Pasaulē visātrāk miljardu dolāru nopelnījušās filmas Avatars 3D variants ir liels solis reāla stereokino virzienā. Jāatzīst, līdz šim stereokino bija tāda kā rotaļlieta, tehnoloģiska iespēja, kas ne vienmēr mākslinieciski attaisnojās.
Pat pretēji, ja normāla filma pārtapa stereo, tad parasti, lai nodemonstrētu 3D iespējas, skatītajiem svieda sejā kādu priekšmetu. Arī tad, ja tas galīgi nebija nepieciešams. Ja jau reiz stereokino, tad visi efekti ir jāizmanto!
Avatara 3D priekšmetus sejā skatītājiem nesviež. Stereoefekti tajā tiek vizuāli savienoti ar filmas saturu. Vēl vairāk! Pēdējās 40 minūtes noteikti jāvēro stereo variantā, jo Avatara darbība norisinās trīs dimensijās. Var, protams, atgādināt, ka šo filmu tagad daudzi salīdzina ar epohālajiem Dž. Lūkasa Zvaigžņu kariem. Turklāt Avatara līdzību ar šo kino sāgu pastiprina arī fantastiskā režisora Džeimss Kamerona radītās planētas pasaule. Avatars tomēr ir pacēlis kino tehnoloģijas 21. gadsimta līmenī.
Filmā nav tērēts laiks didaktiskam neparasto lietu izskaidrojumam. Daudzas detaļas skatītājiem tā arī paliek neatminēts noslēpums. Šai ziņā saglabāta brīvība ikviena fantāzijai. Avatarā ir papilnam mīklu: kāpēc, kādam mērķim tiek iegūts superdārgais minerāls; kas tie par augiem, kuriem pieskaroties galvenais varonis nomaldās no pētnieku grupas utt.? Šāda ievirze Avataru tuvina brāļu Strugatsku daiļradei. Piemēram, stāstā Pikniks ceļmalā paralēli sižeta līnijai tiek nosaukti (bet paliek neizskaidroti) desmitiem mazu noslēpumu, veidojot darba noskaņu. Skatītājs, lasītājs sastopas ar kaut ko neizdibināmu un noslēpumainu, to nekad un neviens nevarēs pilnībā izskaidrot un izprast. Tā ir saskare ar pasauli, kas nav uzlaužama vai atminama ar Rietumu cilvēka racionālismu, loģiku un dedukciju. Strugatsku daiļrade izraisīja sekotāju lavīnu. Desmitiem viņu talanta cienītāju radīja savus darbus, attīstot un interpretējot Strugatsku idejas un sižetus. Turklāt Strugatski atbalstīja sekotājus, atļaujot iekļaut veiksmīgākos interpretētāju darbus savu kopotu rakstu sējumos. Holivudas autortiesību stingrā interpretācija vienmēr ir paturējusi monopolu pār neatklātajiem noslēpumiem un interpretācijas iespējām, jo šāds monopols garantē maksimālu peļņu. Ja Kamerons turpinās Holivudas autortiesību politiku, tad visi interpretētāji tiks iedzīti privāto čatu sfērā.
Neapstrīdami, Avatars ir tehnoloģisks notikums, filmas daudzslāņainā uzbūve nosaka tās uztveri. Skatupunkts (dzīves pieredze), no kura skatītājs vēro šo filmu, ir ļoti svarīgs, jo ikviens tajā var saskatīt kaut ko citu. Pat Avatara sižeta līnija aplūkojama vairākās pilnīgi atšķirīgās (pat izslēdzošās) interpretācijās.
Pirmā velk paralēles ar kolonizācijas vēsturi. Uz tālas un brīnumainas planētas Pandora tieši zem iezemiešu ciemata tiek atrastas vērtīga minerāla iegulas. (Pandoras daba ir cilvēkiem bīstama, un iezemieši noteikti nav cilvēki.) Lai minerālu iegūtu, viņi jāpierunā pārcelties citur. Korporācija, kas nodarbojas ar minerāla ieguvi, sola segt visas izmaksas un samaksāt kompensāciju. Tikai iezemiešiem neko nevajag. Viņi dzīvo pilnīgā saskaņā ar apkārtējo vidi un savu ciematu uzskata par svētu. Tomēr korporācijai jau izstrādāts peļņas ieguves plāns un zemessmēlējos investēti milzu līdzekļi. Galvenajam varonim doti trīs mēneši, lai pierunātu iezemiešus pārcelties dzīvot citur. Ja ne, tad iezemiešus uz jauno mājvietu pārvietos ar varu. Šajā ziņā Avatars ir kā antitēze globalizācijai un idejai ar varu citām tautām uzspiest Rietumu vērtības, demokrātiju un tehnoloģisko progresu. No tāda skatupunkta tā ir no visantiamerikāniskākajām filmām pēdējo desmit gadu laikā.
Otrā interpretācija ir daudz amerikāniskāka. Avatars ir gluži reāls termins, kas ienācis no virtuālās spēles Second Life. Tajā iespējams virtuālais sekss, virtuālais bizness utt. Jau tagad tehnoloģijas ļauj pat paralizētiem cilvēkiem manipulēt ar datora kursoru, izmantojot smadzeņu spēku. 2008. gadā Japānas Keio universitātes zinātnieks Džuniči Usiba demonstrēja savu izgudrojumu (skat. LETA, 2.06.2008.), kas dod iespēju paralizētiem cilvēkiem ar domu palīdzību dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi virtuālajā pasaulē Second Life, nepakustinot ne muskuli. Kāds 41 gadu vecs pacients, kurš jau vairāk nekā 30 gadu cieta no paralīzes, izmantojot iztēli, lika savam tēlam virtuālajā pasaulē pārvietoties un sarunāties. 2007. gadā Igaunijas Ārlietu ministrija atvēra savu vēstniecību Second Life. Savas virtuālās vēstniecības tur ir Maldivu salām, Zviedrijai, Kolumbijai, Serbijai, Maķedonijai, Albānijai un Filipīnām. Šajā interpretācijā filma vēsta par pilnīgu pārcelšanos no reālās pasaules uz virtuālo. Daļēji paralizēts kara veterāns, pret kuru reālajā pasaulē visi izturas ar žēlumu un tēlotu līdzjūtību, atklāj, ka viņš var piedalīties datorspēlē. Invalīds virtuālajā pasaulē atgūst spēju staigāt, iegūst spējas lidot un mīlēties. Invalīdam virtuālajā pasaulē paveras iespējas kļūt par līderi un varoni, kaut reālajā dzīvē viņš ir tikai nožēlojams kāju pamesls. Tikpat labi var pieņemt – nekādas Pandoras nav. Ir tikai virtuāla online režīma simulatora spēle, ar kādām pilns internets (Entropia Universe, IMVU, There, Active Worlds, Kaneva utt.).
Online virtuālajā spēlē indivīda veikumu ietekmē citu spēlētāju aktivitātes. Savu virtuālo es (avataru, pēc Second Life terminoloģijas) spēlētājs var pasargāt tikmēr, kamēr viņš piedalās spēlē, bet ietekme uz notikumu gaitu zūd, tiklīdz spēlētājs pieslēdzas reālai pasaulei. Online spēles ir kā narkotika. Spēlētājs pārstāj ēst, gulēt, un tipiski ir tas, ka apkārtējiem – vecākiem vai draugiem – gandrīz ar varu jārauj no virtuālās pasaules spēļatkarīgo, lai piespiestu viņu kaut nedaudz ieēst un atpūsties. Tieši tā notiek filmā. Invalīds izvēlas bēgt no reālās pasaules uz virtuālo, viņš gatavs atteikties no sava laicīgā ķermeņa, lai uz mūžu pārceltos virtuālajā realitātē, lai tikai vairs nekad nebūtu jāatraujas no virtuālā sapņa sava nevarīgā ķermeņa fizioloģisko funkciju apmierināšanai. Galu galā viņš izdara izvēli palikt fantastiskajā vīziju, halucināciju pasaulē uz visiem laikiem. Ar to arī filma beidzas. Kāda jēga cīnīties un ciest, lai esošo pasauli padarītu labāku? Ja jums nepatīk šī realitāte, tad ejiet no tās prom pavisam un dzīvojiet tikai virtuālajā vidē!