Kannu kinofestivāla organizatori 28. aprīlī paziņojuši 67.Kannu kinofestivāla, kas notiks no 14.- 25. maijam, žūrijas sastāvu, vēsta festivāla oficiālā mājas lapa.
s Šī gada festivāla žūrijā, kuru vadīs divkārtējā "Zelta palmas zara" ieguvēja jaunzēlandiešu režisore, producente un rakstniece Džeina Kempione, būs amerikāņu režisore Sofija Kopola, dāņu režisors un producents Nikolass Vindings Renfs, ķīniešu režisors Dzja Džanke, franču, irāņu, un dienvidkorejiešu aktrises Kerola Bukē, Leila Hatami, Čona Doiona, amerikāņu aktieris Vilems Defo, meksikāņu aktieris, režisors un producents Gaels Garsija Bernāls.
2013. gadā Džeina Kempione jau vadīja Kannu kinofestivāla īsmetrāžas filmu programmas žūriju. Kempione ir vienīgā režisore - sieviete, kura divreiz saņēmusi Kannu kinofestivāla augstāko apbalvojumu Zelta palmas zaru. Šo balvu viņai pasniedza par 1982. gadā par īsfilmu An Exercise in Discipline - Peel un 1993. gadā uzņemto filmu Klavieres (The Piano). Par filmu Klavieres Kempione saņēmusi arī Cēzara, Zelta Globusa un Oskara balvas.
Kerola Bukē kino debitēja 1977.gadā, ar lomu Luisa Bunjuela filmā Tas neskaidrais iekāres objekts (Cet obscur objet du désir), viņa kino atveidojusi 64 lomas un saņēmusi franču kinoakadēmijas balvu "Cēzars" par lomu režisora Bertrāna Blijē 1988. gada filmā Pārāk skaista tev.
Sofija Kopola ir uzņēmusi piecas filmas. 2003. gadā saņēma Amerikas Kinoakadēmijas Oskara balvu par labāko oriģinālscenāriju par filmu Pazudis tulkojumā (Lost in Translation), viņa ir trešā sieviete, kas tikusi nominēta Oskaraam kategorijā labākā režisore. 2010. gadā ar filmu Kaut kur (Somewhere) Kopola saņēma Venēcijas kinofestivāla galveno balvu Zelta lauvu. Kopolas trešā filma Marija Antuanete (Marie Antoinette; 2006) tika iekļauta Kannu kinofestivāla konkursa programmā.
Vilems Defo ir divkārt nominēts Amerikas Kinoakadēmijas Oskara balvai par lomām filmās Platons un Vampīra ēna,spēlējis ap 80 filmās, no kurām nesenākā ir režisota Vesa Andersona The Grand Budapest Hotel.
Gaels Garsija Bernāls ir spēlējis lomas vairākās pazīstamās filmās: Mīla — kuce, Un tavu māti arī..., Motociklista dienasgrāmata, Sliktā audzināšana, Bābele, La science des rêves, Blindness un Kontroles robežas.
Dāņu režisors, scenārists un producents Nikolass Vindings Renfs divkārt nominēts Kannu festivāla Zelta palmas zaram, bet 2011. gadā ieguvis šī festivāla balvu kā labākais režisors.
67. Kannu kinofestivāla konkursa programmā iekļautas 18 filmas.
Par „Zelta palmas zaru” cīnīsies režisoru Deivida Kronenberga Maps to the Stars, Žana Lika Godāra Goodbye to Language, Atoma Egojana The Captive, Kena Louča Jimmy’s Hall, brāļu Dardenu Two Days, One Night, Bertrāna Bonello Saint Laurent, Mišela Hazanavičusa The Search, Beneta Millera Foxcatcher, Naomi Kavase Still the Water, Tomija Lī Džonsa The Homesman, Nuri Bilges Seilana Winter Sleep, Alise Rorvahera Le Meraviglie, Havjera Dolana Mommy, Maika Leja Mr. Turner, Damjana Sifrona Wild Tales, Olivjē Asaja Clouds of Sils Maria, Abderahmana Sisako Timbuktu, Andreja Zvjaginceva Leviathan un Kannu festivāla 2011.gada laureāta Nuri Bilges Seilana kinodarbi.
Savukart īpašajā festivāla programmā iekļauta arī Sergeja Lozņicas dokumentālā filma „Maidans”, kas tapusi pašā Ukrainas notikumu epicentrā. Kā zināms, 2012.gadā Kannu festivāla konkursa programmā iekļuva un kinokritiķu balvu izpelnījās Latvijā tapusī Lozņicas spēlfilma "Miglā".
Īpašā programma:
The Bridges of Sarajevo(dažādi režisori)
Red Army(Polsky Gabe)
Silvered Water(Mohammed Ossama un Wiam Bedirxan)
Caricaturistes – Fantassins de la democratie (Stephanie Valloatto)
Kinofestivālu 14.maijā atklās franču režisora Olivjē Dāna filma "Monako princese Greisa" (Grace of Monaco), kas stāsta par 1962. gadu slavenās amerikāņu aktrises Greisas Kellijas dzīvē, par to, kā viņa kļuva par Monako princesi, apprecot Monako princi Renjē III. Kinozvaigzne Kellija tobrīd bija pasaulslavena, filmējusies pie izcilākajiem režisoriem – Džona Forda un Alfrēda Hičkoka, un saņēmusi Oskaru. Slaveno kinozvaigzni filmā atveido Nikola Kidmena.