Rīgas kinofestivāls pēc divām nedēļām

Riga IFF programmā notiks filmas Eimija pirmizrāde. Kā zināms, Vainhauza pirms četriem gadiem pievienojās to mākslinieku pulkam, kuri aizsaulē devušies liktenīgajā 27 gadu vecumā. Dokumentālā filma Eimija, kuras veidošanā izmantoti mājas video, sarunas ar Vainhauzas draugiem un tēvu, šogad izrādīta festivālos Kannās un Edinburgā, Latvijas pirmizrādi tā piedzīvos Rīgas starptautiskajā kinofestivālā. Filma atklāj dziedātājas karjeru no pašiem pirmajiem soļiem, kad viņa, pēc tēva uzmanības izslāpusi meitenīte, savas izjūtas uzticēja mūzikai līdz lielajai skatuvei un lielajam biznesam, kas milzīgo talantu kopā ar viņas pašas cīņu ar bulīmiju, alkoholismu un narkotikām, paparaci zibspuldzēm un neveiksmēm privātajā dzīvē noveda līdz pašnāvībai. Lai gan filma saņēmusi atzinīgu novērtējumu profesionāļu vidū, Vainhauzas ģimene nav mierā ar to © Publicitātes foto

Pēc divām nedēļām sāksies 2. Rīgas starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF) 2015, un no šodienas festivāla mājaslapā internetā pieejama pilna filmu programma.

Jau zināms, ka festivālu šogad atklās Vides filmu studijā veidotā dokumentālā filma Dubultie svešinieki, kas 20. septembrī starptautiskajā Batumi Arthouse festivālā (Gruzija) tika atzīta par labāko dokumentālo filmu. Gruzijā filmai bija starptautiskā pirmizrāde, pie skatītājiem Latvijā tā nonāks 16. oktobrī. Filma stāsta par filmētāju no ziemeļiem, kurš kopā ar fotogrāfi no dienvidiem dodas uz svešu zemi, kur mīt vēstures nogurdināti ļaudis. Filmas režisors ir Uģis Olte, operatori: Valdis Celmiņš un Uldis Cekulis. Filmai mūziku rakstījusi grupa Instrumenti, kas kopā ar uzņemšanas grupu vairākas nedēļas uzturējusies Gruzijā.

Līdz ar Riga IFF startu tiks atklāta arī Zigmāra Jaujas veidotā izstāde Zudušos kinoteātrus meklējot, kas būs aplūkojama kinoteātra Splendid Palace telpās. Tā būs īpaša iespēja redzēt un atsaukt atmiņā, kā kinoteātru ēkas mainījušas Rīgas pilsētas vaibstus. Kā zināms, šodien Rīgā ir tikai daži kinoteātri, bet pirms gadsimta interese par kino izrādīšanu bija milzīga, laika posmā no 1907. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas būvvaldē uz kino skatīšanās vietu ierīkošanu vai jaunu kinozāļu būvēšanu tika iesniegts ap 60 projektu. Taču Pirmais pasaules karš ieviesa savas korekcijas, un pēc tā visā Latvijā darbojās 35 legāli kinoteātri. Valstiskās neatkarības laikā kinoteātru skaits atkal pieauga, bet pēc Otrā pasaules kara kinoteātru skaits saruka gandrīz uz pusi. Padomju laika raksturīgā iezīme bija tā, ka jauni kinoteātri tika atklāti jaunuzceltajos dzīvojamos mikrorajonos, piemēram, Ķengaragā, Iļģuciemā. Līdz ar padomju varas norietu, Rīgā darbojās apmēram 40 kinoteātru, kuru skaits politisko un ekonomisko pārmaiņu laikos katastrofāli saruka. Izstādes autors Zigmārs Jauja savā izstādē piedāvā ceļojumu laikā jeb iespēju atkal aplūkot slavenos Rīgas kinoteātrus, kurus viņš bildējis pusaudža gados un pavisam nesen. Izstādē būs apskatāmas fotogrāfijas ar bijušo kinoteātru ēkām mūsdienās, papildinātas ar stāstiem par kino skatīšanās pieredzi lokālajā kinoteātrī, pārskats par kinoteātru skaita izmaiņām un to sadalījumu pa apkaimēm laika gaitā. Kā uzskata autors, izstāde Zudušos kinoteātrus meklējot ir kā personiska pētījuma starpposms, kura galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Rīgas apkaimju dažādībai un rosināt patīkamas un vienlaikus sāpīgas atmiņas par zudušiem kino skatīšanās laikiem, kurus vairs neatgriezt.

Šogad festivāla programmu veido astoņas tematiskas sadaļas – skatītāji varēs baudīt pasaules jaunāko un interesantāko kino programmā Riga IFF Izlase, Latvijas filmas sadarbībā ar festivālu Lielais Kristaps, vēsturisko retrospektīvu, ziemeļvalstu kino izlasi, īsfilmas, videoklipus un eksperimentālo kino programmā Short Riga, svarīgāko krievu dokumentālo kino sadarbībā ar neatkarīgo festivālu ARTDOCFEST, filmas pavisam mazajiem un ģimenēm, kā arī kino par pieaugšanu jaunajiem kino skatītajiem. Festivāla pirmajā darbības gadā nebija festivāla konkursa skates, netika arī pasniegta festivāla balva, bet šogad tā būs. Konkursa skatei atlasītas astoņas filmas, šoreiz – no Baltijas jūras reģiona valstīm. Kā uzsver festivāla veidotāji, «konkursu neierobežo žanri vai kategorijas, stils vai tehniskais risinājums, vienīgā prasība ir pilnmetrāžas formāts». Diemžēl šoreiz konkursa skatē nav neviena filma, kas pārstāvētu Latviju.

Vēl līdz 9. oktobrim Rīgas starptautiskais kinofestivāls aicina jauniešus vecumā no 14 līdz 18 gadiem pieteikties festivāla programmas Jauniešu lietas/#Youth Matters! žūrijas darbam. Lai pieteiktos dalībai žūrijā, pretendentam jānofilmējas īsā video, kurā jāizklāsta savs viedoklis par kādu nesen redzētu filmu, pamatojot arī filmas izvēli. Plašāka informācija www.rigaiff.lv.



Svarīgākais