Fenomens. Greja piecdesmit nokrāsas

No vakardienas Latvija aizgūtnēm skatās jauno Holivudas grāvēju – Greja piecdesmit nokrāsas.

Ažiotāža, kas pavada filmu, ir fantastiska – tās izplatītāji Latvijā nedēļas sākumā ziņoja, ka iepriekšpārdošanā nopirkts 12 000 biļešu (!) uz šo kinodarbu. (Salīdzinājumam – 2014. gada skatītāko latviešu filmu Andra Gaujas Izlaiduma gadu pērn Latvijas kinoteātros apmeklējuši 34 438 skatītāji.)

Filmas gaidās Jāņa Rozes grāmatnīcu pārdotāko grāmatu topā atgriezies 2012. gada rudenī latviski izdotais kino pirmavots – E. L. Džeimsas romāns Greja piecdesmit nokrāsas. Jāatgādina, sākotnēji egrāmatas formātā nodrukātais romāns, kuru it kā neviens sevi cienošs izdevējs neesot gribējis drukāt, pēc tā pamanīšanas 2011. gadā, kad tiesības publicēt šo darbu nopirka Vintage Books, dažu gadu laikā ticis iztulkots piecdesmit divās valodās un izdots vairāk nekā simt miljonu eksemplāru lielā koptirāžā, padarot E. L. Džeimsu par vienu no bagātākajām rakstniecēm pasaulē. Kopš Greja piecdesmit nokrāsu izdošanas pasaule sadalījusies trīs daļās. Vieni aizgūtnēm lasa, otri aizgūtnēm lamājas, trešie pēta romāna popularitātes cēloņus.

Sajūsminātie

«Sāku lasīt romānu nedēļas vidū. Pāris negulētu nakšu, un pabeidzu to.» «Pēc tam ilgi sēdēju un nespēju pat pamirkšķināt acis.» «Jutos nedaudz nokaunējusies no tā, ka man šī grāmata tā patika.» «Mīlas romāns ar sadomazohistisku piešprici.» Šie izteikumi nav citāti no kādiem lasītāju blogiem, bet gan ņemti no visnotaļ nopietnu britu un amerikāņu izdevumu recenzijām. To autores ir sievietes, un viņas ir sajūsmā. Vīrieši nezin kāpēc tik atklāti nejūsmo, droši vien kautrējas. Tomēr ja 2011./2012. gadā nebiji lasījis Greja piecdesmit nokrāsas, tad tevis nebija vispār. Objektīvi jāatzīst, līdzīgi kā nedaudz agrāk Stefanijas Meieres Krēslas romānu sērija, E. L. Džeimsas Greja piecdesmit nokrāsas veica nelielu divdesmit pirmā gadsimta sākuma revolūciju literatūrā, pārpozicionējot nodrāztus popkultūras sižetus, iedvešot tiem jaunu dzīvību, kas visticamāk vēl piedzīvos neskaitāmus uzlējumus. Zīmīgi, ka abas rakstnieces veiksmīgi apspēlē gotiskos elementus, ieviešot jaunu apzīmējumu tumšā romantika. Ja Stefanija Meiere par romantisko varoni padara klasisko asinssūcēju vampīru, tad E. L. Džeimsas izvēle ir šķietami vēl slidenāka. Viņa pieceļ no miroņiem draņķīgo un līdz galam neizlasāmo pornogrāfu marķīzu de Sadu. Ja vampīros vismaz kāds arī iepriekš mēģinājis saskatīt ko cildenu (atcerēsimies Annas Raisas romānu un arī Holivudas sirsnīgo raudamgabalu Intervija ar vampīru pērnā gadsimta nogalē), tad E. L. Džeimsas ideja iecelt romantiskā varoņa kārtā miljonāru, kam patīk dominēt seksā un brutāli pakļaut partneres, pirmajā mirklī šķiet slima. Varoņi, kuriem patīk pērt sievietes ar pātagu, nekotējās pat B kategorijas filmās un augstāk par porno saitiem parasti nepaceļas. Izrādās, tomēr pasaulei šī ideja patika.

Vai tam ir kāds izskaidrojums? No literārā viedokļa diezin vai. Tomēr Rietumu sabiedrība kopš divdesmitā gadsimta mētājas starp divām galējībām: puritānismu un seksuālajām revolūcijām. 21. gadsimta sākums popkultūrā ienesa puritānisma uzplūdus. No Holivudas filmām pazuda sievietes ar kailām krūtīm, atklāti mīlas skati pārceļoja uz autorkino, beidzās klasisko pornožurnālu ēra avīžu kioskos, tie pārcēlās uz internetu. Pieprasījums pēc seksuālas atbrīvotības tomēr palika. E. L. Džeimsa trāpīja īstajā laikā. Turklāt izrādījās, ka interese par to, ko Latvijā vecmodīgi dēvē par sadomazohistiskām attiecībām, ir pietiekami liela un tā nebūt nav kāda maza izvirtuļu grupiņa, kas to praktizē. Ņemiet, lūdzu, vērā! Divi lielākie Latvijas seksa sludinājumu portāli sadaļā sado/mazo 2015. gada 11. februāra vakarā kopumā piedāvāja gandrīz simt tūkstošus sludinājumu! Acīmredzot teicienā, ka latvieši alkstot dabūt pērienu, ir sava patiesība.

Noliedzēji

Daļa Greja piecdesmit nokrāsu kritiķu pēc izlasīšanas saka – fui, man tas riebjas! Iemesli varētu būt vairāki. Iespējams, viņi nepieder tai ļaužu grupai, kas ir attiecīgo sludinājumu auditorija. Citi izlasa un apgalvo, ka romāns esot ciniski izkalkulēts un spekulē ar lasītāju emocijām. Esmu pat dzirdējis viedokli, ka, iespējams, grāmatu rakstījusi vesela autoru komanda. Ir autoritātes, te varu atsaukties uz pasaulslaveno rakstnieku Salmanu Rušdi, kurš apgalvo, ka tā esot sliktākā grāmata, kas jelkad sarakstīta. Starp citu, Latvijā vairāki ar žurnālu Rīgas Laiks saistīti autori romānu kritizēja vēl pirms Salmana Rušdi un darba latviešu tulkojuma, tātad lasīja romānu oriģinālā.

Vēl viena romāna kritiķu grupa ir feministes. Dažas no viņām pauž cienījamu viedokli, kas droši vien būtu attiecināms arī uz 2015. gada situāciju Latvijā. Īsi pārstāstot, viņas apsūdz romāna autori par to, ka E. L. Džeimsa piedāvā lasītājām patīksmināties par mīlas romānu ar sadomazohistisku piesitienu laikā, kad politiķi mēģina pat sadistiski piesmietām sievietēm atņemt tiesības uz aborta veikšanu, bet sociālā sistēma valstī ir tāda, ka jaunas sievietes joprojām, izmisuma māktas, ir spiestas nodarboties ar prostitūciju. Tiesa, lasīti arī tādi izteikumi, pēc kuriem tā vien šķiet, ja romānā apakšējais būtu misters Grejs, bet naivā Anastasija uzšautu viņam ar pātadziņu, tad viss ar šo darbu būtu kārtībā.

Te nu tomēr ir jāpiebilst kas būtisks. Ja taisnība kritiķiem, kuri saka – Greja piecdesmit nokrāsas esot kalkulācija, tad tā ir ģeniāla kalkulācija. Cilvēki, kas to izdomājuši, būtu tiesīgi saņemt Nobela prēmiju pieckāršā apmērā! Piespiest tik daudz grāmatas noliedzēju šo romānu izlasīt līdz galam un pēc tam publiski romānu kritizēt, tas tiešām ir talants!

Skaidrs jau, ka Piecdesmit nokrāsu triloģija nav nekāda augstā literatūra, bet kaut ko tādu neviens arī neapgalvo. Tomēr briti, kas lasīja triloģijas Greja piecdesmit nokrāsas pirmo daļu, tā teikt, oriģinālā, gadskārtējā balsojumā atzina romānu par gada grāmatu Lielbritānijā. Par šo faktu nebrīnījās neviens literatūras kritiķis. To vienkārši pieņēma.

Pētnieki

Romāns ir medusmaize mazpazīstamiem ekspertiem, kuriem rosība attiecīgajā jomā dod lielisku iespēju tikt pie kārotās publicitātes. Pārlapojot interneta dzīles, atradu neskaitāmus seksologu un seksopatologu skaidrojumus par to, vai romānā attēlotās darbības ir bīstamas veselībai vai nē. Vairums apgalvo, ka E. L. Džeimsa visu esot aprakstījusi teju vai ideāli no partneru drošības viedokļa. (Esiet tomēr uzmanīgi! Ka tik nesanāk kā briesmīgā slepkavnieka Bila atveidotājam aktierim Deividam Keridainam no filmas Kill Bill, kurš savā privātajā dzīvē tikmēr praktizēja dažādas dīvainas seksuālas prakses, kamēr nejauši pats sevi nožņaudza un gaidītā orgasma vietā nonāca kaulainās apskāvienos.)

Citi, piemēram, vadošā pētniece Eimija Bonomi no Masačūsetsas universitātes, ķērās pētīt dažādus riskus, kas saistīti ar Greja piecdesmit nokrāsu lasīšanu. Nezin kāpēc publiski tika ziņots tikai par tiem riskiem, kas apdraud sievieškārtas lasītājas. Kādi ir secinājumi? «Jaunām sievietēm, kas lasa Greja piecdesmit nokrāsas, vairāk nekā sievietēm, kuras šo romānu nav lasījušas, var rasties problēmas ar ēdiena uzņemšanu. Lielākā ir iespēja, ka viņas saskarsies ar verbāli agresīvu partneri.» Turklāt, kas nu esot pavisam peļami: «Sievietēm, kuras izlasījušas visu Piecdesmit nokrāsu bestselleru romantisko triloģiju, ir paaugstināts risks aizrauties ar pārmērīgu alkohola lietošanu un nodarboties ar seksu ar vairākiem partneriem.» Nesmīniet, šie secinājumi ir publicēti nopietnā zinātniskā izdevumā, un pieļauju, ka to citējamība ir augstāka nekā Letonikas pētījumiem.

Piecdesmit nokrāsas

Nopietni vai ar smaidu – Piecdesmit nokrāsas dažu gadu laikā no romānu triloģijas nosaukuma ir kļuvušas par zīmolu, kas dzīvo savu patstāvīgu dzīvi: kosmētikas izstrādājumi, Valentīndienas apsveikuma kartītes, veļa, kompaktdiski ar mistera Greja iecienīto mūziku, viņa mīļākās vīna šķirnes, nemaz nerunājot par dažādiem specifiskiem nieciņiem intīmās dzīves priekiem. Tā ir miljonu industrija, kas silda 21. gadsimta ekonomiku. Ideāls stāsts par to, kā vienas rakstnieces ideja mainījusi pasauli. Droši vien svarīgākais visā šajā ažiotāžā ir vienkārši nezaudēt veselo saprātu.

Pasaule arī iepriekš ir piedzīvojusi visādas apsēstības. Aktiera neuzvilkts apakškrekls reiz gandrīz iznīcināja vīriešu veļas industriju. Merilinas Monro frāze par viņas mīļāko naktstērpu padarīja Chanel no 5 par smaržu ikonu. Mēs esam pieredzējuši Remarka un Hemingveja izraisītu ruma dzeršanas vilni, Daniela Kreiga peldbikses un pat epohāli šedevrālo Kimas Kardašjanas pēcpusi. Gan jau arī Greja piecdesmit nokrāsas laiks noliks savā vietā. Tomēr tikmēr, kamēr bangas bango, varbūt tomēr palasiet šo romānu un noskatieties filmu – būs par ko parunāt!