Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajā 2016. gada filmu konkursā tika iesniegti 44 projekti. Žūrija nolēmusi vairāk nekā divu miljonu eiro lielo kopbudžetu sadalīt 17 jaunu spēlfilmu, animācijas un dokumentālo filmu uzņemšanai, kā arī deviņu jau iesāktu projektu ražošanai vai pabeigšanai.
Sīva spēkošanās bijusi spēlfilmu sektorā: no deviņām pieteiktajām atbalstu guvušas trīs jaunas un divas jau iesāktas filmas, saņemot lielāko daļu no NRC naudas jeb 1 160 889 eiro. Pieprasīti gan bija teju četri miljoni eiro, preses konferencē skaidroja žūrijas loceklis, režisors Pēteris Krilovs. Starp atbalstītajām filmām ir asprātīgā, interesanti veidotā Jevgeņija Paškēviča Ko zina klusā Gerda (400 989 eiro), sociāli asā Jura Kursieša Oļeg (245 000 eiro) un dzīves jēgas meklējumos virzītā Jura Poškus Saule spīd 24 stundas (245 000 eiro), kā arī jau iepriekš NKC naudu saņēmusī Aika Karapetjana filma Pirmdzimtais (196 000 eiro) un Jāņa Norda Ar putām uz lūpām (73 000 eiro).
Dokumentālo filmu sektorā jau tradicionāli aktivitāte ir bijusi vislielākā. Šoreiz uz valsts finansējumu pretendēja 22, bet atlasītas tika deviņas. Sākotnēji gan bija paredzēts, ka nauda tiks sešām, tāpēc jo lielāks prieks, ka izdevies ar kopumā 392 502 eiro (pieprasīti bija 815 664 eiro) atbalstīt lielāku skaitu, norādīja NRC pārstāve Kristīne Matīsa, kura bija arī dokumentālo filmu žūrijas locekle. Vislielāko punktu skaitu saņēmusi režisores Ineses Kļavas un scenārija autores Ievas Albertes iesniegtais projekts Brisele. Viņas rāda šo Eiropas pilsētu, kurā sabraukuši gaišākie prāti no visām Eiropas valstīm, arī Latvijas, un veido tur savu mikropasauli. Uz to varējis raudzīties ar ironiju, taču pavisam nesen filmas iecerei bijis lemts mainīties, jo tagad dzīve Briselē vienmēr būs salīdzināma – pirms un pēc sprādzieniem, teica Kristīne Matīsa. Tāpat izraudzīto pulkā tikusi Ievas Ozoliņas Dotais lielums – mana māte par kāda vīrieša psiholoģisko atkarību no mātes, Lailas Pakalniņas Karote, kurā risināts stāsts par resursu izšķērdību, ražojot tādus vienreizējās lietošanas priekšmetus kā plastmasas karotes, Dzintras Gekas Meklējot Tisē – par režisora Sergeja Eizenšteina operatoru Eduardu Tisē, Dāvja Sīmaņa Mūris – piecu vēsturisku fotogrāfiju vēsts par robežvietām un situācijām, Uģa Oltes Pusdievu spēle, kurā rādīts diktatūras un rokmūzikas spēks: slovēņu rokgrupas Laibach uzstāšanās Ziemeļkorejā, Ivara Zviedra Valkātājs/ Volkōtōjs – tā sauc cilvēkus, kas ved pāri robežai nelegālos imigrantus, Bruno Aščuka Vārpa – Apsolītā zeme par Brazīlijas komūnas izveidi 20. gadsimta 20. gados un tās dzīvi mūsdienās – un Romualda Pipara Vēsture aiz kadra – par Atmodas nepublicēto vēsturi un Latvijas kinodokumetālistu stāstiem.
Savukārt pieciem animācijas filmu projektiem būs pieejami 501 531 eiro (pieteikto bijis desmit, pieprasot kopumā 958 017 eiro). Viena no tām ir režisora Reiņa Kalnaeļla pilnmetrāžas filma Ābolrauša šūpuļdziesma par pingvīnmeiteni Telmu, kas uztraucas, ka viņas piektā dzimšanas diena neatradīs ceļu uz Telmas mājām. Tāpat atbalstīto vidū ir Vladimira Leščova Elektriķa diena par kāda elektriķa nedienām, kad viņš nejauši nokļūst psihiatriskajā slimnīcā, pēc Dzidras RinkulesZemzares darba motīviem Daces Rīdūzes iecerētais projekts Ruksīša ceļojums un Māra Brinkmaņa Vaikiki par tik aktuālo citādā pieņemšanas tēmu. Tāpat zaļo gaismu saņēmis jaunā māklinieka un producenta pieteikums Oāze. Vēl papildu finansējumu šogad saņēmušas jau NKC naudu iepriekš saņēmušās trīs animācijas filmas – Bize un Neguļa, Brilles un Mans Mīļākais karš – un trīs dokumentālās – Cilvēki no nekurienes, Ceļš uz Akakori un Pasaka par tukšo telpu.