Valsts finansēs "Prāta vētras" veidotu multiplikācijas filmu

© f64

Nacionālā kino centra (NKC) finansējumu animācijas filmu nozarē šogad saņems gan populārās grupas "Prāta vētra" mūziķu veidota filma, gan arī jau labi pazīstamu animācijas filmu veidotāju projekti, šodien žurnālistiem pavēstīja NKC direktore Dita Rietuma.

Kopumā šajā nozarē tika iesniegti deviņi projekti, bet atbalstu saņēma seši. Kopējais pieejamais finansējums bija 328 492 eiro.

Izvērtējot visus iesniegtos projektus, lielāko finansējumu nolemts piešķirt animācijas filmai "Dziedošās vistas neticamie piedzīvojumi", kas ir "Prāta vētras" mūziķa Kaspara Rogas sacerēts stāsts, un tajā darbojas arī grupas līderis Renārs Kaupers. Filmas režisors ir Reinis Kalnaellis, un piešķirtais finansējums ir 80 422 eiro. Stāsts ir par vistu, kas dzīvo lielā kūtī, tomēr jūtas garlaikota. Vista tiek ierauta neticamos notikumos ceļā uz savu sapni - kļūt slavenai un dziedāt uz skatuves.

Finansējumu 65 851 eiro apmērā saņems animācijas filma "Meistara slepenā dzīve", kas būs stāsts par leģendāro leļļu meistaru Arnoldu Burovu. Filmas režisors ir Jānis Cimermanis, bet mākslinieks - Māris Putniņš.

Jaunums ir animēta dokumentālā filma "Mans mīļākais karš", kurai piešķirts finansējums 47 605 eiro apmērā ražošanas otrajam posmam. Tās režisori ir Ilze Burkovska-Jakobsena un Tronds Jakobsens. Tā ir animēta dokumentālā filma par meiteni Ilzi, kura bērnībā mīl spēlēt "kariņus", bet pieaugot atklāj patiesību par karu.

Režisora Nila Skapāna animācijas filma "Brilles", kas ir stāsts par pilnīgi neticamiem piedzīvojumiem smilšu kastē, saņems 58 620 eiro finansējumu projekta pirmajai daļai. Savukārt 57 500 eiro finansējums piešķirts režisora Edmunda Jansona filmiņai "Bize un Neguļa", kas ir stāsts par kādas mazas meitenes vēlmi neparastā veidā atgūt savu vecāku nedalītu uzmanību pēc mazā brālīša piedzimšanas.

Vēl 18 494 eiro finansējumu saņems režisora Kārļa Vītola filma "Minotaurs". Tā ir filmiņa par kādu mazu minotauru, kurš bezgalīgā labirintā cenšas sev atrast rotaļu biedrus.

Žūrijas komisijas loceklis Bruno Aščuks atzīst, ka animācijas kategorijā konkurence bijusi mazāka un pieejamais finansējums - salīdzinoši lielāks. Taču arī šie projekti tika pakļauti ļoti nopietnai izvērtēšanai. Un, lai gan nebija obligāti piešķirt visu pieejamo naudu, tas tika izdarīts, viņš ironizēja. Vairāki no projektiem, kam piešķirts finansējums, tiks pabeigti šogad, bet ir arī apjomīgāki, pie kuriem darbs turpināsies gan nākamgad, gan arī vēl kādu gadu ilgāk.

Starp finansējuma ieguvējiem ir mākslinieki ar jau pazīstamu rokrakstu, kā arī salīdzinoši jauni. Aščuks pauda cerību, ka filmas būs piemērotas dažādām auditorijām un gaumēm, uzturot to latviešu animācijas līmeni, kāds ir raksturīgs Latvijai.

Svarīgākais