APRITĒ: Puškins, Putins, Streičs un mūzika

Vēl līdz šīs nedēļas nogalei turpinās Rīgas Starptautiskais kinofestivāls. Blakus plašajai kino filmu izvēlei notiek arī dažādi pasākumi, turklāt daudzus var apmeklēt bez ieejas maksas.

Trešdien, 19. oktobrī, no pulksten 11 Cafe Film Noir notiks Artdocfest/Riga veidotā apaļā galda diskusija Krievu valoda. Putina vai Puškina valoda. Pasākuma rīkotāji atgādina, ka jaunākie socioloģiskie pētījumi rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas Krievijā ražotu televīzijas saturu. Ko viņi saņem līdzās izklaidei? No kā Latvijas sabiedrībai būtu jābaidās, un vai vispār ir pamats uztraukumam? Pie kā novedīs krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju izolēšana no viņu pašu valodas? Ko par šo vēsta kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas pieredze, kā arī citu Eiropas Savienības valstu (Polijas, Francijas un Vācijas, kurās dzīvo vairāk nekā trīs miljoni krievvalodīgu pilsoņu) pieredze? Nemaz nerunājot par Izraēlu, kurā krievu valoda ir populārāka par angļu valodu. Pie apaļā galda sēdīsies autori no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Polijas, Čehijas, Izraēlas, Francijas, Vācijas un, protams, Krievijas, kuri uzņēmuši filmas krievu valodā. Apaļā galda tēmas: krievu valoda kā mūsdienu Krievijas politikas un ideoloģijas propagandas instruments vai iespēja paplašināt mūsdienu Eiropas kultūras telpu?

Skatītāju uzmanību varētu arī saistīt 20. oktobrī notiekošā zinātniskā konference Jānis Streičs, viņa filmas un laikmetu zīmes. Kā zināms, septembra beigās izcilais latviešu kino režisors un scenārists atzīmēja 80 gadu jubileju, viņš ir 22 pilnmetrāžas spēlfilmu režisors, bijis arī scenārija autors gan savām filmām, gan citu režisoru darbiem, kā arī aktieris vai epizodisku lomu tēlotājs vairākās filmās. Turklāt viņa veidotās filmas aptver plašu tematisko un žanrisko loku - tie ir vēsturiski un mūsdienīgi stāsti, komēdijas, drāmas, to vidū viena no populārākajām latviešu filmām Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), Mans draugs - nenopietns cilvēks (1975), Svešās kaislības (1983), Rūdolfa mantojums (2010) u.c. Daudzi viņa daiļrades pētnieki atzīst, ka Jāņa Streiča filmām raksturīga īpaša spēja dokumentēt laikmetu ar tekstuālu un priekšmetisku detaļu starpniecību. Pēc zinātniskās konferences iespējams apmeklēt Jāņa Streiča veidoto filmu Carmen Horrendum. Šī tiek atzīta par meistaram neraksturīgu darbu, Carmen Horrendum (briesmīgā Karmena - latīņu val.) veidota kā psiholoģiska drāma. Tā stāsta par pavisam jaunām sievietēm pēckara skarbajā laikā, kad ierasta lieta bija «tautas ienaidnieku» raganu medības. Nežēlīgais karš sakropļojis gan meiteņu ķermeņus, gan viņu dvēseles, un kara hospitālī, kur viņas uzturas, notiek nežēlīgas raksturu sadursmes, vērpjas intrigas, risinās sarežģītas attiecības. Tomēr filmas veidotājiem šķiet, ka sieviete jebkuros apstākļos ir un paliek sieviete, kura ilgojas pēc mīlestības, sapratnes, uzticības un maiguma.

Piektdien, 21. oktobrī, ir vērts pievērst uzmanību jau otro gadu notiekošajam Baltijas mūzikas video konkursam. Tajā iespējams uzzināt jaunāko mūzikas videoklipu segmentā. Šīs programmas veidotāji atzīst, ka, no vienas puses, šo programmu raksturo augsts pašironijas līmenis un vairīšanās no pretenzijas videoklipu saturā, no otras puses - bieži vien pārspīlēts greznums, pat ekstravagance. Arī šogad daudz dziesmu ir Baltijas valstu nacionālajās valodās, un apskatītās tēmas dažbrīd pieskaras nacionālajai piederībai. Programma iezīmē mūzikas videoklipus Baltijā kā platformu, kas tiek izmantota dažādiem mērķiem, tostarp lai runātu par vēsturi, popularizētu savu valsti un eksperimentētu ar analogo materiālu video vidē.