Svini simtgadi ar latviešu kino visai ģimenei

SAULE BRAUCA DEBESĪS. Kad ķekatu jampadracī tiek nozagta Saules un Mēness meitiņa, izmisušie vecāki sauc palīgā cilvēku, lai bērniņu atgūtu. Nabašnieks apjož zobenu un kopā ar Meiteni un Brālīti dodas ceļā, lai stātos pretī gan mošķiem un ērmiem, gan pašu bailēm un slinkumam. © Publicitātes foto

Sadarbojoties ar lielākajām producentu kompānijām Latvijā, kā arī jaunajiem talantiem, Shortcut šogad piedāvā ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju izbaudīt plašāko vietējā satura piedāvājumu. Lietotnē jau šobrīd skatāmas vai tuvākajā laikā būs pieejamas vairākas vakar notikušās Nacionālā kino balvas “Lielais Kristaps” laureātes, tai skaitā “Bille”, “Vīrietis un dālijas”, “Tēvs. Nakts” un “Turpinājums”.

Simtgades filmas, kas vērojamas visā Latvijā

Novembrī īpaša vērība pievērsta simtgades filmām un daļa no tām jau ir pieejamas Shortcut skatītājam - piemēram, gada populārākā ģimenes filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, un “Bille”, kas tikko kā saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” nominācijā Labākā pilnmetrāžas filma.

Simtgades filmu klāsts tiek nemitīgi papildināts, un jau novembrī Shortcut ikviens varēs vērot kino klasiķa Ivara Selecka filmu “Turpinājums”, ko Latvijas nacionālā ekspertu komisija izvēlējusies kā filmu, kas pārstāvēs Latviju sacensībā par nomināciju ASV kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma. Savukārt jau decembrī savos TV ekrānos varēs redzēt arī režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmu “Tēvs. Nakts”, kas šogad saņēma visvairāk - četrus “Lielā Kristapa” apbalvojumus, un izpelnījusies arī publikas atzinību gan par sižetisko līniju, gan arī lielisko Artūra Skrastiņa tēlojumu Žaņa Lipkes lomā. Gada nogalē būs pieejama arī režisora Ginta Grūbes dokumentālā filma par VDK metodēm, aģentiem, nenotikušo lustrāciju - “Lustrum”, kas vēl tikko, 8. novembrī, piedzīvoja savu pirmizrādi.

Dokumentālās filmas kino pazinējiem

Latvijas režisoru jaunākie veikumi skatāmi ne vien populārajā kino jomā, bet arī vairākos dokumentālos stāstos - gan jau pieredzējušu režisoru izpildījumā, gan arī debijas kino jomā. Viens no tādiem darbiem ir režisora Gunta Bojāra pirmais dokumentālais kino - “Vīrietis un dālijas”, kurš tikko saņēma “Lielā Kristapa” labākās debijas filmas balvu. Filmā iemūžināts stāsts par dzīvi mūsdienu laukos. Jaunam vīrietim māte novēlējusi unikālu dāliju kolekciju, un viņa solījums mātei ir par tām rūpēties, tomēr aiz dālijām stāv arī viņa paša dzīves rūgtums. Tas atspoguļojas stāstā, kā jaunais vīrietis pēc mātes nāves cenšas tikt galā ar šo mantojumu.

Mākslas jomas cienītājiem, kurus interesē stāsti par izcilām personībām, tikai Shortcut ir unikāla iespēja redzēt režisores Antras Cilinskas jaunākās dokumentālās filmas - “Gribētos būt aplim”, kas ir veltījums Latvijas Nacionālās Operas un Baleta izcilajam solistam Aleksejam Avečkinam, kā arī “Iemesti Pasaulē”, kas stāsta par latviešu izcelsmes mākslinieku Imantu Tilleru, kura pirmā personālizstāde bija skatāma arī Rīgā šovasar.

Latviešu kino - arī bērniem

Starp populārākajām Shortcut filmām ierindojas multiplikācijas un ģimenes filmas, ko īpaši novērtē bērnu vecāki. Lai bērniem būtu iespēja mājās iepazīt vietējo kino, nozīmīga ir latviešu satura daudzveidība. Vienas no biežāk skatītājām ir Sabīnes Andersones veidotās filmiņas “Kā lupatiņi...”, kur īsās epizodēs Lupatiņi ar savu kompanjonu Kaķi izdzīvo ikdienas situācijas, piemēram, celšanos no rīta, brokastošanu vai istabas kārtošanu.

Tāpat ir iespēja redzēt 2017. gada “Lielā Kristapa” ieguvēju trīs nominācijās - labākā animācijas filma, labākā animācijas filmas režija un labākais scenārijs - “Bize un Neguļa”. Šī filma īpaši noderēs ģimenēm, kur tiek gaidīts ģimenes pieaugums, jo stāsta par mazā brālīša ienākšanu ģimenē un to, kā lielā māsa cenšas sadzīvot ar jauno situāciju. Bērnus iepriecinās arī visas multfilmas par “Loti no Izgudrotāju ciema” un iespējams iepazīstināt arī ar vecāku bērnības klasiku - “Avārijas Brigādes” filmiņām, filmu studijas “Dauka” zelta klasiku - “Zaķīša pirtiņa”, “Kaķīša dzirnavas” un citām.

Izklaide

Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.

Svarīgākais