Baltijas jūras dokumentālo filmu forums jeb Ārpus laba un ļauna

© Kadrs no filmas Mūsu pēdējais tango. Publicitātes foto

No 7. līdz 11. septembrim jau 20. reizi notiks Baltijas jūras dokumentālo filmu forums.

Šogad skatītājiem Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī, Rēzeknē, Talsos, Valmierā, Ventspilī tiks piedāvātas deviņas pēdējos gados tapušās filmas, kas apvienotas programmā Ārpus laba un ļauna, kurā galvenās tēmas ir bērnu un vecāku attiecības, vientulība un sieviešu tiesības, terorisms un globalizācija.

Deviņu filmu izlase tiks atklāta ar šobrīd tik aktuālajai tematikai veltīto norvēģu režisora Pola Refsdāla intīmo Al-Qaeda pašnāvnieku spridzinātāju portretējumu Dugma: Poga (The Button, 2016). Režisors vaļsirdīgajās sarunās ar jaunajiem vīriešiem tiecas noskaidrot radikāļu motivāciju upurēties ticības vārdā. 2009. gada novembrī Pols Refsdāls Afganistānā uzņēma dokumentālo filmu par Taleban kaujiniekiem un tika sagūstīts. Pavadījis sešas dienas neziņā, pārgājis islāmticībā, nokaulējis izpirkuma maksu un naudas meklējumos pats sazvanījis vairākus TV kanālus un Norvēģijas vēstniecību, režisors visbeidzot tika atbrīvots. Neskatoties uz šo pieredzi, Refsdāls atgriezās pie teroristiem, lai uzņemtu filmu Dugma. Filmas režisors ieradīsies arī uz filmas seansu Rīgā, pēc tā kinoteātrī K. Suns notiks diskusija par terorismu mūsdienās. Otra terorisma tematikai veltītā filma Kaujinieki no ziemeļiem (Warriors from the North, 2014, rež. Nasibs Farahs, Sērens Stīns Jespersens) pievēršas Skandināvijā dzīvojošām musulmaņu ģimenēm un viņu pieredzei, bērniem iesaistoties teroristiskajā grupējumā Al-Shabaab. Grupējums savervē jauniešus, padarot tos par staigājošām bumbām ar laika degli.

Zviedrijā dzīvojošā poļu dokumentālā kino pioniera Ježija Sladkovska filmas Dons Žuans (Don Juan, 2015) uzmanības centrā ir ar autismu slimojošā Oļega un viņa mātes Marinas pretrunīgās attiecības. Jau kopš bērna piedzimšanas Marina centīgi pilda mātes cietējas lomu, ar autismu vieglā formā sirgstošo dēlu vadājot no viena ārsta pie otra un izolējot viņu no sabiedrības. Oļega un viņa mātes Marinas psiholoģiskais duelis liek domāt par trauslo robežlīniju starp normālo un anormālo mūsdienu sabiedrībā. Vienlaikus šī ir filma par cerību un saprāta uzvaru.

Irāņu režisores Rohsares Gaemmagami filma Sonita (2015) vēsta par vitālu meiteni, kas dievina Riannu un Maiklu Džeksonu. Sonita ir afgāņu bēgle, kas apmetusies Teherānā. Kamēr ģimene cer viņu izprecināt par 9000 dolāriem, Sonita strādā par apkopēju, mācās bēgļu nometnē kopā ar citām pusaudzēm un sapņo kļūt par reperi. Par spīti tam, ka Irānā sievietēm ir aizliegts publiski muzicēt, Sonita, bruņojusies ar repu, uzsāk savu svēto karu pret nepilngadīgo izprecināšanu.

Režisora Stīva Hūvera dokumentālās filmas Gandrīz svētais (Almost Holy, 2015) uzmanības centrā ir mācītāja Genādija Mohņenko personība, kas savu dzīvi velta bērnu glābšanai - Mariupoles ielu bērnu - nepilngadīgo narkomānu, alkoholiķu un bezpajumtnieku - atgriešanai dzīvē. Savā 2000. gadā dibinātajā patversmē, kas simboliski nosaukta par Svētceļnieka republiku, Mohņenko nereti spiests jauniešus ievietot pret viņu gribu un tāpēc saskāries gan ar apkārtējo neizpratni, gan amatpersonu pretestību. Tomēr Genādija paveiktais ir devis iespēju daudziem ielu bērniem izkļūt no šķietami bezcerīgā stāvokļa, pamazām mainot arī sabiedrības attieksmi. Arī Mohņenko vecāki ir bijuši alkoholiķi. Viņa dibinātajā patversmē ikdienā uzturas aptuveni 50 bērnu. Latvija ir līdere Eiropā ar 79% bērnu vecumā līdz 13 gadiem, kas vismaz reizi mūžā ir lietojuši alkoholu. Saskaņā ar narkologu novēroto nepilngadīgo rehabilitācijas centros, atkarība mazgadīgajiem var izveidoties pat pāris mēnešu laikā.

Dāna Veldheizena vizuāli izteiksmīgā filma Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas (Banana Pancakes and the Children of Sticky Rice, 2015) fiksē globalizācijas aprises nelielā Laosas ciematā. Gleznainais ciemats Laosas ziemeļos piesaista aizvien vairāk ceļotāju, un, kamēr tie, mugursomām apkārušies, jūsmo par vides autentiskumu un vienkāršību, ciema iedzīvotāji atklāj sev Rietumu kultūras pievilcību un tās piedāvātos labumus. Gauso ikdienas ritmu pamazām nomaina kņada, bet rosīgi vietējie atbraucējiem galdā ceļ banānu pankūkas tradicionālo lipīgo rīsu vietā. Rāmi plūstošā un estētiski valdzinošā filma ir poētisks stāsts par divu atšķirīgu kultūru mijiedarbi globalizācijas apstākļos. Tikai 90. gadu sākumā Laosas valdība sāka attīstīt tūrisma industriju, šobrīd valstī ir 6,8 miljoni iedzīvotāju, bet ik gadu to apmeklē vairāk nekā 4 miljoni tūristu, galvenokārt taizemieši, amerikāņi, briti un francūži.

Jaunu Zviedrijas portretējumu piedāvās Ērika Gandīni filma Zviedru mīlas teorija (Swedish Theory of Love, 2015), kas pievēršas aizvien progresējošajai vientulībai augstu labklājības līmeni sasniegušā sabiedrībā. Skandināvijas modernajā sabiedrībā indivīda neatkarība novesta līdz galējai robežai - ģimenes plānošana internetā un spermas šprices piegāde ar velokurjera palīdzību ir ikdiena. Diskutējot par valsts nākotni, 1972. gadā zviedru politiķi radīja manifestu par sabiedrību, kuru veido savstarpēji neatkarīgi indivīdi. 40 gadus vēlāk Zviedrijā ir lielākais vienatnē mirušo skaits Eiropā. Pilnīgi pretēja ir ikdiena kādā Etiopijas ciemā, kur patiesas dzīves meklējumos apmeties pensionējies zviedru ārsts. Vai ir iespējams pārmest laipu starp labklājības pārsātinātu un izdzīvot gribošu sabiedrību?

Programmā iekļauti arī vairāki iedvesmojoši un dziļi intīmi stāsti. Mākslas kino cienītāji novērtēs Lorijas Andersones vizuālo eseju Suņa sirds (Heart of a Dog, 2015). Filmā ievērojamā multimāksliniece un mūziķa Lū Rīda dzīvesbiedre dalās domās par mīlestību, attiecībām ar māti un mīļoto suni, budistu mācību un pasaules mainīgo realitāti. Savukārt Vācijas un Argentīnas filma Mūsu pēdējais tango (Our Last Tango, 2015, rež. Germans Krāls) ir stāsts par tango filozofiju un mākslinieka upurēšanos savai mūzai. Filma seko Argentīnas visu laiku slavenākajam tango pārim - Marijai Njevesai Rego (80) un Huanam Karlosam Kopesam (83). Satikušies pusaudžu vecumā, savu turpmāko dzīvi abi ir veltījuši temperamentīgajai dejai.

Vairāk informācijas par filmu programmu: http://nkc.gov.lv/ Filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā, nodrošinot tulkojumu arī latviski.



Izklaide

Pirmās Adventes priekšvakarā, sestdien 30.novembrī, plkst.17, Rīgā norisināsies galveno Ziemassvētku egļu iedegšanas pasākums Rātslaukumā un Doma laukumā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.