No piektdienas kinoteātros programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei sāk demonstrēt jaunu pilnmetrāžas spēles filmu Homo Novus.
Ideju par filmu Homo Novus režisore Anna Viduleja auklējusi turpat desmit gadus, bet pirmais pieteikums romāna ekranizācijai sakritis ar bada laikiem Latvijas kinematogrāfā, tomēr viss mainījies līdz ar programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Filmas Homo Novus pamatā ir latviešu rakst-nieka, žurnālista un gleznotāja Anšlava Eglīša tāda paša nosaukuma romāns, rakstīts 1943. gadā, 33 turpinājumos sākotnēji publicēts žurnālā Tēvija. Romāna un filmas darbība notiek pagājušajā gadsimtā, starpkaru posmā - brīvajā Latvijā.
Jauns un nabadzīgs, bet ambiciozs provinces mākslinieks Juris Upenājs no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu savu vietu mākslas pasaulē.
Jau pirmajā vakarā nokļūstot mākslinieku bohēmā un satiekot savu mīlestību, viņa pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu.
«Ja Anšlavs Eglītis savulaik būtu pievērsies kino, manuprāt, viņš būtu ļoti labs scenārists. Jo viņa darbos ir ārkārtīgi garšīgi un sulīgi aprakstīta vide, kas kino ir ļoti būtiski, un ir arī fantastiski dialogi, kas ir milzīgs retums ne tikai latviešu kino, bet arī pasaules kino,» atzīst Anna Viduleja. Romānu Homo novus viņa uzskata par pateicīgu pārveidošanai kino formātā, un, tā kā romāns ir ļoti apjomīgs, pēc tā motīviem būtu iespējams pat uzņemt seriālu. Filmā Homo Novus galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās - Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Ģirts Ēcis un citi. Radošajā komandā ir operators Jānis Eglītis, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina. Tomēr ir arī pieaicināti profesionāļi no ārvalstīm - scenārija līdzautore ir Maurīna Tomasa (Lielbritānija), bet filmas galvenais mākslinieks ir Kirils Šuvalovs no Krievijas.
Filma Homo Novus žanriski pozicionēta kā romantiska intrigu un pārpratumu komēdija, un Anna Viduleja atzīst, ka komēdija ir grūts žanrs. «Jo komēdijas žanrā ar spēku neko panākt nevar, ir nepieciešama liela jūtība - viens milimetrs par daudz, un vairs nav smieklīgi, viens milimetrs par maz, un vēl nav smieklīgi. Labi ir tas, ka kino atšķirībā no teātra ir vēl iespēja kaut ko sakārtot vai arī sabojāt montāžas procesā,» atzīst Anna Viduleja. Kamēr filma nav sākusi savu dzīvi kinoteātros, ir neiespējami izteikt prognozes par tās likteni un pieprasījumu auditorijā. Režisore Anna Viduleja atzīst, ka visa radošā komanda strādājusi godprātīgi un ar lielu aizrautību. Aicināta raksturot potenciālo skatītāju, viņa saka: «Ar tīru sirdsapziņu uz filmu aicinu visus savus draugus un paziņas, kas pārstāv dažādus vecumus un sociālos slāņus, dažādas dzimtas un arī tautības, jo man ir pārliecība, ka Anšlavs Eglītis savā tekstā ir iedēstījis milzīgu labvēlību. Un ceru, ka mums, veidojot filmu, to izdevies saglabāt.» .
