Simtgadīgas kinolentes iegūst otro elpu; izmaksas - 14 miljonu eiro
 
KOMPLEKSS PROCESS. Filmas mazgā, žāvē un pēc tam digitāli apstrādā īpašas iekārtas, dienā ir iespējams apstrādāt apmēram 400 minūšu kinomateriāla, procesu rāda un stāsta studijas Lokomotīve restaurācijas mākslinieka asistente Rūta Kalviša ©F64

Ar Eiropas Savienības fonda atbalstu sākta apjomīga Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija, paredzot projekta divām kārtām kopumā atvēlēt 14 miljonu eiro. Pirmo reizi tiks restaurēts arī ievērojams kinodokumentu apjoms (38 420 minūšu) un 15 filmu (920 minūšu), kas glabājas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

Pērn Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un Kultūras informācijas sistēmu centru sāka īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta). Tas paredz līdz 2021. gadam digitalizēt teksta dokumentus, kartes, fotogrāfijas, skaņas ierakstus, kino un video dokumentus, muzeju priekšmetus, kultūras pieminekļus. Projekta ietvaros LNA sadarbībā ar Nacionālo kino centru atlasīja digitalizējamo kinodokumentu saturu, iekļaujot divas nozīmīgas LNA kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu (1910-1996) un Latvijas dokumentālo filmu (1919-1991) kolekcijas - tie ir 4000 «nosaukumu», kas ir tikai puse no visa fonda. (Otru pusi plānots apstrādāt otrajā projekta kārtā.) Šīm lentēm tiks veikta vienkāršotā apstrāde (to automatizēti darīs programma). Savukārt 15 Latvijas filmām, no kurām trīs ir iekļautas kultūras kanonā - Baltie zvani, Nāves ēnā, Vecāks par desmit minūtēm -, tiks veikta digitalizācija ar pilnu restaurāciju, skaidroja LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante. Viņa norādīja, ka pirmajā kārtā tiks atjaunotas visbiežāk pieprasītās un izmantotās 213 filmas, tostarp uz nitrocelulozes pamatnes lentēm tapušie materiāli, no kuriem daļa līdz šim pat nav «atšifrēti». Tas ļaus apzināt visas tās vērtības, iespējams, pat pārsteidzošas, ko slēpj arhīvs.

Pie kolekcijas atjaunošanas ķērusies studija Lokomotīve, kas tika atzīta par uzvarētāju iepirkuma konkursā un kurai trīs gadu laikā jāapstrādā noteiktais apjoms. Darbu veiks uz vietas studijā, «bundžas nekur nevadājot», teica D. Bušante, uzsverot, ka pirmo reizi arhīva vēsturē veidos tik kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās kopijas. Katrai filmai veidos sešus failus dažādās izšķirtspējās, un tās varēs izmantot dažādiem mērķiem. Digitālo datņu apjoms, kas ietilps vairāk nekā 2000 terabaitos, glabāsies LNB un LNA serveros. Publiskai apskatei materiāli būs pieejami LNA interneta vietnē Redzi, dzirdi Latviju! un arī kino centra vietnē www.filmas.lv. Šobrīd top arī vienotā digitālā satura pārvaldības platforma, kas ļaus vienuviet atrast visu atjaunoto materiālu, kurš tapis dažādās institūcijās. Starp citu, aprīlī un maijā LNB Ziedoņa zālē jau ir skatāmi pirmo restaurēto materiālu kinoseansi. D. Bušante arī atklāja, ka vēlētos izveidot arhīvā kinodokumentu digitalizācijas centru, un cerot, ka projekta otrā kārta ļaus īstenot gan šo, gan citas centra sen lolotās ieceres - iegādāties iekārtas un apmācīt darbiniekus.

Savukārt filmu restaurators un projekta vadītājs Roberts Vinovskis atzina, ka interesanti bijis sastrādāties ar meistariem un filmu autoriem - Jāni Streiču, Rolandu Kalniņu, Miku Zvirbuli, tādējādi atgriežoties pie filmu izveides kopā ar viņiem. Stāstot par materiāla atjaunošanu, viņš akcentēja, ka lielu daļu darba izdara tehnika, kas šīs filmas mazgā (viens speciālā šķīduma iepakojums vien maksā ap 2500 eiro), atdalot putekļus, pelējumu un daļēji likvidējot skrāpējumus, žāvē un pārtin, un tikai pēc tam skeneris digitāli apstrādā, atjaunojot ne tikai attēlu, bet arī skaņu. Visi kinodokumenti 38 000 minūšu garumā un 15 filmas izies cauri šīm iekārtām, tās strādā gana ātri: 30 līdz 40 ruļļu dienā jeb 400 minūšu. Ilgāk jāpiestrādā pie pilnmetrāžas filmas, jo vienas restaurācijai vajadzīgi divi mēneši.