēju strādā Eiropas institūcijās. Mēs tomēr devāmies uz Beļģiju, kaut gan nekādu kontaktu nebija. Kad bijām nokļuvuši tur, sagadīšanās pēc gaļas fabrikā satikām kādu duci strādnieku no Latvijas. Tas vienkārši risinājās prom no citu acīm.” stāsta J. Kursietis.
Spēlfilma “Oļegs” filmēta neierastā 3:4 formātā, jeb kvadrāta izskatā, kas netiek bieži izmantots. Režisors un operators to izvēlējās, jo tas atgādina pases fotogrāfiju, kas ir būtisks brīvības apliecinājums un bieži tiek akcentēts filmā. Šis ierobežotais formāts arī uzsver Oļega emocionālo ieslodzījumu; kadrā ir maz liekas informācijas, tikai viņa seja un emocijas.
Filma sākas ar galvenā varoņa ielūšanu ledainā ezera ūdenī, kas tika arī reāli īstenota. Režisors gadu pirms filmēšanas janvāra salā pats gāja āliņģī mērcēties, lai zinātu, ko aktierim var un ko nevar likt darīt. Pats galvenā varoņa lomas atveidotājs Valentīns Novopoļskis atzīst, ka ekstrēmas aktivitātes nav viņa iecienītākās un šai ainai emocionāli un fiziski bija grūti sagatavoties. “Man deva gadu, lai sagatavotos šai ainai. Vienreiz izmēģināju aukstu dušu un nodomāju - tas nav man, labāk to darīšu vienreiz un uzreiz,” stāsta Valentīns Novopoļskis.
Filmas producente Alise Ģelze agrāk mēdza spēlēt kā DJ, tāpēc filmas radošā komanda nolēma, ka tieši viņa būs tā, kas spēlēs ballītes ainā. Filmā dzirdamā mūzika ir tā pati, kuru producente spēlēja filmēšanas laukumā.
Juris Kursietis stāsta, ka, rakstot filmu scenārijus, bieži klausās mūziku. Šoreiz viņš klausījās krievu komponista Georgija Sviridova albumu, kur dzirdami neilgi pirms komponista nāves rakstītie sakrālie dziedājumi. Tas ļāva režisoram vieglāk runāt par cietēju likteni un garīgumu brīžos, kad Oļegs cīnās ar savu situāciju. Otrs iedvesmas avots ir latviešu komponists Pēteris Vasks, kura mūzika, pēc režisora domām, stāstījumam piešķir cilvēcīgumu. Mūzika mudina Oļegu rīkoties un censties izkļūt no ārkārtīgi nelabvēlīgas situācijas, kādā Andžejs spiež viņu dzīvot.
Filmas ainā, kurā Oļegam tiek piešķirta jauna, viltota poļu pase, Andžejs (Dāvids Ogrodņiks) norāda, ka Oļegs tagad būs “jaunais polis” jeb Novopoļskij, kas skan tieši tāpat kā Oļega lomas atveidotāja Valentīna uzvārds. Šī bija aktiera brīva improvizācija, tas nebija rakstīts scenārijā, un Valentīna Novopoļska acīmredzamais mulsums šajā ainā ir neviltots.
Filmā ir jūtama dažādu kultūru klātbūtne un skan sešas dažādas valodas. Visvairāk dzirdama poļu, angļu un krievu valoda, latviski - tikai 15% no visa filmas teksta. Filmēšanas laukumā poļu aktieri daudz improvizēja. Viņi gan bija vienojušies ar Juri Kursieti par tekstu saturu, taču, tā kā poļu valoda nav režisora dzimtā valoda, aktieru tekstu nianses kontrolēt palīdzēja operators Bogumils Godfrejovs, kurš arī nāk no Polijas.
Vienā no spilgtākajām ainām uz īsu brīdi redzami Jaunā Rīgas teātra aktieri Andris Keišs, Baiba Broka un Ivars Krasts, kuri šajā filmā iejūtas Latvijas kino vēl nebijušās lomās - viņi tēlo paši sevi.