Nameja gredzens šogad nonāks uz kinoekrāniem

Filma, kuras pagaidu nosaukums ir Nameja gredzens, tiks pabeigta šā gada decembrī. Sākotnēji bija plānots, ka tā varētu kinoteātros nonākt uz valsts svētkiem 18. novembrī, taču producents Andrejs Ēķis atzīst, ka diemžēl nepaspēšot.

Patlaban ir nofilmēti 80%, un jūnijā tiks uzņemti vēl trūkstošie kadri, tostarp arī skaisti dabas skati, piemēram, Ērgļu klintis. Lielākoties ticis filmēts kinopilsētiņā Cinevilla, bet ir arī uzņemti skati Ķemeru purvā un Zemgales pusē.

Šī filma vēstīs par zemgaļu brīvības cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā un leģendas par Nameja gredzenu rašanos, akcentējot to, ka šī cilts tā arī nepadevās un kompromisos ar iekarotājiem neielaidās. Filmas režisors Aigars Grauba uzsver, ka tā tiešām ir tikai leģenda, nevis vēsturiski padziļināts pētījums: «Ja Nameja nebūtu, tas būtu jāizdomā. Neviens jau nezina, vai viņam maz šāds gredzens bija. Šo vārdu tam iedeva latviešu tauta, kad šo baltu rotu atrada pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.» Starp citu, arī viņš savulaik 18 gadu jubilejā dāvanā saņēmis šādu rotu, kas bijusi izgatavota no sudraba pieclatnieka.

Šobrīd šādas viduslaiku un vikingu laiku sāgas ir ļoti iecienītas, tāpēc ir īstais brīdis piedāvāt arī Latvijas variantu, jo «cilvēkiem ir apetīte pēc šādas tematikas». Nav vēl izlemts, kā filmas nosaukums skanēs latviski, bet angliski tas būs - The ring of kings. Iespējams, ka arī latviski tā tiks nodēvēta par Karaļu gredzenu, pieļauj režisors. Filma tiek uzņemta angļu valodā, lai to varētu piedāvāt plašākai auditorijai un arī piedalīties starptautiskajos filmu festivālos, taču Latvijas kinoteātros tā būs skatāma arī latviešu valodā, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē teica filmas producents Andrejs Ēķis. Viņš to nodēvēja par visceļojošāko filmu Latvijas vēsturē, un tas nebūt neesot tāpēc, ka tā būtu vairāk orientēta uz ārvalstu skatītāju. Ja stāsts esot lielisks, tad tas spēj uzrunāt ļoti plašu auditoriju. Ja Sapņu komanda jau sākotnēji būtu uzņemta angliski, tai būtu lielākas iespējas piedalīties filmu festivālos un iekļūt šīs jomas tirgos. A. Ēķis arī norādīja, ka Nameja gredzens nav kopražojums. Tās budžets kopumā ir divi miljoni eiro, valsts sākumā iedevusi 70 000 eiro, bet pēc tam budžeta grozījumos atbalstījusi vēl 300 000 eiro piešķiršanu. «Bez šīs naudas nekur tālu nebūtu tikuši, vieglāk bija piesaistīt arī sponsorus,» uzsvēra filmas producents. Uz lielo finansiālo atbalstu vērsa uzmanību arī deputāti. «Filmai ir jāizdodas, jo tai tika piešķirts apjomīgs valsts finansējums,» teica Jānis Vucāns. Tāpat izskanēja novēlējums piestrādāt pie latviešu valodas, lai tajā izskanētu arī zemgaļu dialekts. Iespējams, ka arī angliskajā variantā varētu kāduviet ieskanēties latviešu valoda. Jāņem vērā, ka filmā netiek minēts ne Latvijas vārds, ne latvieši, jo tajā laikā tādu vēl nebija (tā vietā tur ir Zemgales nosaukums Semigalia). A. Ēķis paskaidroja, ka filmai nebūs vecuma ierobežojumu, jo tur nav tādu skatu, lai nevarētu rādīt dažādai auditorijai. Savukārt A. Grauba atklāja interesantas detaļas, piemēram, kā varoņiem izvēlēti vārdi. Tam par paraugu ņēmuši Andreja Pumpura eposu Lāčplēsis, kurā personas nodēvētas, izmantojot vietvārdus. Tā arī filmā bez Nameja būs vēl Langa, Sakens, Kadags un citi interesanti vārdi.

Nule no Latvijas Televīzijas saņemts arī pasūtījums izveidot deviņas sērijas par šo pašu tēmu. Seriālā gan laika ziņā notiks atkāpe vēl senākā pagātnē un tas vēstīs par Eiropas politisko spēku cīņām, kuru mērķis - sagrābt baltu ciltis. «Tā varētu būt ģimenes piedzīvojumu filma jautrā noskaņā,» seriāla formātu raksturoja A. Ēķis, piebilstot, ka LTV arī dotas tiesības izmantot Nameja gredzena dekorācijas un tērpus. Iespējams, ka būšot arī turpinājums - protams, ja būs pieprasījums un LTV piedāvājums.